Kolagēns ir
proteīns, kuru visbiežāk piemin, runājot par skaistu ādu, taču
patiesībā tā loma organismā ir daudz nozīmīgāka – tas
atbildīgs par organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu, jo atrodams
kaulos, muskuļos, locītavās un citos dzīvībai svarīgos orgānos.
Vairāk par kolagēna nozīmi un par to, kā to uzņemt, stāsta sertificētā farmaceite, Latvijas Farmaceitu
biedrības “Gada farmaceits 2019” Laila Zālīte.
Kolagēns un tā tipi
Savā būtībā
kolagēns ir proteīns-olbaltumviela un sastāv no garām aminoskābju
ķēdēm, veidojot trīskāršo spirāli. To vienkāršoti var saukt
par “būvmateriālu”, no kura sastāv lielākā daļa cilvēka
audu. Atkarībā no kolagēna tipa tas atrodas dažādās organisma
struktūrās, piemēram, I tips sastopams 90 % saitēs, fascijās jeb
saistaudu plēvēs, kaulos, radzenē, II tips – acs stiklveida
ķermenī, bet III tips – asinsvadu sieniņās un asinsrades
orgānos, piemēram, liesā. Kopumā orgānos ir vismaz 28 dažādi
kolagēna tipi.
Kolagēns nozīmīgs
pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai
Kolagēnam ir ļoti
svarīga nozīme, lai organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt.
Tas atbildīgs par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem, cīpslām,
saitēm, locītavām, saistaudiem, muskuļiem, kā arī tas atrodams
citos dzīvībai svarīgos orgānos. Kolagēns ir kā balstviela, kas
savieno dažādus organisma audus un nodrošina, lai tie būtu
elastīgi un stingri. Droša un brīva pārvietošanās un arī
atgūšanās pēc dažādām traumām atkarīga no šī proteīna
funkcijām.
Kad kolagēna
rezerves iztukšojas
Kolagēns organismā
aktīvi veidojas līdz 25 gadu vecumam, bet pēc tam tas sāk dzīvot
no rezervēm. Jāņem vērā, ka organisma prasības, lai nodrošinātu
tā funkcijas, nemainās, tāpēc, iztukšojoties arī rezervēm, sāk
ciest saistaudi, saites, locītavas, un tas sāk kļūt redzams –
āda noveco, tai zūd elastība un veidojas grumbas, mati un nagi
kļūst vāji un lūst, var pasliktināties arī zobu veselība.
Savukārt locītavu kustīguma samazināšanās var izraisīt sāpes
un iekaisumu, artrītu, osteoporozi – kaulu blīvuma samazināšanos
un citas slimības, kas var būt saistītas ar kolagēna rezervju
izsīkšanu organismā.
Produkti, kas stimulē
kolagēna izstrādi
Ar pārtiku uzņemtie
produkti var tieši vai netieši stimulēt kolagēna izstrādi
organismā. To paveic, piemēram, šādi produkti:
-
C vitamīnu
saturošie – citrusaugļi, ogas, saldie pipari; -
Vērtīgās
taukskābes Omega-3, 6 un 9, kas atrodamas, piemēram, zivīs,
riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado; -
Zaļā tēja.
Savukārt produkti,
kuriem ir nozīmīga loma paša kolagēna veidošanā, ir:
-
Sēru saturošie
– sīpoli, selerijas un olīvas; -
Soja – tā ne
tikai veicina kolagēna izstrādi, bet arī aizsargā esošās
proteīna rezerves; -
Glicīns-aminoskābe
– atrodama cūkas un vistas ādā, kā arī želatīnā; -
Citi gaļas
subprodukti, sezama sēklas, kakao un lēcas.
Kolagēnu
iespējams uzņemt papildus arī ar uztura bagātinātājiem.
Atkarībā no mērķa – veselīgas ādas uzturēšanai un
balstīšanai vai locītavu veselībai – atšķirsies arī to
sastāvs. Tāpat pieejami arī sejas, ķermeņa un matu kopšanas
līdzekļi ar kolagēnu, taču jāņem vērā, ka tie iedarbojas
tikai uz ādas virsējo slāni, lai uzturētu to mitru un gludāku.
