Tikai dažas stundas pēc tam, kad krievu opozīcijas politiķis, 56 gadus vecais Boriss Ņemcovs sniedza interviju radiostacijai “Eho Moskvi” un atklāti paziņoja, ka Krievijas armija karo ar Ukrainu, ka tas ir noziegums un ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir melis, viņš tika nošauts Maskavā uz ielas netālu no Kremļa. Politiķis uzsvēra, ka valstī ir jāatceļ cenzūra un jābeidz ideoloģiski apstulbināt Krievijas tauta. B.Ņemcovs dārgi samaksāja par tiesībām būt garīgi brīvam cilvēkam. Nogalināt viņu nebija grūti. Viņš kļuva par ērtu mērķi brīdī, kad pēc vakariņām kājām gāja uz mājām kopā ar savu 23 gadus veco draudzeni – ukraiņu modeli. Šis apstāklis B.Ņemcova nīdējiem kļuva par iespēju viņa nāves cēloņu interpretācijām – politiķis ticis nošauts greizsirdības dēļ. “Patiesība ir stiprāka par meliem un specdienestiem,” savā pēdējā intervijā sacīja viņš. Krievijas un ne tikai tās sabiedrību ir satricinājusi B.Ņemcova slepkavība. To apspriež visur. Arī uz ielas, veikalā, pie vakariņu galda mājās. Arī manu draugu un paziņu lokā šis temats nav noklusēts. Kādas manas paziņas pirmie vārdi šajā sakarā bija: “Pats vainīgs, ko lecās?!” Cita piebalsoja: “Es ticu, ka viņu nošāva tās jaunās mīļākās dēļ.” Bet vēl cita sacīja: “Es neieredzu V.Putinu. Viņš ir slepkava.” 1.martā Maskavā bija plānots B.Ņemcova izsludinātais opozīcijas piekritēju gājiens pret krīzi, pret karu Ukrainā, pret V.Putina politiku. Taču neplānoti tas kļuva par piemiņas gājienu. Tieši manā 52. dzimšanas dienā. Kāda paziņa man ieteica šo dienu atzīmēt, sakot paldies. Precīzi tā.
