Anita Birzniece, Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste
Lai bērniem vasarā būtu ko darīt, tiek domāts un plānots jau laikus. Lai aktivitāte būtu novirzīta pareizajās sliedēs un nebūtu laika domāt par delverībām un sliktām lietām, jauniešiem kā vienmēr tiek piedāvāta iespēja pieteikties dalībai vasaras nometnēs, šovasar tās būs 12. Tajās varēs darboties gan muzikālajos žanros (Lejasciemā), radoši izpausties lietišķajā mākslā, pierādīt sevi radošajās darbnīcās (Tirzā un Gulbenē), apgūt dažādas zināšanas, kas noder atpūtai pie dabas, pārgājienos (Gulbenē), iepazīt latvisko dzīvesziņu un folkloru (Druvienā), apgūt tūrisma pamatprasmes (Gulbīša vidusskolā un Daukstu pamatskolā), iepazīt veselīga dzīvesveida jaunumus un mācīties veicināt toleranci pret citādo sabiedrībā (Sveķos), pilnveidot mākslinieciskās un literārās jaunrades spējas (K.Valdemāra pamatskolā) un citas iniciatīvas.
Jaunieši vasaras sezonā vienmēr būs gaidīti brīvprātīgo kustībā. Aicinām rakstīt uz e-pastu “[email protected]”. Darba šiem jauniešiem nekad netrūkst. Esam iesaistījušies arī nodarbinātības projektos, tas ir, jaunieši piesakās dažādos vasaras darbos, kurus līdzfinansē novada dome. Šajā programmā jau darbojas 19 jaunieši. Bez šiem brīvā laika piepildīšanas variantiem jauniešiem vienmēr ir iespēja piedalīties dažādos sporta un kultūras pasākumos, kā arī jaunatnes darba pieredzes apmaiņas braucienos, kopā svinēt svētkus, lietderīgi aizvadīt darbdienas un brīvdienas.
Jaunatnes centrs “Bāze” koordinē arī iespēju mācīties ārpus Latvijas, šovasar – Anglijā, Turcijā un Grieķijā. Dažādu pasākumu kalendārs vasarai ir ļoti bagātīgs. Vajag tikai pašiem gribēt, spēt un piedalīties.
Sniedze Bračka, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece
Bērni nesēž uz vietas, ir kustīgi, skrienoši, aizmāršīgi un tā tālāk. Tāpēc kādam tomēr viņu darbībām ir jāseko līdzi, jābūt līdzatbildīgam. Nelaimes gadījumi notiek ne tikai mājās, bet smagākie notiek ārpus mājas – satiksmes negadījumos cietuši riteņbraucēji, dažādās atrakciju vietās ir cietušie, arī pie ūdens. Atbildīgiem ir jābūt pieaugušajiem, kuri uzmana bērnus. Vecākiem no rīta un vakarā vēlreiz jāpārrunā bērnu gaitas un vēlreiz jābrīdina par iespējamajām briesmām saistībā ar braucamrīkiem, ūdeņiem un citu. Jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā! Taču gandrīz vienmēr visi saka, ka ir brīdināti, ir pārrunāts, bet no nelaimes tas nav pasargājis. Kā vēl pietrūkst, lai smago atgadījumu nebūtu? Nezinu! Gan mēdijos, gan skolās, gan bērnudārzos stāsta un brīdina policija, glābēji un mediķi, bet… Reālajā dzīvē, protams, notiek tā, kā notiek. Lai cik mēs būtu aizņemti un steidzīgi, nedrīkstam aizmirst par saviem bērniem. Nemitīgi ir jābūt pieaugušo un vecāku līdzdarbībai un līdzatbildībai. Un ne tikai par saviem bērniem. Nedrīkstam paiet vienaldzīgi garām pulciņam bērnu, kuri aizrāvušies ar nerātnībām (sliktākajā gadījumā – dzer, pīpē). Ir jāaizrāda, kaut reizēm pašam ir bail no bravurīgi noskaņotu pusaudžu izlēcieniem. Aizrādīsi, tad ir pretreakcija – reizēm vārdiski, bet, ja nu fiziski, ko tad? Ja paanalizē pēdējos apmēram 25 gadus, tad nekad nav bijis tādas superaktivitātes, kāda tā ir tagad. Nupat nedēļas sākumā Smiltenes novadā pirmsskolas vecuma bērns ar riteni no pagalma izbrauca uz lielā ceļa un pakļuva zem smagās mašīnas. Kaut vecāki saka, ka nedrīkst braukt ārpus mājas pagalma, bet viņiem tas ir par mazu un… notiek nelaime. Bezgalīgi tiek runāts par nelaimēm uz ūdens, bet bērni nespēj turēties pretim vilinājumam – lēcieniem ūdenī. Pagājušajā gadā vien bija pieci gadījumi ar lēkšanu ūdenī ar letālu iznākumu. Varbūt, ja citādi nevar, jābaida ar nepatīkamām sekām, ar sāpēm un beidzot ar invalīda krēslu… Protams, arī mierīga sēdēšana pie datora reizēm ne pie kā laba nenoved, bet tāpēc jau mums, pieaugušajiem, viss ir jājūt, jāredz un jārīkojas.
Evita Petručeņa, psiholoģe, trīs bērnu māmiņa
Manuprāt, nometnes bērnu attīstībai dod daudz, bet ar to vien nepietiek, lai viņi neiekultos ķezā. Kaut gan simtprocentīgi pasargāt bērnus no visa mēs nevaram. Manuprāt, bērnam ir jāzina, kas ir drošas un bīstamas situācijas, jo ķezā var iekulties arī nometnē. Slikti un labi pieskārieni, slikti un labi noslēpumi. Ļoti svarīgi, lai būtu vecāku un bērnu savstarpēja uzticība, gan pirms bērns ir iekūlies ķezā, gan arī tad, ja tas ir noticis. Manuprāt, arī bērnam ir vajadzīgs atvaļinājums ar kopā pavadītu laiku – gan atpūšoties, gan strādājot. Pasargāt bērnus no bīstamām situācijām, protams, var sarunas, bet ir arī mājaslapa “www.dzimba.lv”, kur vecāki var smelties padomus dažādās situācijās, paskatoties videoklipus par bērnu drošību – par seksuālo uzmākšanos, par aizbraukšanu mašīnās līdzi svešiem cilvēkiem, par fizisko vardarbību ģimenēs un dažādās citās situācijās. Runājot par saviem bērniem, tad turpmāk vakaros būšu vairāk mājās, līdz ar to būsim vairāk kopā, strādāsim lauku darbus. Pērn bērni dzīvoja nometnēs, bet šogad par to vairs nerunā – pašiem nav vēlēšanās. Šovasar plānojam kopīgu ekskursiju kaut kur uz ūdens atrakciju parku vai Lotes zemi, kur viņi varētu rāpties kokos un citādi aktīvi darboties. Vecāku un bērnu savstarpējas sapratnes atslēgas vārdi – būt kopā, blakus un runāt.
