Es esmu pavasara bērns, dzimusi pašā pavasara plaukumā, maijā, kad viss visapkārt zied un smaržo. Iespējams, tieši tāpēc pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks, bet, iespējams, tā vienkārši ir pavasara burvība, mainība un maģiskums, kas man tik ļoti, ļoti patīk! Ik pavasari nevaru vien beigt jūsmot par burvīgajām izmaiņām dabā, kad pēc ziemas saltuma, drūmuma un ne nu īsti baltuma, ne pelēcības visa pasaule sāk beidzot atkal krāsoties sulīgās un košās krāsās. Un, tieši plaukstot un vaļā raisot pumpurus un ziedus, šīs krāsas ir visskaistākās! Šis ir tas laiks, kad man tik ļoti gribas rast kādu brīdi, lai nesteidzīgi izietu kaut vai tepat cauri pilsētas centrālajam skvēram vai Jaunatnes parkam, aizdotos līdz mūsu lielākajām novada upēm Gaujai vai Pededzei, izbrauktu kādu skaistu loku cauri mūsu novada pagastiem, ieklausītos putnu dziesmās un treļļos, ieelpotu reibinošās ievziedu un pavasara puķu, kā arī zemnieka tikko apstrādātas zemes smaržas. Un ar acīm, ar ausīm, ar garšas kārpiņām, ar visām maņām, ar katru ķermeņa šūnu sajust, kāds dabai piemīt brīnišķīgs spēks – likt visam apkārt mainīties! Ielaižu pavasari arī sevī, lai tas ar savu bagātīgo krāsu gammu, sulīgajām smaržām un garšām pamodina arī mani no ziemas miega, ļauj saņemties jaunām domām, iecerēm un darbiem. Arī cilvēkus pavasaris tiešām spēj pamodināt un likt tiem atplaukt, priecāties, ļauties kam jaunam, nebaidīties un būt drosmīgiem. Lai šopavasar viss izdodas!
