Jau izsenis mūsu novadā virmo runas, ka lizumnieši ir īpaša tauta. Ne labāka, ne sliktāka, bet tomēr īpatnējāka par pārējiem novada ļaudīm. Par to pārliecinājos šonedēļ, kad ceturtdienas vakarā pagasta iedzīvotāji bija noorganizējuši tikšanos ar novada vadību un tā deputātiem. Tādu pilsonisko ieinteresētību un aktivitāti no iedzīvotāju puses varētu apskaust jebkurš, kuru interesē sabiedrības viedoklis. Arī dome bija bruņojusies ar gandrīz visiem deputātiem, nodaļu vadītājiem un amatpersonām. Un zālē, kurā ābolam nebija, kur nokrist, risinājās samērā veselīga diskusija par dažādām iedzīvotāju problēmām. Tostarp par bērnudārzu – būt vai nebūt? Teorētiski un praktiski, juridiski un morāli korekti. Mans, kā cilvēka, kuru šī problēma neskar, viedoklis ir viennozīmīgs – visiem labs nebūsi nekad un vienmēr būs kāds cietējs. Šinī gadījumā vai nu vietējais uzņēmējs, vai novada kopējais maciņš (jaunas ēkas celtniecības gadījumā). Vienīgie, kas necietīs jebkurā variantā, ir paši bērni, jo par viņiem vēl joprojām rūpējas vecāki un diez vai viņiem ir savs viedoklis par telpu izvēli. Visi, kuri uzstājās ar prezentācijām un saprātīgu viedokļu izklāstiem, tiešām bija gatavojušies šim pasākumam. Nevar noliegt, klausījos ar interesi. Lizumnieši tiešām ir īpaši. Un kā nu ne, kā smejies, Gulbene jau tāds Lizuma guļamrajons vien ir: strādā Lizumā, bet uz Gulbeni brauc pārgulēt. Lai vairāk mums tādu pagastu un mazāk neapmierināto ar bērnudārza reformu!
