Šodien plaši veras skolu durvis, lai dotu iespēju maziem un lieliem kāpēcīšiem kāpt zinību kalnā. Katrā valstī pats vērtīgākais ir labi izglītoti cilvēki, tāpēc jāmācās ir visiem – skolēniem, skolotājiem un vecākiem, visiem, kas vēlas augt un būt vajadzīgi. Vai šī mērķa sasniegšanai ir jaunas ieceres un metodes?
Diametrāli pretēji viedokļi
Gulbenes novada skolotāju augusta konferencē tika atklāti pētījuma rezultāti, kas liecina – skolās ir plaisa starp skolēniem, starp skolēniem un skolotājiem, kā arī starp skolotājiem. Plaisa parādās atšķirīgā skolas mikrovides un savstarpējo attiecību vērtējumā. Sevišķi krasa atšķirība bijusi likvidētajā Daukstes pamatskolā, kuru skolotāji vērtējuši ar 9, bet skolēni uz pusi zemāk. Visās izglītības iestādēs plaisa veidojas starp skolēniem, jo puse audzēkņu neiesaistās ārpusstundu aktivitātēs vai arī ļoti maz piedalās tajās. Ar to daļēji var skaidrot, kāpēc skolēni dalās trīs grupās, paužot attieksmi pret izglītību. Daļa skolēnu uzskata, ka viss mācību procesā ir labi, un viņi labprāt mācās. Citi atzīst izglītības vajadzību, tomēr uzskata, ka vairāk uzmanības vajadzētu pievērst globāliem jautājumiem. Vēl daļa ir skeptiski noskaņoti un norāda, ka skolā nemāca galveno. Arī skolotāju portreti ir atšķirīgi: pret izglītības sistēmu kritiski noskaņoti, to atbalstoši, uz sadarbību ar skolēniem un globāli orientēti. Interesanti, ka diametrāli pretēji ir skolotāju un skolēnu viedokļi par to, kas būtu jāmācās un jāapgūst skolā. Trīs gadu pētījumā izdarīts secinājums, ka panākumus mācībās ierobežo nepietiekamas zināšanas un neieinteresēti skolotāji.
Atalgojums aizēno būtisko
Masu saziņas līdzekļos uzmanība ir koncentrēta uz pedagogu algām un audzēkņu skaitu skolās, bet tā ir vien daļa no reformām, kādas ir nepieciešamas izglītības sistēmā un par kurām runā gadiem. Diemžēl tālāk par diskusijām netiek. Bet vai patiesi tikai nauda nosaka, kāds ir skolotājs un skolēns? Cēsu jaunās sākumskolas direktore Dana Narvaiša ir viena no 50 pasaules labākajām skolotājām. Ne viena vien ģimene ir pārcēlusies uz Cēsīm, lai bērni varētu mācīties šajā skolā, tāpēc četru gadu laikā skolēnu skaits tajā ir desmitkāršojies. “Mēs maināmies līdz ar laiku, tiek meklēti jauni risinājumi, tā ir mūsu filozofija,” saka D.Narvaiša. Viņa uzsver, ka pārmaiņas skolā ir izaicinājums cilvēku domāšanā un attieksmē. “Tā ir lielākā problēma, jo mums it kā gribas citādi, bet, tiklīdz kaut kas jādara, parādās “es negribu”,” secina D.Narvaiša. Viņa uzskata, ka runas par atalgojumu ir aizēnojušas daudz ko citu.
Skolēnu “balsī” ir jāieklausās
Somijā ir viena no pasaulē labākajām izglītības sistēmām, bet tā neapstājas pie sasniegtā. Jau šoruden gaidāmas pārmaiņas mācību saturā. Šīs valsts veiksmes stāsta pamatā ir pārliecība, ka vienlīdz kvalitatīva izglītība jānodrošina visās skolās. Somu vecākiem nav jālauza galva, kuru skolu savām atvasēm izvēlēties. Viņi var izvēlēties tuvāko skolu un paļauties, ka tie visur saņems labu izglītību. Turpretim Latvijā pētījumi uzrāda lielu zināšanu plaisu starp pilsētu un lauku skolām. Kā to samazināt? “Beidziet rindot skolas reitingos! Tas nav svarīgi. Pierādījies, ka šāda konkurence nenes labus rezultātus,” iesaka somu izglītības speciālists Pēters Jūnsons. No rudens šīs valsts skolās sāk strādāt pēc jaunas pieejas – tematos, nevis mācību priekšmetos balstītas mācīšanās. Tas nozīmē, ka skolēniem un skolotājiem pašiem būtu jāvirza temati, kas atbilst viņu interesēm. Līdz ar jauno standartu tikšot pastiprināta pašu skolēnu “balss”. Viņi būs iesaistīti mācību procesa plānošanā, un skolotājiem būs jāņem vērā skolēnu viedoklis.
