Kur vērsties, lai apturētu pašvaldības visatļautību, kuru 40 gadus vada politiskie “mutanti”. Ir reizes, kad viņi it kā paiet maliņā, bet visus šos gadus ir situācijas noteicēji.
Šie universālie politiķi ar lielu pieredzi veikli apgūst Eiropas miljonus. Par 12 miljoniem aizvilka ūdensvadu uz Stāķu ciemu 7 kilometru garumā. Bērnudārzu “Auseklītis” renovēja par 250 tūkstošiem latu, būtu pieticis, lai nomainītu jumtu. Vecu muižas klēti, kura celta no šķeltiem laukakmeņiem un kurai būtu pieticis, lai nomainītu jumtu, izlietoja 169 tūkstošus latu un piešķīra vēl papildus 29,9 tūkstošus eiro, jo atklājuši bojātas koka konstrukcijas. Rekonstruēja sporta laukumu, kurš nepieciešams trīs skolām par 90 tūkstošiem latu, bet nav vēl lietojams, krājas ūdens. Dīķa ielas garāžās ierīkoja divus kabinetus sociālajiem darbiniekiem par 60 tūkstošiem latu.
Esam maza, klusa pilsēta, bet izveidoja pašvaldības policiju, kuras uzturēšana prasīs 100 tūkstošus eiro gadā. Uzstāda luksoforus un metāla sētas, grasās izveidot pilsētā divus rotācijas apļus, pērk elektromobiļus, ierīko elektromobiļu staciju un lepojas, ka daudzām pašvaldībām to nav. Par tūkstošiem eiro laukos veidos tūrisma centrus, lai piesaistītu tūristus. Steigā par 140 tūkstošiem eiro jāuzlabo domes telpas. Uzskatu, ka tā ir ES naudas izšķērdēšana par Sveķu internātpamatskolas renovēšanu gandrīz 140 tūkstošu eiro apmērā, kurā pēc tam izcēlās ugunsgrēks, un ES pieprasa atmaksāt.
Neskaidrība ir par pilsētas siltumapgādi. Vai tās saimnieks ir Vasilijs Meļņiks? Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem uzzinām laikrakstā “Dzirkstele”. Gribētu lētāku apkuri, bet jāatmaksā divi nopirktie gāzes katli, kurus nelieto.
Padomju laikā katrā iestādē, uzņēmumā bez vadītāja bija trīs personas: partijas sekretārs un “stukačs”, vēl komjaunatnes sekretārs. Šis kontingents ir atradis darba vietas domē un citur, viņi ir arī galvenie balsotāji par šiem “mutantiem”. Kam ir vajadzīga Pašvaldību savienība ar Andri Jaunsleini priekšgalā (viņa alga – 4000 eiro mēnesī), Māris Pūķis un citi juristi, padomnieki? Uz mūsu pleciem ir uzkrauts pārāk liels “apgādājamo” slogs. Mēs valstī esam vienīgā pilsēta, kurā nav tirgus laukuma, pirts, estrādes, derētu kinoteātris, slimnīca. Galvenie bezdarbnieki ir cilvēki, kuri brauca uz barikādēm. Dzīvojam ar lielu rūgtumu un baidāmies, lai nepiedzīvotu Ukrainas scenāriju.
