Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji ik dienas ne tikai dzēš
ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet arī steidzas palīgā
vairākiem bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem.
Šodien, 4.oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības
diena, kuras ietvaros VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par
dzīvniekiem.
Līdz šī gada oktobra sākumam
ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau vairāk nekā 5500 glābšanas
darbus, kur katrs septītais jeb 743 izsaukumi saistīti ar dzīvnieku
glābšanu. Salīdzinot ar pagājušā gada tāda paša laika
periodu, var secināt, ka dzīvnieku glābšanas skaits nav būtiski
mainījies – 2017.gadā tie bija 735 glābšanas darbi. Tādejādi
var secināt ka, ugunsdzēsēji glābēji steidz palīgā vidēji 2-3
dzīvniekiem dienā. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji
glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem
mājdzīvniekiem – 423 gadījumos, savukārt 286 gadījumos
savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 34 gadījumos palīdzība bija
nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība
ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem
dzīvniekiem – šogad 315 gadījumos glābēji steigušies palīgā
dzīvniekiem novados, 251 gadījumā – dzīvniekiem Rīgā, bet 177
gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās
iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī
ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Visbiežāk dažādās nelaimēs
nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas
darbiem ir satīti tieši ar kaķiem un šogad jau 356 reizes glābēji
devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem
nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas
šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība
ir putni – 154 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi,
kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi,
vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram,
ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā,
sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz
glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem,
kopumā 65 reizes, kā arī šogad 52 reizes glābēji steidzās
glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai
lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši
akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības
nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai
bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika
ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties
palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī
izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks,
kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai
atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos
ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir
jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem,
lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram,
dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja
logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu
nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji
glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama
palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai
cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts.
Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē
nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš
nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība
un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus
rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un
viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju
palīdzība!
