Kakla un spranda sāpju cēloņi var būt
dažādi – sākot no nepareizas gulēšanas un
stājas, beidzot pat ar tik nopietnu saslimšanu kā meningīts. Sāpes sprandā rada
diskomfortu, un tām var pievienoties arī reiboņi, galvassāpes, sāpes pierē un
zvanīšana ausīs. Vairāk par ieradumiem un iemesliem, kas rada sāpes sprandā,
stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
Mūsdienu
dzīvesveida iespaidā ar kakla un spranda sāpēm saskaras daudzi. Tas saistāms
gan ar mazkustīgu dzīvesveidu un darbu, kurā tiek noslogota viena muskuļu
grupa, gan pārāk daudz pavadīta laika pie viedierīcēm. Lai izvairītos no sāpēm,
pats svarīgākais – pārskatīt ikdienas ieradumus un, ja sāpes ir ilgstošas,
konsultēties ar ārstu par piemērotāko risinājumu.
Sēdošs darbs
Viens no
izplatītākajiem iemesliem sāpēm sprandā ir nepareiza stāja un sakumpusi poza,
sēžot krēslā. Šādi tiek papildus noslogoti kakla daļas muskuļi, rodas
saspringums un spazmas, kas izraisa muskuļu sāpes.
Tāpēc svarīgi, lai sēdoša
darba darītājiem darba vieta būtu individuāli pielāgota – lai kakls, skatoties
ekrānā, būtu neitrālā un atbrīvotā stāvoklī, lai krēsls būtu ar regulējamu
augstumu un rokas būtu pozīcijā, kas ļauj ērti darboties ar klaviatūru. Roku
balstiem jābūt novietotiem tā, lai pleci būtu brīvi. Strādājot nepieciešams
ieņemt pareizu ķermeņa pozu un ieturēt 1–2 minūtes garas pauzes ik pēc katrām 20
minūtēm vai 15 minūšu pauzi pēc 45 nostrādātām minūtēm. Šajā laikā nepieciešams izkustēties – izvingrināt
kakla muskuļus, lēni un saudzīgi pagrozot galvu uz vienu un otru pusi.
Uzmanīgiem jābūt arī monotonu darbu
darītājiem
Uzmanīgiem jābūt ne
tikai sēdoša darba darītājiem, kuri ikdienā strādā pie datora, bet arī tiem,
kuriem darba vietā tiek nodarbināta pārsvarā viena muskuļu grupa, kas var tikt
pārslogota piemēram, krāsošanas darbos. Tāpat arī ilgstoša braukšana
automašīnā, ja brauc sakumpis vai tiek gulēts, neizmantojot kakla aizsargājošo
spilventiņu, var veicināt sāpes.
Matracis un spilvens jāpielāgo
gulēšanas pozai
Biežs iemesls
stīvumam un sāpēm kakla daļa ir nepiemērots matracis un spilvens – tiem jābūt
pielāgotiem gulēšanas pozai un katra organisma īpatnībām. Ja cieš no muguras
sāpēm, vēlams izvēlēties stingru matraci, kas balsta ķermeni un notur to
ergonomiski pareizā stāvoklī, taču jāņem vērā arī gulēšanas poza. Piemērota
izvēle ir matracis ar augstu ortopēdisko rādītāju, taču šajā jautājumā
ieteicams konsultēties ar ārstu. Kaklam guļot jābūt taisnam, un spilvenam
jānodrošina reizē gan mugurkaula, gan
galvas un kakla atbalsts. Mīkstāku spilvenu ieteicams izvēlēties
cilvēkiem, kas guļ uz vēdera. Taču, ja spilvens vai matracis būs par mīkstu,
tas radīs papildu slodzi galvai un kakla daļas muskuļiem, stīvums un sāpes
piemeklēs jau uzreiz pēc pamošanās.
Strauja kakla muskuļu atvēsināšana samazina
asins cirkulāciju
Kā vasarā, tā arī
ziemā jābūt piesardzīgiem, apmeklējot publiskus pasākumus un telpas, kuras tiek
intensīvi vēdinātas ar ventilatoriem un kondicionieriem, jo strauja kakla
muskuļu atvēsināšana var izraisīt muskuļu sāpes un samazināt asins cirkulāciju.
Tas, savukārt, var radīt ne tikai diskomfortu un stipras galvassāpes, bet arī
reiboņus un pat ģībšanu, jo, sašaurinoties asinsvadiem, tiek traucēta asins
apgāde. Ja kakla daļas sāpes mijas ar sāpēm plecā, iemesls var būt gadu gaitā
vai traumas ietekmē nosēdušies starpskriemeļu diski, kas nospiež nervu saknītes
un izraisa sāpes.
Sāpēs sprandā var
parādīties arī vairākus gadus pēc traumām
Kakla un spranda
sāpju cēlonis var būt arī dažādas traumas, it īpaši, ja skarti kakla daļas
skriemeļi. Zīmīgi, ka sāpes var neparādīties uzreiz, bet gan vairākus gadus pēc
traumas un, tās var saasināties ar laiku, jo kaulu un skriemeļu struktūrā
notiek izmaiņas. Arī spondiloze, kas saistīta ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos
un kaula izaugumiem, var izpausties kā sāpes sprandā. Tāpat spranda sāpes var
būt arī artrīta pazīme.
Smeldze sprandā var
būt arī viens no pirmajiem meningīta simptomiem
Biežāk sāpes
sprandā un kakla daļā saistītas ar ikdienas ieradumiem, taču stīvs kakls un
stipras galvassāpes var būt arī vieni no pirmajiem meningīta simptomiem. Tas
mēdz izpausties ar galvassāpēm, kas galvenokārt koncentrējas pakausī, augstu
temperatūru, smeldzi sprandā un muskuļos, sliktu dūšu, vemšanu un reiboni.
Meningītu var izraisīt gan dažādas baktērijas, gan vīrusi, taču plašāk
izplatīti ir vīrusu izraisīti meningīti, kas var izpausties arī kā dažādu
infekciju slimību, piemēram, tuberkulozes komplikācija. Meningīta aizdomu
gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Kustības un muskuļu
stiprināšana
Lai izvairītos no
sāpēm, svarīgi sekot līdzi ikdienas paradumiem un izvairīties no tiem, kas
sāpes izraisa vai pastiprina. Jebkura cilvēka labas pašsajūtas pamatā ir
veselīgs un aktīvs dzīvesveids. Par maz kustību un palielināts ķermeņa svars
izraisa papildu slodzi muskuļiem un var radīt sāpes. Tāpat ikvienam būtu
ieteicams pievērst uzmanību muguras muskuļu stiprināšanai kopā ar
fizioterapeitu.
