Eiropas Savienības Ārlietu dienests, ko vada ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, trešdien iesniedzis dalībvalstīm priekšlikumus par sankciju režīma maiņu pret Krieviju, ko paredzēts izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē 19. janvārī, ziņo EUobserver.com.
Priekšlikumā ierosināts ES sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar tās rīcību pret Ukrainu, sadalīt divās daļās: sankcijās, kas attiecas uz Krimas aneksiju, un sankcijās, kas saistītas ar «destabilizāciju Austrumukrainā».
Tiek uzsvērts, ka sankcijām, kas saistītas ar Krimu – amatpersonu ieceļošanas un investīciju aizliegumiem –, jāpaliek spēkā, kamēr saglabājas Krimas aneksija. Savukārt ekonomiskās sankcijas pret Krievijas bankām un energouzņēmumiem rosināts pavājināt, ja Krievija izpildīs Minskas vienošanos par uguns pārtraukšanu, nejauksies ES un Ukrainas attiecībās un turpinās netraucētas gāzes piegādes Eiropai.
Lai normalizētu attiecības ar Krieviju, paralēli tiek rosināts atjaunot ministru līmeņa sarunas par abas puses interesējošām starptautiskām problēmām – Islāma valsti, Lībiju, Tuvo Austrumu miera procesu, Irānas kodolsarunām, ebolu un Ziemeļkoreju, kā arī neformālo dialogu starp ES un Krievijas kūrēto Eirāzijas Ekonomisko savienību par tādiem «tehniskajiem» jautājumiem kā muita, preču tranzīts.
Paredzams, ka pirmdien ES ārlietu ministri pārrunās priekšlikumus, nepieņemot formālu lēmumu par tiem.
