Jau savākti 10 tūkstoši parakstu
Krūts vēža ārstēšana balstās uz diviem lieliem pamata akmeņiem – ļaundabīgā audzēja savlaicīga diagnosticēšana un saņemtā ārstēšana, tostarp jauno medikamentu pieejamība. Īpaši, ja vēzis sācis veidot metastāzes.
Mastektomija vairs nav obligāta
Lai gan krūts vēzis ir slimība, kuru aprakstīja jau senie ēģiptieši pirms vairāk nekā 3500 gadiem, tikai pēdējās desmitgadēs par to tiek runāts atklāti. Mūsdienās krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm gan Eiropā, gan Latvijā, turklāt tas ir viens no visvieglāk ārstējamiem vēžiem. Protams, ar nosacījumu, ja audzējs atklāts iespējami agrīni un saņemta atbilstoša un savlaicīga ārstēšana.
Par laimi, medicīna attīstās gandrīz gaismas ātrumā, un 21. gadsimtā sievietēm pieejamas gan modernas un precīzas krūts vēža diagnostikas iespējas, gan arvien jaunāki medikamenti.
Krūšu iztaustīšana, mamogrāfija, ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, biopsija ir pamatu pamats krūts vēža diagnostikā. Pamatā šie audzēji iedalāmi četrās lielās apakšgrupās, un atkarībā no to veida un stadijas tiek piemērota atbilstoša ārstēšana. Visbiežāk tā sākas ar operāciju. Ja ieskatāmies vēsturē, līdz 19. gadsimta vidum krūts operācija ar ierobežotiem panākumiem un augstu mirstību bija vienīgā krūts vēža terapija. 20. gadsimta vidū sāka attīstīties medikamentozā vēža terapija un ķīmijterapija, kas ievērojami uzlaboja iespējas izārstēt sievieti pilnībā.
21. gadsimtā krūts vēža operācija automātiski nenozīmē mastektomiju jeb krūts noņemšanu. Arvien lielākam skaitam sieviešu, kurām ļaundabīgais audzējs atklāts agrīni, krūti saglabā un operācijas laikā tiek izņemti tikai slikto šūnu skartie audi.
Pēc tam seko staru un/vai ķīmijterapija, kā arī hormonālā terapija, ja tāda nepieciešama. Apstarošanu veic visai krūtij vai staro tikai vēža skarto vietu. Mūsdienīgās tehnoloģijas ļauj precīzi novirzīt starojumu tikai uz audiem, kurus nepieciešams apstarot.
Savukārt ķīmijterapiju ar panākumiem pielieto gan profilaktiski pēc operācijas, lai jau agrīni iznīcinātu iespējamās atlikušās vēža šūnas, gan pirms ķirurģiskas iejaukšanās, lai samazinātu audzēja izmērus. Un tā ir neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa gadījumos, ja audzējs jau izveidojis metastāzes.
Zinātne iet uz priekšu
Pašreizējā sistēmiskā krūts vēža terapija balstās uz trim terapijas veidiem: hormonālā terapija, ķīmijterapija un mērķterapija. Piemērotāko ārstēšanas veidu nosaka pēc biomarķieriem vai pēc tā, kāda veida krūts vēzis atklāts sievietei: estrogēnreceptoru (ER) pozitīvs, HER2 pozitīvs, trīskārši negatīvs audzējs. Hormonreceptoru pozitīva audzēja gadījumā pamata terapija ir hormonterapija, kam, izvērtējot risku, var pievienot ķīmijterapiju. Trīskārši negatīvs krūts vēzis, kas ir agresīva krūts vēža forma, pamatā tiek ārstēts ar ķīmijterapiju. Bet vislielākās pozitīvās pārmaiņas pēdējos gados notikušas tieši HER2 pozitīva krūts vēža ārstēšanas jomā. HER2 pozitīvais krūts vēzis ir viens no agresīvākajiem, tas ir ātri augošs, tāpēc būtiska ir tūlītēja un efektīva ārstēšana.
HER2 pozitīvā krūts vēža ārstēšana arī Latvijā pēdējos gados ir ļoti progresējusi, un valsts beidzot apmaksā efektīvu ārstēšanu ar mērķterapijas medikamentu. Taču zinātne iet uz priekšu un tiek atklāti un izpētīti arvien jauni medikamenti, un jau tiek kombinēti vairāki mērķterapijas līdzekļi, kas būtiski uzlabo rezultātus. Piemēram, mūsdienās, saņemot modernu terapiju ar mērķterapijas līdzekļu kombināciju, ar metastātisku krūts vēzi iespējams nodzīvot vidēji gandrīz piecus gadus. Šo tiešām var uzskatīt par mūsu gadsimta sasniegumu, jo vēl pirms dažiem gadu desmitiem šāds rezultāts nebija iedomājams. Vienīgi jāpiebilst, ka Latvijā pagaidām šī medikamentu kombinācija netiek apmaksāta un tikai maza daļa pacienšu var atļauties to nopirkt par saviem līdzekļiem, jo tās ir dārgas zāles. Tāpat mērķterapija nav apmaksāta pacientēm, kurām HER2 pozitīvs krūts vēzis tomēr sāk progresēt par spīti iepriekš saņemtajai terapijai.
Pasaulē un arī daudzās Eiropas valstīs pieejami vēl citi jaunie medikamenti krūts vēža ārstēšanai, īpaši, ja audzējs ir agresīvs ar metastāzēm. Visticamāk, ka reiz šīs zāles būs pieejamas arī Latvijā, taču – kad? Un vai tās arī tiks iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā? Diagnoze “krūts vēzis” automātiski nozīmē arī darbnespējas lapu uz daudziem mēnešiem, jo ārstēšanās posms nav viegls, tāpēc bezmaksas ārstēšana sievietei un, protams, viņas ģimenei ir īpaši būtiski.
uzziņai
◆ Par Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvu “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” portālā www.manabalss.lv parakstījušies 10 000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir pietiekami, lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā un deputātiem būtu jālemj par papildus 10 miljonu eiro piešķiršanu ik gadu onkoloģijas jomai.
Onkoloģijas pacienti izsaka vislielāko pateicību un aicina turpināt parakstīties par iniciatīvu, līdz būs savākti 10 500 paraksti – lai būtu pilnīgi droši, ka iniciatīvai parakstu pietiek un tās virzība neapstājas pēc parakstu pārbaudes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses pārstāve, krūts vēža pacienšu biedrības “Vita” vadītāja Irīna Jaunuma saka: “Vēlos pateikt paldies ikvienam, kas ar savu parakstu atbalstīja mūsu iniciatīvas “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāku virzību uz Saeimu! “
