Cilvēki zog, jo – “kas nav piesiets, tas ir mans”. Zog azarta un atkarības dēļ, zog asu izjūtu un ekonomiskās situācijas dēļ. Vairs pat neesot izteikta zagļa portreta, jo zaglis var būt jebkurš. Cilvēki zog neatkarīgi no vecuma, dzimuma un arī no ienākumu līmeņa. Piemēram, Latvijas tirgotāji savulaik sasummējuši, ka zagļu dēļ viņiem gadā nācies zaudēt 40 miljonus latu. Pārrēķinot eiro, skaitlis būtu vēl lielāks. Bija laiks, kad, pieķerot cilvēku veikalā zogam, viņš tika fotografēts un kaunināšanas nolūkā bilde piesprausta pie ziņojumu dēļa ar norādi “Viņi zaga mūsu veikalā”. Tagad tā rīkoties nedrīkst, jo jāievēro cilvēktiesības. Ko es te par to zagšanu runāju? Uz to mudināja kāds fakts. Vienā no Gulbenes lietoto preču veikaliem kāda kundze nesen mēģinājusi īstenot filmās redzētu situāciju. Aplūkojusi veikalā izkārtotās preces un izraudzījusies starp tām sev vēlamās, viņa kādu brīdi bija uzturējusies arī pielaikošanas kabīnē. Kā vēlāk izrādījies, ne tik daudz, lai uzlaikotu, bet – lai citu uz citas uzvilktu mugurā vairākas blūzes, bet zem tām – arī vairākus krūšturus. Kā mēdz sacīt, dažkārt ne tikai meliem, bet arī zagļiem ir īsas kājas. Kundze tikusi pieķerta. Viņai nekas cits neatlicis, kā vien visu lieko vilkt nost, reizē izlūdzoties pārdevējām, lai viņas par to neziņo policijai. Vai sieviete par piesavinātajiem apģērba gabaliem samaksājusi trīskārtīgi vai pieckārtīgi, par to vēsture klusē. Vai tiešām kundzei skapis bijis tik tukšs, ka jāzog pat lietoto preču veikalā? Ja tomēr tā, tad galu galā var iztikt arī bez ķermeņa augšējās daļas apakšveļas gabala.
