Mūsdienās
publiskajā telpā valda ļoti dažādi viedokļi un stereotipi par
kafijas ietekmi uz cilvēka organismu. Dažādos pasaulē veiktajos
pētījumos gan ārsti, gan nozares speciālisti norāda uz vairākām
kafijas pozitīvajām īpašībām, taču citos priekšplānā tiek
izvirzīta tās negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Lai
sabiedrība iegūtu skaidrāku priekšstatu dzēriena patieso
vērtību, Baltijā lielākais kafijas ražotājs “Melnā kafija”
aicinājis izteikt savu viedokli kardiologam Andrim Skridem, uztura
speciālistei Lienei Sondorei, kā arī gastroenterelogam un
profesoram Anatolijam Danilānam.
Kafija
ir dzēriens, kura sastāvā ietilpst dažādi komponenti, kas kopā
vai katrs atsevišķi atstāj kādu konkrētu ietekmi uz dažādiem
cilvēka orgāniem vai uz visu organismu kopumā. Kafijai tiek
piedēvētas visdažādākās īpašības – gan organisma
nodrošināšana ar nepieciešamo adrenalīna daudzumu cīņai pret
nogurumu, gan ķermeņa imunitātes stiprināšana pret asinsvadu
slimībām. Tiek pat uzskatīts, ka šis dzēriens ir spējīgs
pagarināt cilvēka mūža ilgumu.
Gastroenteroloģijas
profesors Anatolijs Danilāns uzsver, ka Latvijā ir diezgan stereo
tipiski uzskati par kafijas iedarbību uz cilvēka organismu un
labsajūtu. Balstoties uz pētījumiem, kas veikti nesenā pagātnē,
viņš uzskaita pieņemtos izdomājumus, kas neatbilst patiesībai un
uzsver kafijas labās īpašības. Kā piemēram, vecmodīgais
uzskats par kafijas ietekmi uz asinsspiediena paaugstināšanu ir
aplams, jo patiesībā – kafija samazina to, tāpēc cilvēki ar
augstu asinsspiedienu droši var lietot uzturā kafiju. Otrs, kafija
aizkavē arī tādas nopietnas saslimšanas kā Parkinsona un
Alcheimera slimības, jo kofeīns pozitīvi iedarbojas uz centrālo
nervu sistēmu, dopamīniem un receptoriem.
“Melnā
kafija” ir apkopojusi populārākos pieņēmumus par kafijas
ietekmi uz cilvēka organismu un speciālistu komentārus par tiem.
Kafijas
lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar cukura diabētu.
Uztura
speciāliste Liene Sondore
skaidro, ka cukura diabētam ir I un II tips. II tipa diabēts ir
dzīvesveida – mazkustības, sliktas pārtikas patēriņa, liekā
svara rezultāts. Savukārt, I tipa diabēta cēloņi var būt
iepriekšēja slimošana ar aizkuņģa dziedzeris slimībām vai ir
bijušas autoimūna slimība, līdz ar to, kafijas dzeršana I tipa
diabētu ietekmēt nevar. L.Sondore: “Tiek pieņemts, ka dienā
ieteicamais kafijas daudzums būtu divas tases. Pasaulē ir veikti
pētījumi, kur tiek pētīts, kā kafijas dzeršana ietekmē
glikozes vielmaiņu vai aknu šūnu jūtību pret insulīnu, bet
tomēr gribu uzsvērt, ka tikai iedzerot kafiju, bet nemainot ēšanas
režīmu, savu dzīvesveidu un domāšanu, no II tipa diabēta
nevarēs izvairīties. Tiesa gan, rūgta kafija palīdzēs mazināt
kāri pēc saldumiem, bet tas ir ļoti individuāli.”
Kafija
var nedaudz palielināt asinsspiedienu, taču kafijas lietotājiem ir
mazāks risks, ka piemeklēs sirdstrieka
Liela
mēroga (vairāk nekā 100 000 dalībnieku apsekotu 14-20 gadus)
pētījumos ir pierādīts, ka kafijas vai melnās tējas lietošana
pat vairāk par 6 tasītēm dienā nav saistīta ar paaugstinātu
visa veida mirstību, tieši otrādi, 2 vai vairāk tasītes dienā
tika asociētas ar samazinātu mirstību sievietēm, galvenokārt uz
kardiovaskulārās mirstības samazināšanās rēķina, apliecinot
kafijas kardioprotektīvās īpašības (vīriešiem šī sakarība
nebija statistiski ticama). Līdzīgi rezultāti bija pētījumos ar
dekafeinēto kafiju, kas norāda uz citas kafijā esošas vielas
klātbūtni, kas nodrošina labvēlīgo efektu. Jāpiebilst, ka šajos
pētījumos dalībnieki lietoja kafiju, kas pagatavota filtra kafijas
aparātā. Ir pierādīts, ka nefiltrētas kafijas lietošana
palielina kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL)
holesterīna līmeni asinīs, jo kafijā esošās lipīdus saturošās
vielas paliek dzērienā.
Cilvēks
uzņem vairāk antioksidantus no kafijas nekā no augļiem un
dārzeņiem kopā
Liene
Sondore šim apgalvojumam līdz galam nepiekrīt. L.Sondore: “Jā,
kafija satur antioksidantus, kuri nepazūd arī tās apstrādes laikā
un palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu ietekmes.
Zinātnieki un pētnieki nemitīgi pēta kafijas ietekmi uz cilvēka
organismu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka katru dienu ir jāuzņem
daudzveidīga pārtika, no visām produktu grupām. Kafija tomēr ir
dzēriens, kas sniedz baudu un laba kafija uzlabos omu, sniegs
enerģiju, būs uz kādu laiku mums laimes sajūta, bet tomēr –
kafija ir baudīšanai un ar mēru!”
Kafijas
fitness – kofeīns palielina tauku dedzināšanas procesu ķermenī
un paātrina vielmaiņu, kā arī palielina adrenalīna līmeni
asinīs un uzlabo fiziskās spējas.
100-200 mg kofeīna deva dienā saasina uzmanību, veicina ātrāku
reakciju, paaugstina izturību.
Kā
norāda A.Skride, organismā par nogurumu un miegainības izjūtu ir
atbildīgs adenozīns. Kofeīns piesaistās pie adenozīna
receptoriem, bet tos neaktivē, tādējādi neļaujot adenozīnam uz
tiem iedarboties. Kofeīnam bloķējot adenozīna darbību, izpaužas
tā stimulējošais efekts un cilvēks jūtas mundrāks. Adrenalīna
līmeņa palielināšanās asinīs pēc kofeīna nonākšanas
organismā tiek nodrošināta caur citiem bioķīmiskajiem ceļiem,
pateicoties adrenerģisko receptoru iesaistei. Šis efekts lielā
mērā ir atkarīgs no uzņemtā kofeīna daudzuma. Tā kā kofeīna
biopieejamība ir gandrīz 100%, praktiski viss uzsūktais kofeīns
arī iedarbosies uz organismu. Pārtikas uzņemšana samazina kofeīna
uzsūkšanās ātrumu, bet ne apmēru. Par kofeīna iedarbību uz
cilvēka fiziskajām spējām ir veikti ļoti daudz pētījumu, kuros
tika novērots uzlabots sniegums kofeīna lietošanas rezultātā gan
izturības, gan augstas intensitātes sporta veidos. Maksimālais
kofeīna efekts tika novērots pie mazām līdz vidējām kofeīna
devām (2-3 mg/kg svara), kas atbilst 1-2 kafijas krūzītēm. Lai
arī kofeīna lietošanas rezultātā, pateicoties palielinātam
adrenalīna līmenim asinīs, tiek novērots taukskābju oksidācijas
pieaugums, fizisko spēju uzlabošanās visticamāk rodas dēļ
kofeīna radītās subjektīvās piepūles samazināšanās un spējas
veikt vairāk darbu bez papildus piepūles, jo vairākos pētījumos
ir tikusi novērota samazināta subjektīvās piepūles un sāpju
sajūta pēc kofeīna lietošanas.
Kafija
samazina risku saslimt ar Parkinsona un Alcheimera slimību
Vairāki
pētījumi ir meklējuši atbildes uz kofeīna lietošanas ietekmi uz
Parkinsona slimības risku, saka dr.Skride. Šo pētījumu
meta-analīze atklāja, ka kafijas un tējas lietošana ir saistīta
ar mazāku Parkinsona slimības risku, pie tam šī saistība bija
devas atkarīga. A.Skride: “Darbības mehānisms šim labvēlīgajam
efektam nav atklāts, taču jāpiezīmē, ka postmenopauzālām
sievietēm, kas lieto hormonus aizvietojošo terapiju, kofeīns tieši
otrādi, Parkinsona slimības risku palielina! Liela apjoma pētījums
pierādīja, ka sievietēm, kas lietoja postmenopauzālo hormonu
terapiju un lietoja vairāk nekā sešas kafijas tasītes dienā,
bija četras reizes lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību.
Runājot par Alcheimera slimību, divu kohortu pētījumu un divu
gadījumu sēriju analīzē tika atklāta kafijas lietošanas
saistība ar nelielu protektīvu efektu pret šo saslimšanu. Šiem
datiem par labu runā arī pētījumi ar Alcheimera transgēnajām
pelēm, kurām, lietojot kofeīnu, tika novērots mazāks Alcheimera
slimības risks vai vēlāks slimības sākums.”
Ir
ļoti dažādi aspekti pēc kuriem var pētīt kafijas iedarbību.
“Jāatceras,
ka kafija un melnā tēja nereti tiek lietotas kopā ar cukuru un/vai
pienu vai saldo krējumu. Pievienotais cukurs var radīt nozīmīgu
papildus glikēmisko slodzi organismam un mazināt iespējamos
kafijas labvēlīgos efektus. Pienam šāda sakarība nav izpētīta,
tomēr piena izstrādājumi satur augu izcelsmes taukus, un, lietojot
tos lielā daudzumā, tie nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds un
asinsvadu veselību”, pārliecināts ir kardiologs
Andris Skride.
Eksperti
ir vienisprātis, ka kafijai, tāpat kā jebkurai citai lietai, ir
jāzina tās pareizais pielietojums, lai no tās varētu gūt kādu
labumu, tāpēc aicina paralēli kafijas baudīšanai nodarboties arī
ar dažādām aktivitātēm, lai neizraisītu blakusefektus, kas
radīsies tāpat, ja nebūsiet kustībā.
