Lielākoties ir mazāk kvalificēta darba piedāvājums ar zemu atalgojumu
Voldemārs Safronovs, gulbenietis
Šis laiks ir tāds, ka ātri var ļauties pesimismam, bet nevajag. Bez darba jau neviens nav palicis. Dievs visu kārto. Viena visiem labi zināma rakstniece to pierādīja, kad darba meklējumos devās uz Īriju lasīt šampinjonus un rezultātā uzrakstīja grāmatu. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka Gulbenes novadā grūti un pat neiespējami atrast darbu jauniešiem un arī cilvēkiem pusmūžā. Pārējie, kas vecuma un izglītības ziņā ir pa vidu, atrod. Ja sākumā cilvēks meklē darbu atbilstoši izglītībai, beigās jau ir gatavs darīt jebko. Katrs darbs ir cienījams. To saku no savas pieredzes. Es nekad neesmu šķirojis darbus. Ilgus gadus esmu strādājis lielā ārzemju uzņēmumā, izejot cauri visiem karjeras pakāpieniem. Tur svarīgs ir darbinieku rotācijas princips, un tas veicina attīstību. Tagad, piesakot sevi vietējā darba tirgū, nākas pārliecināties, ka prasības un vajadzības ir stipri zemākas.
Man darbu izdevās atrast Rēzeknes Augstskolā, Gulbenes novadā ne. Tagad mājās esmu tikai nedēļas nogalēs. Tas nozīmē, ka ir mazāk laika un iespēju hobiju piekopšanai. Tas nekas. Tomēr saku, ka šis man ir labākais risinājums, un redzēs, kas būs nākotnē. Man kā darba ņēmējam svarīga ir vide, kurā jāstrādā. Negribētu atrasties starp “nagu maucējiem”, mūslaiku ekspluatatoriem. Tajā pašā laikā saku – nav labi ilgi būt bez darba. Meklējot, kur strādāt un likt lietā savas zināšanas, man ir gadījies arī, ka pasaka: “Nevaram nodrošināt darbu atbilstoši jūsu kompetencei.” Radās sajūta, ka reizēm uzņēmēji baidās darbā pieņemt izglītības un zināšanu līmenī sev līdzvērtīgus cilvēkus. Gulbene nav nemaz tik liela, novads tāpat.
Maija Loķe, gulbeniete
Kad cilvēks meklē darbu, nav nozīmes, kāda ir viņa izglītība. Ir dažādi darba piedāvājumi. Ja nav iespējams atrast kaut ko pieņemamu savā nozarē, nevajag baidīties pieņemt līdzvērtīgu, bet mazliet citādāku izaicinājumu. Varbūt tur ir iespējams pielietot zināšanas, spējas, pieredzi, kaut amats sauksies citādāk, nekā gribētos. Tas, kurš meklē, atrod! Viens mans paziņa, jauns puisis, Gulbenē darbu atrada nedēļas laikā. Taču ne to, ko meklēja. Pirms kāda laika esmu bijusi darba meklētāja, bet tagad pati pieņemu darbā cilvēkus. Pašlaik veikalā, kurā strādāju, ir vajadzīgs viens darbinieks, bet uz šo vietu pretendē 19 cilvēki. Tātad daudziem vajag darbu! Visiem darba meklētājiem iesaku būt pārliecinātiem par sevi, nebaidīties iet uz darba intervijām. Izvēle ir atkarīga no tā, cik ilgi cilvēks var atļauties meklēt darbu, cik tālu var atļauties doties darba meklējumos. Es, piemēram, esmu izvēlējusies būt Gulbenē kopā ar ģimeni. Tie, kuri izvēlas mainīt dzīvesvietu, var meklēt un atrast darbu ārpus novada un pat ārpus Latvijas. Uz ārzemēm dodas tie, kuri vēlas patīkamo apvienot ar lietderīgo, grib strādāt un vienlaikus redzēt pasauli, ceļot, jo atalgojuma apmērs to atļauj.
Andrejs Puķīte, gulbenietis
Cilvēkiem ar augstāko cilvēku, paliekot bez darba, atrast atbilstošu nodarbošanos Gulbenes novadā ir grūti. Jādodas uz lielākām pilsētām, vislabāk uz Rīgu. Turklāt Gulbenē izglītotu cilvēku darbs ir nepietiekami apmaksāts. To saku no savu radu un draugu pieredzes. Savukārt tā saucamā “melnā darba” darītājus novadā vajag un šādu darbu var atrast. Tikai dzērājiem nav darba, jo viņiem atkarība ir uz pieres uzrakstīta. Kokapstrādē ir darbs. Man pazīstami jauni puiši nupat ir sākuši strādāt šādās ražotnēs. Taču ir jārēķinās, ka šis darbs ne tikai Gulbenē, bet arī visā Latvijā ir nepietiekami atalgots. Bet dzīvošana ir dārga, komunālie maksājumi ir lieli. Ja gribas, lai ģimene, bērni redzētu kaut ko vairāk par pelēko ikdienu, uzreiz ir jālien parādos. Mazas mums ir algas. Firmas negrib tās palielināt. Citās valstīs cilvēki tad streiko, bet mēs, latvieši, esam pacietīgi, negribam strīdēties, skandalēt. Labāk ejam parādos, bet klusējam vai braucam strādāt uz ārzemēm. Domāju, ka vēl ilgi brauks projām no Latvijas. Būtu normāli, ja pie mums alga būtu 600 eiro, nevis 200 eiro. Bet tādus brīnumus laikam tik drīz vēl nepiedzīvosim.
