Cerams, ka šis sauklis Latvijas inteliģences vēstulē valdībai nebūs tikai kārtējais mesls Latvijas simtgadei, kad pēc gariem laikiem cenšamies par katru cenu būt pedantiski latviski. Protams, pretinieki nesnauž un iziet ielās ar lozungiem. Šādu viedokļu sadursmi izsaucis izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska paziņojums, ka pēc trim gadiem vispārizglītojošajās vidusskolās visus mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā. Es gan nesaprotu, kas te būtu diskutējams. Katrā sevi cienošā valstī tas taču notiek likumsakarīgi. Ja dzīvo Latvijā – runā latviski, gribi pārcelties uz Lielbritāniju – mācies runāt angliski, uz Vāciju – vāciski, uz Franciju – franciski un tā tālāk. Tas taču ir tik pašsaprotami! Neproti – dzīvi sarežģī ne tikai sev, bet arī citiem. Vai tad Latvijai būtu lūgtin jālūdzas, lai šo valsti cienītu ikviens, kas vēlas sevi dēvēt par tās pilsoni? Skaitāmies brīva un neatkarīga valsts, bet joprojām netiekam galā ar elementārām lietām, kā, piemēram, runāšanu valsts valodā – gan skolā, gan veikalā, gan frizētavā, gan citās sabiedriskajās vietās. Aiz cieņas pret sirmu galvu uz jautājumu krievu valodā atbildu krieviski, bet vai tas ir pareizi? Kas liedzis šiem cilvēkiem iemācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo jau vairāk nekā pusgadsimtu? Krieviem ir teiciens: “Ņeuvažaješ?!” (latv. – necieni) Secinājumi? Pagājušā gadsimta 90.gadu vidū Latvijas žurnālistu delegācijā apmeklēju Zviedriju. Vēl šodien stāv prātā šīs Skandināvijas valsts lojalitāte pret jebkuras tautības cilvēkiem. Skolās pārsteidza dažādu tautību bērni, kuri nebūt nebrēca, ka negrib mācīties zviedriski, jo kaut kā taču ir jāsaprotas. Mums gan raksturīga ir mētāšanās no viena grāvja otrā. Dzīvojām PSRS – visu krieviskojām, tagad – angliskojam, tanī pašā laikā mūsu latviešu valoda kā bārenīte pastalās joprojām cīnās par savu eksistenci. Nepiedodami! Nav pareizi arī tas, ka mūsu jaunatne kā svešvalodu neizvēlas krievu valodu. Pirmkārt, jo vairāk valodu zini, jo labāk; otrkārt, mēs nevaram pievērt acis uz to, ka mums kaimiņos ir Krievija. Neviens taču nav liedzis Latvijas mazākumtautībām saglabāt savu identitāti, arī savu valodu. Smieklīga ir arī matu skaldīšana apgalvojumos, ka nav pareizi formulēts: runa neesot par latviešu valodu, bet gan par valsts valodu. Man gan šķiet, ka tas ir viens un tas pats.
