Kas notiek ar Latvijas un arī mūsu novada ceļiem? Tāpat kā katru pavasari, arī šogad uz asfaltētajiem ceļiem paveras šausmīga aina. Bedre pie bedres, pa vidu vēl vecie iepriekšējo gadu ielāpi – brauc kā pa bruģi. Vēl kādu laiku pagaidīsim, un tad atkal tiks uzlikti jauni ielāpi tam visam pa virsu. Nemaz negribas vairs runāt par automašīnas bojāšanu, jo tas tāpat nevienu citu, izņemot pašu īpašnieku, neinteresē, taču, braucot pa dažu labu ceļu, drīz jau laikam arī zobus varēs izdauzīt. Var jau teikt, ka ceļi Latvijā tiek pamazām sakārtoti – jā, pa kādam atsevišķam ceļa posmam jau ir sakārtots un pa tiem tiešām pēc tam ir prieks braukt, bet uz visa pārējā fona tas ir vien tāds piliens jūrā. Paskatāmies mūsu pašu novada kaut vai tikai lielākos ceļus! Ja vien ir iespēja, pa Madonas ceļu izvēlos labāk nebraukt. To gan tagad beidzot solās rekonstruēt. Bet cik gadiem bija jāpaiet, lai tas beidzot iekustētos un notiktu? Vēl jau gan droši vien krietns laiks paies, kamēr uz Madonas pusi varēsim braukt pa tiešām labu un gludu asfaltu. Bet tuvākajā laikā līdzīga situācija, kāda šobrīd ir ar Madonas ceļu, draud arī ceļiem Gulbene-Balvi un Gulbene-Smiltene. Protams, to nevar attiecināt uz visu ceļu kopumā, bet atsevišķi posmi ir vienkārši briesmīgā stāvoklī, piemēram, uz Smiltenes ceļa no Sinoles pagrieziena virzienā uz Velēnu vai arī uz Balvu ceļa jau tepat aiz Zeltalejas un uz priekšu. Nauda šogad šiem remontdarbiem nav piešķirta – šādas atrunas vien ir dzirdamas (naudas gan vienmēr būs par maz), taču situācija jau no tā neuzlabojas, bet diemžēl kļūst arvien sliktāka. Arī šie iepriekš minētie posmi pirms pāris gadiem vēl nebija tik sliktā stāvoklī, nu jau, manuprāt, stāvoklis tur ir kritisks. Cik ilgi vēl gaidīsim? Gadu, divus? Gribētos zināt, kādi ir kritēriji, pēc kuriem nosaka, kad beidzot remontēt sabrukušos ceļa posmus. Kas no šiem ceļiem būs palicis pāri vēl pēc gada vai diviem? Vai tad to remontā nebūs jāiegulda krietni lielāki līdzekļi?
