Latvijā vairums jauno pāru dzīvo oficiāli nereģistrētās attiecībās
Ralfs Rubenis, līdz šim bijis juridiski nenoformētu attiecību piekritējs
Mani uztrauc, ja pāris mēnešiem ilgi baznīcā apmeklē mācības pirms laulāšanās, pēc tam pie altāra dod viens otram jāvārdu un sola mīlēt, “līdz nāve mūs šķirs”, bet pēc laiciņa tomēr šķiras. Pat nāvi nevajag! Dzīve izšķir!
Tieši juridiskajā aspektā par attiecību sakārtošanu ir jādomā. Nezinu, vai obligāti vajag zvērināta notāra palīdzību. Pietiek ar jau esošajām iespējām. Ir dažādas situācijas, kuras liek aizdomāties. Piemēram, cilvēki nereģistrētās attiecībās laimīgi nodzīvo kopā visu dzīvi, līdz pēkšņi ar vienu kaut kas notiek. Otrs paliek viens, un viņam no partnera mantojumā nekas nepienākas. Ar ikvienu cilvēku var notikt nelaime. Tāpēc šodien uzskatu, ka juridiski attiecības ir jāsakārto. Galvenais, lai šim dokumentam būtu spēks. Vai nav vienalga, kur to uzraksta – dzimtsarakstu nodaļā vai pie zvērināta notāra.
Līga Vītola, laulībā dzīvo jau 19 gadus
Es neakceptētu laulību reģistrāciju pie zvērināta notāra. Partneri cilvēks izvēlas uz visu mūžu. Tā vismaz vajadzētu būt! Tā ir dvēseliska vērtība. Runa nav par naudu vai mantu. Kad tika reģistrēta mana laulība, nebija daudz izvēles iespēju – to varēja izdarīt tikai dzimtsarakstu nodaļā. Tagad var laulāties arī baznīcā. Var lūgt, lai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks svinīgo ceremoniju rīko ārpus nodaļas telpām. Tātad to var darīt arī brīvā dabā. Ja man šodien vajadzētu izvēlēties, kur es gribētu piedzīvot šo svinīgo notikumu – baznīcā vai Gaujas krastā, es noteikti aizdomātos. Un tomēr izvēlētos baznīcu. Noteikti! Laulības – tas ir svinīgs notikums. Tas ir mūža solījums. Tātad arī apstākļiem ir jābūt atbilstošiem.
Sergejs Mollers, attiecībās par galveno uzskata uzticību, nevis zīmogu
Ja cilvēki mīl viens otru, viņi ir kopā neatkarīgi no tā, ir vai nav precējušies. Latvijā tā dzīvo vairums jauno pāru. Man pašam arī ir sava dzīves pieredze. Ar pirmo sievu līdz kāzām mēs dzīvojām labi, bet pēc kāzām izšķīrāmies. Ar manu otro sievu esam kopā jau piecus gadus, audzinām meitu. Pastrīdamies jau arī, atkal salīgstam mieru. Galvenais, ka esam kopā. Pagaidām par attiecību juridisko noformēšanu nedomājam. Runājuši savā starpā par šo tēmu, protams, esam. Laikam jau esošā situācija pašlaik apmierina mūs abus. Mums ir ģimene! Vai jāprecas kopīgā bērna dēļ?
