Silts mīļums atnākt var ar tevi, kas atnestu man pavasari – tās izjūtas aužas cauri manam jaunajam dzejas krājumam. 19.martā Stāķu pamatskolas zālē līdzīgas izjūtas saņēmu no visiem, kas bija pulcējušies uz dzejas krājuma “Silts mīļums” atvēršanas svētkiem.
Viss bija tā saposts un visi tik smaidoši, mīļi! Kaut ko klusi – kā viegli kāds būtu pieskāries klaviatūrai (varbūt tā bija Daira?) – sajuta man sirds… It kā kāda pazīstama melodija šūpojās telpā. Nē… Priekšā iznāca Stāķu vokālā ansambļa “Pieskāriens” vadītāja, izjusti izpildot solodziesmu. Tad visas “Pieskāriena” meitenes kā taureņi nostājās apkārt un skanēja veltījumi šai dienai un jaunajam dzejoļu krājumam. Mijās dzeja no jaunā krājuma un dziesmas Stāķu un Staru ansambļu izpildījumā. Visapkārt zināmas sejas un prieks. Skolas direktores Diānas Šķēlas teiktais paldies tiem, kuri palīdzējuši šim pasākumam tapt. Tik es kā putnēns ligzdā nevarīgi sēdu un klausos. Manī skan tikai viens vienīgs paldies, ko gribētos izkliegt, lai visi dzird šajā telpā. Manu mūža gājumu sirsnīgi attēloja vārdos cienījamā pedagoģe Maruta Blumberga, manas mīļās draudzenes no Gulbenes un Galgauskas bibliotēkām Austra Brūvere un Dzidra Matīsa, no bijušajiem padomju laikiem kopā dziedāts ansambļos – Stāķos ar Astrīdu Vilciņu un Lejasciemā Līgu Verli, bet vārdamāsa Vija Nurža man lika pakļauties viņas norādēm, kur dziedāt klusāk, kur skaļāk. Viss mūžs man ir pavadīts dziesmā.
Mani izkustināja no nevarības sajūtas Stāķu sievu ansambļa skanīgais dziedājums, izpildot tieši dziesmas, kuras ir absolūti manas – gan vārdi, gan melodijas. Pirmo sadzirdot “Kādi rīti, kādi rīti basām kājām pa zāli mīti…”, nemanot acis aiz brillēm kļuva mitras… Krāšņi izskanēja arī “Klausies, draugs”. Bet mani mīļie Stāķu skolas bērni runāja dzeju no sirds. Tā bija gatavojušies šim notikumam! Mani pārņēma sajūta, ko tikai domās varēju realizēt – apskaut šos mīļos cilvēkbērnus un piespiest pie savas sirds. Paldies visiem, kas zināja un dziedāja “Tik Vidzemē manā”!
Viss bija tik nepasakāmi skaisti un mīļi – paldies visiem, visiem! Krājuma vāks pirmais visus bija jau noskaņojis uz siltu mīļumu. Bezgalīgs paldies māksliniekam Viesturam Reķim, Vītola izdevniecībai un Ilonai Vītolai! Par publikāciju laikrakstā “Dzirkstele” un izsmeļošo foto paldies personīgi Gatim Bogdanovam un Maldai Ilgažai! Kā pavasara vējš novēlojies ielidoja mīļie lejasciemieši. Visi, visi no bibliotēkām, tuvie un tālie draugi, paldies jums visiem! Piedodiet, varbūt piemirsu kādu! Bet sirdī visi man esat.
