Sofija Sudarova, pensionēta pedagoģe
Šis ir diskutējams jautājums. Varbūt tomēr mājasdarbi skolēniem ir jāuzdod arī pa brīvdienām. Bet varbūt arī nē. Pirmās četras klases, tad – piektā, sestā, septītā klase, tālāk seko ģimnāzija un vidusskola. Ja mācību stundas stundu sarakstā ir sakārtotas tā, ka tās, kas ir nedēļas nogalē, ir arī, piemēram, pirmdienā, tad mājasdarbi tomēr ir jāuzdod. Citādāk skolotājam būs grūti pārbaudīt uzdoto mācību vielu. Ja to nedara, tad pašam skolēnam ir jābūt ar milzīgi lielu atbildību un viela tomēr ir jāapgūst. Ja ļoti korekti ir iespējams sakārtot mācību stundu sarakstu tā, lai skolēniem ārkārtīgi liela pārslodze nerodas kādā citā dienā, tad būtu tikai ideāli, ja pa sestdienām un svētdienām skolēniem nebūtu jāgatavo mājasdarbi un jāmācās. Es labi atceros arī to laiku, kad mācību stundas skolā notika arī sestdienās un tā nebija brīva diena, tāpēc mājasdarbi bija jāpilda svētdienās. Rīcība ir rūpīgi jāizvērtē, jo nav viennozīmīgas atbildes. Katrā ziņā, ja skolēnam pa brīvdienām nedēļas nogalē nekas netiek uzdots, tad tas nāktu par labu ģimenes kopējai atpūtai. Piemēram, kopīgam izbraukumam kaut vai uz zooloģisko dārzu vai citurieni. Kā sakārtot mācību stundu sarakstu, lai tas netraucētu kādas konkrētas mācību vielas apguvi, tur ir dziļāk jāpadomā. Jādomā arī, kādu risinājumu rast skolotājam, ja viņam gandrīz vienīgā viņa vadītā mācību priekšmeta stunda ir piektdienā. Kā rīkoties viņam, lai skolēns uz nākamo stundu kaut ko jau sagatavotu mājās.
Adīna Andževa, daudzbērnu mamma
Sestdienās un svētdienās mājasdarbus nevajadzētu skolēniem uzdot, jo slodze bērniem ir ārkārtīgi liela. Sestdienās un svētdienās viņi varētu pamācīties to, ko viņi nepaspēj pa nedēļu. Man ir mazbērni, tāpēc ļoti labi zinu, ko nozīmē šī lielā slodze. Viņi mācās Rīgā, kur arī pēc skolas darbdienu vakaros ir daudz jāmācās. Manuprāt, vispār vajadzētu pārskatīt mācību priekšmetus. Pēc piektās klases vajadzētu vērot, kādas ir skolēna intereses par kādu konkrētu mācību priekšmetu, un tieši tam pievērst uzmanību. Tagad ir tā, ka skolēnam “gāž iekšā” visu, bet rezultātā nekas galā īsti neiznāk. Kāda jēga, ja jaunietis izskolojas vienā profesijā, bet dzīvē strādā pavisam citu darbu? Ne pašam cilvēkam no tā kāds labums, ne arī valstij. Arī vecākiem būs vieglāk. Ja bērns kaut ko nebūs paspējis pa darbdienām, izdarīs brīvdienās. Ja slodze ir pārāk liela skolā, tad skolēni no visa “atēdas”.
Gaida Vīksniņa, kultūras darbiniece
Parunājos ar mazdēlu Emīlu, kurš mācās 5.klasē, un mazmeitiņu Emīliju, kura mācās 2.klasē. Mazmeita man stāsta, ka pa brīvdienām mājasdarbi netiek uzdoti, bet mazdēlam ir arī mājasdarbi. Uzskatu, ka pa brīvdienām neko uzdot nevajadzētu. Mēs atnākam mājās pēc darba un esam brīvi no darba, bet bērni, kuri mācās un vēl apmeklē dažādus pulciņus un citas skolas, mājās ierodas pēc septiņiem vakarā. Tad viņi vēl mācās. Lai tad viņiem ir brīvas vismaz šīs sestdienas un svētdienas! Mans mazdēls nodarbojas ar basketbolu, mazmeita – ar mākslas vingrošanu. Sestdienās viņiem ir treniņi vai sacensības. Ja viņiem vēl ir jāmācās, kad bērns var atpūsties un padzīvot pats sev? Visi šobrīd domā tikai par to, kā skolēnus noslogot. Nez kāpēc visi domā – jo bērns vairāk noslogots, jo mazāk darīs blēņas. Mans viedoklis ir, kad bērns vairs netiek galā ar uzdevumiem, viņam viss apnīk. Viņš vairs nedara neko. Mēs tomēr visu esam pārspīlējuši. Bieži tiem bērniem, kuriem vecāki palīdz mazāk vai viņi paši vairs netiek ar visu galā, kā pa spirāli aiziet uz leju. Bērns ar mācībām galā netiek, nepiedalās arī pulciņos. Starpbrīžos skolotāji varbūt varētu savstarpēji sarunāt, ka, piemēram, ja ir uzdots rakstīt sacerējumu, tad kāda cita mācību priekšmeta skolotājs apjomīgu mājasdarbu neuzdod. Vajadzētu piebremzēt arī mācību darbu, jo nav viegli apgūt plašu jauno vielu uz nākamo dienu trim stundām. Tā tas bija manā skolas laikā, manu bērnu skolas gaitu laikā, un arī tagad ir tas pats. Bērni slimo, ir kaut kas jāatkārto un tamlīdzīgi, tad nu šīs brīvdienas varētu tam arī kalpot, ja ir vajadzīgs.
