Vidzemes
plānošanas reģions, sekojot līdzi profesionālās izglītības
reformas attīstībai valstī, saredz duālās izglītības pozitīvo
ietekmi uz reģiona ekonomisko attīstību. Taču šobrīd lielākās
neskaidrības ir jautājumā par profesionālo vidusskolu apvienošanu
vai pat slēgšanu, kas saistīts ne tikai ar demogrāfiskās
situācijas pasliktināšanos, bet arī ar faktu, ka skolēni bieži
izvēlas turpināt mācības vispārējās izglītības mācību
iestādēs. Audzēkņu skaits daudzās profesionālajās skolās ir
nepietiekošs. Lai celtu profesionālās izglītības prestižu un
raisītu skolēnos interesi paralēli vidējai izglītībai apgūt
kādu konkrētu arodu, jāpieliek milzu pūles un darbs ne tikai
ministrijai, bet arī pašām izglītības iestādēm, pašvaldībām
un darba devējiem. Būtisku devumu veiksmīgas reformas īstenošanā
var sniegt arī plānošanas reģioni ne tikai izprotot katras
teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes
specifiku, bet arī definējot jomas, kurās reģionam saskatāms
potenciāls, kā arī sadarbojoties ar reģiona teritorijās
esošajiem uzņēmumiem. Komplekss situācijas izvērtējums
nepieciešams gan mācību programmu satura veidošanai, gan arī
ceļot reģiona konkurētspēju gan valsts mērogā, gan arī
starptautiski.
Jau
kādu laiku profesionālās izglītības iestādes, kurās ir mazāk
par 300 audzēkņiem, nonākušas situācijā, kad valsts to
uzturēšanu vairs nevēlas nodrošināt, savukārt pašvaldības
bieži vien finansiālu apsvērumu dēļ tās nav spējīgas uzturēt.
Tuvākajā laikā līdzīgs liktenis varētu skart arī tās
profesionālās izglītības iestādes, kurās ir līdz 500
audzēkņiem. Jāsecina, ka neviļus skolas liktenis tiek atstāts
novada pašvaldības rokās – diemžēl līdzekļi, kas jāiegulda,
lai skolu savestu kārtībā un to uzturētu, bieži ir nesamērojami
ar pašvaldību rīcībā esošo budžetu. Pēdējos gados slēgtas
vai reorganizētas daudz Izglītības un zinātnes ministrijā esošās
izglītības iestādes. Tiek veidoti profesionālās izglītības
kompetences centri – tie paliek valsts gādībā.
2015.
gada 3. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas sēdē Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas
vadītāja Guna Kalniņa-Priede Izglītības un zinātnes ministrijas
pārstāvjiem norādīja, ka risinot vienu problēmu –
profesionālās izglītības sadrumstalotību un programmu neefektīvu
pārklājumu, tiek radīta jauna – palielinās attālums, kas
bērniem jāveic no dzīvesvietas uz izvēlēto skolu. Tas bieži
vecākiem sagādā papildus grūtības un var rezultēties ar vecāku
lēmumu par bērna izņemšanu no skolas, jo nav iespējams segt
bērna transporta un uzturēšanās izmaksas. Paradokss, ka
profesionālās izglītības reformas viens no mērķiem ir veicināt
šādas izglītības pieejamību, t.sk. nodrošināt mobilitātes
iespējas audzēkņiem, kamēr skolu optimizācija rada gandrīz
diametrāli pretēju situāciju. G.Kalniņa-Priede arī norādīja,
ka agrāk šos izdevumus valsts audzēkņiem kompensēja, šobrīd,
likuma normas, kas regulē transporta izmaksu kompensāciju,
profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem nav saistošas.
Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šo jautājumu.
Līdzīga
rakstura problēma ir arī situācijās, kad skolēns izvēlējies
turpināt mācības kādā no profesionālajām skolām, kura vienīgā
īsteno kādas konkrētas profesijas apmācības – nereti tieši
papildus izdevumi, kas rodas attālumam starp dzīvesvietu un mācību
iestādi, ir lielākais kavēklis, lai izšķirtos par labu konkrētā
aroda apguvei.
Papildus
Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka tās profesionālās
izglītības iestādes, kurās vienīgajās tiek sagatavoti kādas
konkrētas profesijas pārstāvji, obligāti jāsaglabā. Piemēram,
Vidzemes plānošanas reģionā Ērgļu profesionālajā vidusskolā
vienīgajā Latvijā tiek gatavoti arboristi (speciālisti, kas veic
koku un krūmu stādīšanu, kopšanu, vainagu veidošanu, formēšanu
un izzāģēšanu), kas daudzviet Eiropā uzskatāma par prestižu
profesiju un šo speciālistu zināšanas un prasmes tiek augsti
vērtētas.
Katra
reģiona situācija ir jāskata atsevišķi, ne vienmēr noteicošais
ir audzēkņu skaits skolā, to gan diskusijās atzinusi arī
Izglītības un zinātnes ministrija – skaits nav vienīgais
kritērijs, lai izšķirtos par skolas likvidēšanu. Vidzemes
plānošanas reģions pauž stingru nostāju, ka vitāli
nepieciešamas ir arī tādu skolu kā Alsviķu arodskolas
saglabāšana, kura paralēli aroda apmācībai īsteno arī sociālu
funkciju – sniedz iespēju integrēties sabiedrībā cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām un invaliditāti. Jomas savstarpēji pārklājas
un, īstenojot reformas vienā, nevar aizmirst par izvirzītajiem
mērķiem citās.
Vidzemes
plānošanas reģions līdzšinējo sadarbību ar Izglītības un
zinātnes ministriju vērtē kā pozitīvu un ir gatavs arī turpmāk
sadarboties profesionālās izglītības reformas īstenošanā.
Jāpiebilst gan, ka plānošanas reģioniem ar likumu nav deleģēta
neviena funkcija, kas paredzētu iesaistīšanos profesionālās
izglītības reformas īstenošanā vai izglītības problēmu
risināšanā kopumā, taču atbildot sabiedrības priekšā par
reģiona līdzsvarotu attīstību, kā arī palīdzot risināt
pašvaldībām starpnovadu problēmas, Vidzemes plānošanas reģions
arī turpmāk apņemas aktīvi sekot līdzi notikumiem, sniedzot savu
ieguldījumu efektīva rezultāta sasniegšanā.
