Kopš 1950 gada 1.jūnija šajā datumā mēs atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu vai vismaz zinām par tās eksistenci. Vakar daudz un dažādos līmeņos tika runāts par bērniem: no ANO izteiktajiem pārmetumiem Latvijas ierēdņiem par novecojušu un nekorektu ziņu sniegšanu bērnu aizsardzības jautājumos līdz dažādiem pētījumiem un aptaujām par problēmām, ar kurām sastopas bērni Latvijā. Gadiem ejot, ir mainījušies paši apdraudējuma faktori. Ja pēckara gados tie bija nepilnvērtīgs uzturs un nesprāgušie lādiņi, tad mūsdienās kā galvenās problēmas skaitās: mazkustīgs dzīvesveids, dažādas atkarības, apkārtējo vienaldzība un enerģijas dzērienu pārmērīga lietošana. Starp citu, ar vakardienu stājās spēkā likums, kurš liedz šos dzērienus iegādāties bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Iegādāties jau nevarēs, bet lietot? Bērnu labklājībai esam radījuši daudz ko jaunu: psihologus dārziņos un skolās, dažādu dienestu un darbinieku palīdzību un pat uzticības tālruņa numura ieviešanu, kur zvanu skaits ar katru gadu palielinās. Nevar gan saprast, vai tas ir labi vai ne. Vai bērni sāk vairāk uzticēties vai pieaug viņiem radīto pārestību skaits? Nav runa par fizisko, emocionālo vai seksuālo vardarbību, it sevišķi, ja tā notiek ģimenē, taču arī par senlaiku parasto pērienu šodien bērni ziņo pa uzticības tālruni, lai gan tas bija diezgan efektīvs soda mērs. Vai tas ir pareizi? Varbūt. Taču viens nu ir skaidrs – nākamā paaudze kopumā būs fiziski un emocionāli vājāka. Vai gudrāka – to rādīs laiks.
