Trīs dienas Gruzijā norisinājās starptautiska zinātniskā konference, kuras tēma bija veltīta paklājiem
Šajā pavasarī, atrodoties komandējumā Gruzijā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza Tbilisi parakstīja nodomu protokolu ar Gruzijas Tautas mākslas muzeja direktori Irinu Kosharidzi par sadarbību un kultūras mantojuma popularizēšanu. Mēnesi pēc nodomu protokola parakstīšanas V.Vorza saņēma ielūgumu no 10. līdz 12.jūnijam piedalīties paklāju festivālā.
Muzeja direktore stāsta, ka festivāla laikā norisinājusies plaša starptautiska zinātniskā konference, kas ilgusi trīs dienas. “Tajā piedalījās vadošo muzeju pārstāvji un paklāju pētnieki no Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas, Vidusāzijas, Kirgīzijas, Anglijas, Amerikas, Spānijas, Irānas, Turcijas un, protams, Latvijas. Visu valstu vadošie speciālisti paklāju zinātnē konferencē uzstājās ar ziņojumiem,” stāsta V.Vorza, kura ar savu ziņojumu uzstājusies konferences pirmajā dienā.
Veidojas jaunas sadarbības iespējas
“Es stāstīju par mūsu novadniekiem Jūliju Madernieku un Jūliju Straumi, par to, kā viņi ieguva izglītību, par šo izcilo cilvēku saistību ar Gruziju, iepazīstināju ar viņu mantojumu Latvijā un to, kāda ir viņu radītās tekstilmākslas nākotne. Interese par mūsu abiem šiem novadniekiem bija milzīga. Piemēram, Baku muzeja direktore labi atcerējās tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, ar kuru viņa ir tikusies Rīgā. Direktore solīja atjaunot sakarus ar Edīti, jo uzskata, ka arī Baku Mākslas akadēmijā tieši gobelēnu māksla, kas ir pēctecība šo divu lietišķās mākslas meistaru devumam, jo viņu mērķis bija panākt, lai gobelēnu māksla tiktu apgūta arī mākslas akadēmijā, ir iedzīvināta. Bija patīkami, ka šī pēctecība tika uztverta ļoti pozitīvi, jo šobrīd Latvijā paklāju māksla vēl nav tik aktuāla,” stāsta konferences dalībniece.
Viņa atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies nodibināt daudz jaunu sadarbības kontaktu. Izkristalizējušās arī reālas lielākas un mazākas ieceres sadarbībai, īpaši ar UNESCO speciālistiem, kas ir saistīti tieši ar tautas mākslas prasmju saglabāšanu, jo viņi ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas patrioti katrs savā valstī un arī kopumā.
Gruzijas Tautas mākslas muzeja direktore I. Kosharidze labprāt piedāvājusi daļu kolekcijas, kas stāsta par J.Straumi un glabājas viņu muzejā. “Protams, šīs kolekcijas daļas pārvešana uz Latviju ir saistīta ar Latvijas vēstniecību, tāpēc tik drīz tas nenotiks, bet kādreiz – noteikti,” ir pārliecināta V.Vorza. Viņai radies daudz jaunu ideju, kuras pagaidām netiek atklātas. Tikai piebilst, ka idejas varētu būt saistošas un nozīmīgas ne tikai Gulbenei, bet visai Latvijai. Ir notikušas sarunas ar Gruzijas paklāju meistariem. Interesanta bijusi tikšanās ar meistari no Spānijas, kura savus padomus neliedz Āfrikas valstīm un ierāda, kā uzlabot tur darināto paklāju kvalitāti, saglabājot to autentiskumu.
Aktuālas ir dabas krāsvielas
Līdztekus konferencei norisinājušās dažādas meistarklases un bijušas apskatāmas vienpadsmit dažādas izstādes. V.Vorzu visvairāk piesaistījusi izstāžu zāle, kurā goda vietā bijuši izlikti J.Straumes darinātie paklāji un to skices. Pie paklājiem ar interesi piestājuši arī Gruzijas Tbilisi latviešu biedrības ”Ave sol” pārstāvji. Tikšanās ar biedrības pārstāvjiem V.Vorzai ļāvusi pārliecināties, ka viņi lepojas ar to, ka ir latvieši. Savu piederību Latvijai viņi simbolizējuši ar latviešu tautas tērpu un lepojušies ar katra latvieša sasniegumiem.