Būt vai nebūt ielu tirdzniecībai vai tirgum Gulbenē un kāds ir piemērotākais risinājums šim jautājumam, par to šobrīd notiek diskusijas.
Iveta Kovtuņenko, aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore
Manuprāt, Gulbenē noteikti būtu nepieciešams tirgus laukums. Viens no variantiem varētu būt laukums Bērzu ielā, otrs variants, kas kādreiz tika skatīts, – aiz stadiona, kur ir pašvaldības zeme. Tirgus laukumā būtu nepieciešams arī paviljons, lai var tirgoties ziemā, savukārt vasarā izmantot iespēju tirgoties āra laukumā, taču, ņemot vērā, ka ikdienā tirgotāju parasti nav sevišķi daudz, vai tas tiktu izmantots? Tādēļ varbūt varētu veidot nelielu tirgus laukumu, taču tam tad noteikti būtu jābūt vizuāli pievilcīgam. Nevis katrs izliek kādu kastīti un tirgojas, vajadzētu būt tirdzniecības galdiem. Ir jābūt sakārtotai vietai, un tad lai cilvēki tirgojas! Noteikti ir jāpadomā arī par to, ka mums pilsētā joprojām aktuāls ir tualešu jautājums, par ko visi žēlojas. Tas noteikti būtu jāatrisina! Jo arī tirgotājiem ir nepieciešama vieta, kur nokārtot dabiskās vajadzības. Ja runājam par ielu tirdzniecību, man tomēr nav īsti pieņemams, ka, piemēram, pie “Maximas” stāv tirgotāji un pārdod savas izaudzētās zemenes vai dārzeņus, bet turpat garām pabrauc 30 vai 50 mašīnas un izplūdes gāzes nosēžas uz ekoloģiski audzētajiem dārzeņiem. Jā, tas ir centrs un tā ir vieta, kur vairāk apgrozās cilvēki, un tirgotājam tas, protams, ir labi un izdevīgi, bet tas ir tas pats, kas stāvēt ceļmalā un tirgot savu preci. Tāpēc ir jārod risinājums, lai iedzīvotājiem ir iespēja aiziet un iegādāties tiešām svaigas zemenes vai dārzeņus. Un Zaļajam tirdziņam šāds tirgus noteikti nebūtu konkurents. Zaļajam tirdziņam tiek atvēlēta trešā mēneša sestdiena, kad šeit sabrauc tirgotāji no visurienes, bet ikdienā diezin vai tirgus laukumā katru dienu būtu sastopami apmēram 100 tirgotāji. Taču, kā jau minēju, cilvēkiem ir jādod iespēja nopirkt šo zemnieku izaudzēto, saražoto preci arī ikdienā. Un, piemēram, zemeņu sezona ir tik gara, cik tā ir. Zaļais tirdziņš notiek vienreiz mēnesī, bet kur tad lai pārējā laikā iegādājas zemenes?
Nellija Zeiļuka, dārzkope
Jebkurā pilsētā taču cilvēki parasti ir kā aplipuši ap tirdzniecības vietām. Ir labi gan tiem, kas pārdod, gan arī tiem, kas pērk. Manuprāt, arī pie “Maximas” ir ļoti laba vieta, kur tirgoties. Pircēji ir pieraduši, bet pilsētas tēviem tas atkal nepatīk, jo izskatoties nesmuki. Bet kur tad lai cilvēki tirgojas? Jā, lūdzu, lai izveido tādu tirgus laukumu, kur mēs varam tirgoties, kaut vai pie Svelberģa. Ja cilvēki zinās, ka tur ir tirgus, tad viņi arī uz turieni dosies. Tirgus laukumā pie “Elvi” jāmaksā lielas summas. Neadekvātu summu maksāt par vietu, kur nav pat jumta virs galvas, arī negribas. Es savā vecumā vairs nevaru atrast darbu, iztieku no tā, ko varu izaudzēt un kaut ko pārdot. Un mēs jau nestāvam tajās tirdzniecības vietās nezin cik ilgi – dienā tās ir pāris stundas un prece arī taču visu laiku mainās, tā tiek ļoti ātri izpirkta, tādēļ diez vai tur putekļi vai izplūdes gāzes paspēj nosēsties. Cerēsim, ka šis jautājums tiks beidzot atrisināts. Tuvojas vasaras sezona, un arī es būtu priecīga, ja atkal varētu tirgoties. Mums ir izveidojies savs pircēju loks, kas zina, kur mēs tirgojamies un ka viņi varēs tur nopirkt preci, kas viņiem ir nepieciešama. Ja šīs tirdzniecības vietas pārcels uz citu vietu, būs visiem jāpierod, bet šādai vietai, kur tirgoties, noteikti ir jābūt.
Ivars Kupčs, Gulbenes novada domes deputāts
Es domāju, ka būtu jābūt sadarbībai starp tiem, kas vēlas tirgoties, un starp pilsētas vadību, protams, saņemot atbalstu arī no novada domes. Šis jautājums ir jārisina kopīgi. Tas, ka šāda tirdzniecība ir vajadzīga, ir pašsaprotami – tā ir vajadzīga iedzīvotājiem (arī es pats labprāt iegādājos gan maizi, gan gaļu) un ir vajadzīga arī tiem, kas ir kaut ko izaudzējuši un saražojuši un kam šādā veidā ir iespēja nopelnīt un saņemt samaksu par savu ieguldīto darbu. Mēs jau varam izveidot konkrētu, ērtu, aprīkotu vietu un norādīt tirgotājiem – tirgojieties šeit! Taču cilvēku plūsmas tur nebūs. Un kas tad var garantēt, ka tirgotāji tur tirgosies? Ir vajadzīga vieta, kur ir cilvēku plūsma, piemēram, centrā pie veikala “Maxima”, taču šeit ir ierobežota teritorija. Mašīnas nevar normāli pabraukt garām, cilvēki pārvietojas, par drošību nav nekādas runas. Jāskatās, varbūt var veidot šādu tirdzniecības laukumu veikala “Supernetto” tuvumā. Varbūt varētu veidot arī tirdzniecības vietas pie veikala “Beta”. Tas arī būtu risinājums. Grūtāk rast risinājumu ir pašā centrā. Bet varbūt pašā centrā var izmantot vietu starp gājēju ielu un Rīgas ielu. Ir jāapsver un jāizpēta jautājums, vai esam ar mieru nedaudz zaudēt šo zaļo zonu un kā izskatīsies, ja šeit notiks ielu tirdzniecība. Taču viennozīmīgi esmu pārliecināts, ka šis jautājums par tirdzniecību ir jārisina.
