Novadā samazinās politiski represēto personu skaits
Gulbenes novadā jau daudzus gadus pastāv politiski represēto biedrība, kas šobrīd apvieno 50 biedrus. Kopumā novadā ir 300 politiski represēto personu, bet katru gadu to skaits samazinās, tāpēc, iespējams, biedrība pat varētu beigt savu darbību.
Piedāvā vadības iespējas citam
“Ir izveidojusies situācija, ka Gulbenē politiski represēto biedrība ir absolūti pieklususi. Agrāk tās telpās, kas atrodas Nevalstisko organizāciju centrā pie Vecgulbenes muižas, no pulksten 9.00 līdz 12.00 tika pieņemti represētie. Nekādu ārkārtīgi jaunu informāciju tur saņemt nevarēja, bet bija iespējams samaksāt vismaz biedra naudu. Politiski represēto biedrības vadītāja Aira Anča bilda, ka viņa tur būs sastopama varbūt tikai reizi mēnesī,” stāsta gulbenietis Herberts Balodis, kurš arī ir represētais. Viņš sazinājies ar Latvijas Politiski represēto apvienības vadītāju Gunāru Resno, kurš ieteicis rīkot kopsapulci, lai tajā lemtu par Gulbenes politiski represēto biedrības vadības maiņu. “Apzinos, ka noorganizēt kopsapulci ir problemātiski, jo visi esam gados veci cilvēki, tāpēc izsaku priekšlikumu, ka A.Anča pati varētu atrast sev jaunu vietnieku, kurš kaut ko organizē un dara, jo, iespējams, ka viņai šis pienākums jau ir par grūtu. Biedrības vadītāja ir labi darījusi savu darbu, kas ir novērtēts ar augstu valdības apbalvojumu,” saka H.Balodis.
A.Anča apliecina, ka pirmdienās minētajā laikā tikuši gaidīti politiski represētie, bet jau krietnu laiku apmeklētāju tikpat kā nav bijis. “Cilvēki kļūst vecāki, viņiem ir veselības problēmas. Ja kāds zvana un vēlas tikties, tad mēs norunājam laiku, bet tāpat vien tur nesēžam. Ja kāds domā, ka mums par šo uzturēšanos noteiktajās stundās Nevalstisko organizāciju centrā kāds maksā, tad viņš kļūdās. Par savu darbu neesam saņēmuši ne centa. Principā biedrība būtu jālikvidē, jo gandrīz jau vairs nav nekāda sastāva. Cilvēki dažādu problēmu dēļ vairāk vēlas uzturēties mājās. Jau ilgāku laiku esmu piedāvājusi iespēju uzņemties biedrības vadību kādam citam, arī H.Balodim, bet esmu saņēmusi tikai atteikumus. Es tikai priecātos, ja būtu cilvēks, kurš visu organizē un dara,” saka A.Anča.
Reālā situācija jāvērtē ar prātu
Savulaik politiski represēto aprindās izskanēja viedoklis, ka šīs personas netiek atzītas, jo uz svētkiem nesaņem nekādu finansiālu atbalstu. Pēdējos trīs gadus visas novada politiski represētās personas reizi gadā valsts svētkos no novada domes saņem 50 eiro.
“Novada domē par to tika pieņemts oficiāls lēmums, tāpēc vairs nekādi atgādinājumi domei nav jāizsaka,” saka A.Anča. Tomēr
H.Balodis izsaka ierosinājumu, ka politiski represētās personas būtu pelnījušas šādu atbalstu saņemt arī citos svētkos.
“Telefoniski tiku sazinājies ar Iekšlietu ministrijas pārstāvi, kurš nodarbojas ar politiski represēto jautājumu. Sarunājām, ka rosināsim, lai politiski represētie visā Latvijā saņemtu naudiņu. Lai nebūtu tā, ka viens kungs dod, otrs – nedod. Man māsa un brālis dzīvo Jūrmalā. Jūrmalas dome ir nolēmusi, ka represētajiem katru mēnesi tiek piešķirti 50 eiro. Tikai nevajag mani pārprast nepareizi, jo necīnos par naudu. Paldies Dievam, man naudas pietiek. Ar ministrijas pārstāvi norunājām, ka viņš valdībā ierosinās jautājumu par to, lai visiem Latvijā dzīvojošajiem politiski represētajiem katru mēnesi maksātu 50 eiro, tikai ir jāraksta vēstule, kurā būtu izteikts šāds ierosinājums. Vēstule jāparaksta politiski represēto biedrības vadītājai un vēl citiem represētajiem. Telefoniski sazinājos ar A.Anču un viņu par to informēju. Dažādu objektīvu iemeslu dēļ nācās šo ieceri atlikt uz kādu laiku. Tad atkal uzrunāju A.Anču un interesējos par iespēju uzrakstīt vēstuli. Saņēmu atbildi, ka nekāda vēstule rakstīta netiks,” stāsta H.Balodis.
A.Anča pozitīvi vērtē faktu, ka jau valsts svētkos tiek piešķirti 50 eiro. “Labi vēl, ka tā. Es braucu uz koordinācijas sanāksmēm Rīgā un zinu, ka Latvijā ir novadi, kur politiski represētās personas valsts svētkos nesaņem neko,” piebilst biedrības vadītāja. Viņa apliecina, ka tiešām atteikusies parakstīt šādu vēstuli. “Finansiāls atbalsts ir vajadzīgs gan invalīdiem, gan bērniem, gan vēl citiem, tāpēc ir ar prātu jāizvērtē reālā situācija un iespējas,” uzskata A.Anča.
