Pagājušā mēneša sākumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija informēja, ka ir izdevies atgūt no Lietuvas pēc zādzības no Latvijas aizvestus valsts aizsargājamus mākslas priekšmetus – Tirzas luterāņu baznīcas svečturus, kas kopā ar griestu lustru 1997.gadā tika nozagti no baznīcas. Pagaidām nozagtās vērtības baznīcai vēl nav atgrieztas.
“Cik man ir zināms, tad šiem diviem sudraba svečturiem vēl tiek veikta ļoti rūpīga ekspertīze, tāpēc svečturi līdz Tirzas baznīcai vēl nav nonākuši. Mēs tikām norādījuši, ka ļoti vēlamies, lai pirms 18 gadiem nozagtie svečturi atgrieztos pie mums. Ceram, ka tā arī notiks,” saka Tirzas evaņģēliski luteriskās draudzes vecākā Sarmīte Krišāne, kura šajā amatā ir kopš 24.marta. 11 gadus S.Krišāne ir šīs baznīcas draudzes locekle. Viņa šim amatam pati neesot pieteikusies, bet tikusi uzrunāta un, redzot, ka citas alternatīvas nav, pēc savas būtības būdama atbildīgs cilvēks, devusi savu piekrišanu.
Tirzas luterāņu baznīcas svečturi izgatavoti pazīstamā Rīgas meistara Johana Didriha Rēvalda (1706. – 1781.gads) darbnīcā, kurš bijis ne tikai cunftes eltermanis, bet arī jaunāko kolēģu audzinātājs. Tirzas luterāņu baznīcas svečturi labi raksturo meistara personisko stilu un ir Rīgas vēsturisko sudrabkaļu darbnīcu mantojuma paraugs, kas apliecina 18. gadsimta mākslas tradīciju interpretāciju vietējo meistaru skatījumā. Lai arī svečturu veidojumā izmantota baroka laikā plaši pielietotā forma ar trīsskaldņu pamatni, kas balsta balustrveida kātu, te parādās rokoko laikmeta ieskaņas. Latvijas lietišķās mākslas vēsturē, īpaši baroka un vēlā baroka periodā, sudrabā darināto svečturu skaits nav liels. Ārpus muzeju kolekcijām saglabājušos šī meistara darbu arī nav daudz.
“Baznīcas darbība turpinās tāpat kā līdz šim. Lielās talkas dienā, piemēram, sakopām draudzesskolas apkārtni. Saku paldies gan Tirzas pagasta pārvaldei par atbalstu, gan draudzes locekļiem un visiem pārējiem cilvēkiem, kuri talkoja. Saistībā ar pašu baznīcu mums arī ir vairākas ieceres, kuras šobrīd vēl nevēlos atklāt. Ļoti gribētos, lai arī draudze kļūtu lielāka, bet, kā to panākt, man, kas šajā amatā esmu tik neilgu laiku, vēl ir grūti atbildēt. Varbūt jau pēc gada varēšu izdarīt savus secinājumus. Šobrīd draudzē ir aptuveni sešdesmit cilvēki, bet aktīvo draudzes locekļu ir krietni mazāk,” stāsta S.Krišāne.
