Cilvēks miegā pavada gandrīz trešdaļu mūža. Mūsdienās ir daudz nepamatotu pieņēmumu, kas veido maldīgu priekšstatu par miegu. Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža skaidro patiesību par pieciem no izplatītākajiem mītiem.
1.mīts: Diennaktī jāguļ astoņas stundas
Pētījumi liecina, ka vairumam pieaugušo pietiek ar 7-7,5 stundām miega. Miegs galvenokārt nepieciešams smadzenēm, pirmkārt, smadzeņu garozai. Nepietiekams miegs visvairāk ietekmē cilvēka garīgo spēju svarīgākos aspektus: inovatīvu domāšanu, spēju ātri orientēties mainīgā situācijā, paredzēt notikumu attīstību un secību utt. Ilgstošs miega deficīts ietekmēs arī fizisko veselību, vielmaiņu, sirds asinsvadu sistēmu. Atvēlot sev pārmērīgi ilgu miega laiku, var ciest tā kvalitāte, miegs kļūst “caurs”. Par adekvātu miega ilgumu liecinās laba miega kvalitāte un moža pašsajūta dienā.
2.mīts: Gulēt jādodas pirms pusnakts
Nav noteikta laika, kas būtu piemērotāks gulētiešanai. Vēlams, lai tas būtu diennakts tumšajā daļā, un tiek rekomendēts regulārs gulētiešanas un celšanās laiks īpaši miega traucējumu gadījumos. Maiņu darbs ar neregulāru miega – nomoda ritmu var izraisīt miega traucējumus.
3.mīts: Alkohols palīdz iemigt
Šāds padoms ir maldīgs. Alkohols atstāj negatīvu ietekmi uz miega struktūru, notiek tās fragmentācija, respektīvi, saīsinās lēnā miega dziļo fāžu un REM (miegs ar ātrajām acu kustībām) miega ilgums un vērojamas vairāk pamošanās epizožu, kopumā miegs kļūst nekvalitatīvāks. Reizēm cilvēki lieto alkoholu, lai labāk iemigtu, un nelielās devās tas var palīdzēt, tomēr lietot alkoholu, lai uzlabotu miega kvalitāti, ir nepareizi.
4.mīts: Miegs veido nākamās dienas kvalitāti
Bieži slikts garastāvoklis vai enerģijas trūkums tiek attaisnots ar slikti gulētu nakti, taču nereti nakts miegu nelabvēlīgi ir ietekmējuši notikumi dienā. Miega kvalitāti ietekmē ļoti daudz faktoru. Mūsu emocionālās un fiziskās aktivitātes dienā vai to trūkums, nepareizi ēšanas ieradumi, dažādas substances, slimības, nepiemēroti gulēšanas apstākļi (karstums, troksnis, gultas partneris), slimības. Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir stress. Ja stress turpinās ilgstoši, tas var radīt arī hroniskus miega traucējumus. Cilvēki, kuri ir apmierināti ar savu dzīvi kopumā – darbā un ģimenē, atrod laiku fiziskām aktivitātēm, dzīvo bez ieradumiem, visbiežāk arī par miega kvalitāti nesūdzas. Biežāk miega traucējumi būs tiem, kuri ar šiem uzdevumiem netiek galā.
5.mīts: Krākšana ir nepatīkams ieradums
Ģimenes locekļu krākšanu ierasti uztveram ar humoru vai pārmetam kā nelāgu ieradumu, taču patiesībā tas var būt signāls par nopietnākām problēmām. Ir virkne saslimšanu, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt miega kvalitāti, un viena no biežākajām ir miega apnoja. Sākums liekas nevainīgs. Parādās krākšana, sākumā guļot uz muguras, vēlāk jau arī visos stāvokļos. Gultasbiedrs sāk ievērot arī pauzes elpošanā. Miega apnoja nav kāda vienas orgānu sistēmas slimība. Regulāra smakšana miegā ietekmē visu organismu, bet visbiežāk sākotnēji parādās paaugstināts asinsspiediens, miegainība dienā, vērojams paaugstināts cukura līmenis asinīs, kurš ar gadiem progresē par 2. tipa diabētu. Miega apnojai ir raksturīgas arī fiziskās pazīmes: liekais svars (dažkārt nav pat visai liels), šaura elpceļa pazīmes, palielināts kakla apkārtmērs – skaidro ārsts.
