Šobrīd kā nekad agrāk tiek uzsvērta un popularizēta roku dezinficēšana un virsmu tīrīšana ar antibakteriāliem līdzekļiem. Pieaugot pieprasījumam, cenas aug, nereti nākas saskarties ar ādas problēmām, kas rodas no ķīmisko līdzekļu lietošanas. Ir izeja! Izmantojot pāris pamatproduktu, mājas apstākļos var pagatavot gan roku dezinfekcijas līdzekli, gan tīrīšanas līdzekļus telpām, kas būs saudzīgi gan makam, gan videi.
Maldinošā tīrības mēraukla — aromāts
Rita Garbuzova jau vairākus gadus māju tīra ar pašgatavotiem līdzekļiem. Tas bija loģisks solis, dzīvojot zaļi. “Dzīve pārvērtās brīdī, kad apzinājos, kas es esmu, kur dzīvoju un ko varu darīt. Zeme ir smagi cietusi no piesārņojuma, par to atbildīgi ir cilvēki. Vēlējos dzīvot maksimāli draudzīgi dabai. Pēc manis nāks nākamās paaudzes, vēlos dzīvot ar apziņu, ka esmu darījusi visu, kas ir manos spēkos, lai saudzētu zemi. Sākumā šķiroju atkritumus, tad izvērtēju pirkumus, cik plastmasas patērēju. Uzzināju par ķīmisko līdzekļu kaitīgumu. Mēs iztīrām māju, noskalojam, ķīmija aiztek un paliek zemītē,” stāsta Rita. Viņa sociālajos tīklos dalījās ar savu mājas tīrīšanas līdzekļu receptēm. To pagatavošana ir vienkārša, nepieciešams vien pāris izejvielu. “Grīdu mazgāšanai ūdenim pievienoju nedaudz etiķa un pāris pilīšu kvalitatīvas ēteriskās eļļas. Grīda būs tīra, un telpā būs patīkams, svaigs aromāts. Cilvēki ir pieraduši pie tīrīšanas līdzekļu spēcīgās smakas, aromāts kļūst par tīrības noteicēju. Logu mazgāšanai ūdenim pievienoju nedaudz vairāk etiķa. Etiķa vietā var izmantot citrona sulu, tikai šajā gadījumā to nevarēs uzglabāt, jo maisījums sastāvas un kļūst glumīgs. Flīžu un flīžu šuvju tīrīšanai taisu pastu, kas sastāv no sodas, nedaudz ūdens, kam pievienoju pilīti ēteriskās eļļas. Tīrās ļoti viegli un kvalitatīvi. Ja ir stiprāki traipi, kas ir ieēdušies virsmā, pastas pagatavošanai var izmantot sodu un etiķi. Rezultātā iegūs ļoti spēcīgu tīrīšanas līdzekli,” stāsta Rita.
Pietiek ar ēdamkaroti līdzekļa
Ritas profesionālā darbība ir saistīta ar ēdiena gatavošanu. Netīro trauku mājās netrūkst, arī šai problēmai Rita radusi ekonomisku un saudzīgu risinājumu. “Pie izlietnes stāv puslitra burka, katru dienu ieleju tējkaroti dabīgā trauku mazgāšanas līdzekļa un pieleju klāt ūdeni. Traukus mazgāju ar birstīti — koka kāts, dabīgie sari. Ar burciņā esošo maisījumu pilnībā pietiek vienas dienas netīro trauku kaudzei. Tā kā strādāju mājās, gatavoju pasūtījumus, kā arī visas ģimenes maltītes ir mājās, tad netīro trauku ir daudz.”
Rita lielākoties neizmanto veikalā nopērkamos tīrīšanas līdzekļus — vai nu radusi tiem alternatīvus dabīgus aizstājējus, vai pilnībā no tiem atteikusies, piemēram, viņa neizmanto veļas mīkstinātāju. “Mēs esam pieraduši, ka tīrs un kārtīgs asociējas ar spēcīgu līdzekļa aromātu. Arī man tā bija, līdz brīdim, kad izpētīju līdzekļu sastāvu. Vajadzīgs laiks, lai mainītos domāšana. Mājās gatavoti tīrīšanas līdzekļi ir draudzīgāki maciņam un dabai. Man pietiek ar apziņu, ka rīkojos saskaņā ar sevi, labvēlīgi dabai. Pietiek ar maziem solīšiem, nav jābūt perfekcijai. Kādam viens konkrēts tīrīšanas līdzeklis ir ļoti svarīgs un neaizvietojams, pāris var atstāt, var sākt ar vienu alternatīvu risinājumu. Cilvēki ir pārņemti ar perfekciju, kāda neeksistē. Reklāmu hipnotizēti, cilvēki ir pārliecināti, ka mājās nepieciešams katrs iespējamais tīrīšanas līdzeklis. Manuprāt, ir svarīgi dzīvot līdzsvarā ar dabu, mēs ņemam daudz, bet pretī dodam maz. Tas gan nav aiz ļauna prāta, cilvēki vienkārši neaizdomājas.”
Mājās ikdienā nevajag aizrauties ar dezinficēšanu
Par to, cik patiesībā kaitīgi ir veikalā nopērkamie tīrīšanas līdzekļi, kādām vielām jāpievērš padziļināta uzmanība un vai ekoloģiskie ir labvēlīgāki, stāsta Kristīne Sēnele, Baltijas Vides foruma pārstāvei.
— Līdzekļi ir ļoti dažādi. Veikalos ir nopērkami arī ekosertificēti līdzekļi, bet ir nopērkami videi un cilvēka veselībai kaitīgi. Lai noorientētos kaitīgumā, jālūko uz bīstamības piktogrammām (tie ir simboli — balti rombi ar sarkano malu un melnu simbolu pa vidu). Ja redzam simbolu “kodīgs”, tad skaidrs, ka šis līdzeklis būs kaitīgs jūsu veselībai — var iegūt ļoti nopietnus ādas apdegumus, acu bojājumus. Ar šādiem līdzekļiem jārīkojas ļoti uzmanīgi. Ja redzam simbolu ar beigto zivi, tad skaidrs, ka šis līdzeklis nodara kaitējumu videi. Ja ir piktogramma ar izsaukuma zīmi — var būt dažāds kaitējums veselībai: jālūko paskaidrojošā informācija uz etiķetes (elpceļu kairinājums, ādas kairinājums u. c.). Ja redzam uz kāda līdzekļa piktogrammu ar cilvēka siluetu un tādu kā plaisu — šādu līdzekli nepērkam! — tāds ir bīstams veselībai, tas var būt kancerogēns. Es gan tādus neesmu redzējusi veikalos, bet cilvēki daudz ko pērk internetā un aizraujas arī ar profesionālajiem tīrīšanas līdzekļiem. Diemžēl uz sadzīves ķīmijas produktiem jūs neatradīsiet pilnu sastāvu. Lai tiktu līdz pilnam sastāvam, jāatrod uz iesaiņojuma interneta vietnes adrese, jāatver tā un jācer, ka ražotājs tiešām sastāvu būs norādījis. Ikdienas pircējam ieteiktu izvairīties no smaržojošajiem produktiem (īpaši visādiem gaisa atsvaidzinātajiem, tekstila smaržinātājiem ar noturīgu efektu — sastāvā parasti norāda kā Parfum + 26 alerģiskās smaržvielas, taču jāņem vērā, ka tādā “parfum” ir vairāki desmiti sastāvdaļu un daudzas no tām ir kaitīgas). Izvairīties no veļas mīkstinātājiem, jo tajos mēdz izmantot vielas — “quaternary ammonium compounds” —, ko uzskata par astmas veicinātājiem. Izvairīties no hloru saturošajiem līdzekļiem (sastāvā parasti norādīts nātrija hipohlorīts) balināšanai vai aizdambējumu likvidēšanai. Šādus līdzekļus nekādā gadījumā nevar jaukt ar citiem tīrīšanas līdzekļiem, jo var veidoties pat toksiski izgarojumi. Normālā režīmā mājas apstākļos nav nepieciešami arī dezinfekcijas līdzekļi (uz iepakojuma parasti norāda konkrēto aktīvo vielu — biocīdu, dezinfekcijas vielu). Līdzekļi ar optiskajiem balinātājiem — tie neizmazgā baltu, tie tikai padara šķietami baltu (optiskie!). Ir bažas, ka tie nesadalās vidē un arī var izraisīt alerģiju. Tos arī norāda uz iesaiņojuma. Sadzīves ķīmijā ir samērā daudz vielu, kas var izraisīt individuālu alerģisku reakciju, īpaši jutīgiem cilvēkiem. Šiem cilvēkiem ļoti rūpīgi jāpēta, ko viņi pērk. Kopumā var teikt, ka prasības ekosertificētajiem līdzekļiem ir stingrākas nekā parastajiem tīrīšanas līdzekļiem, tātad arī ietekme uz vidi un cilvēku būs mazāka. Taču ir ļoti dažādi ekosertificētie līdzekļi, jo dažādi (stingrāki un ne tik stingri) kritēriji ir to sastāvam. Kāda sertificēšanas sistēma pieļauj sintētiskās krāsvielas un smaržvielas, cita nepieļauj. Kāda sistēma pieļauj kairinošus konservantus nelielā devā, cita tos nepieļauj vispār. Izvēloties ekosertificētus līdzekļus, es tāpat ieteiktu dot priekšroku līdzekļiem bez smaržvielām un atturēties no pārspīlētas dažādības līdzekļos, jo nav vajadzīgs katram traipam savs līdzeklis. Vai mājās gatavotu līdzekļu, kuru sastāvā ir etiķis, soda un izopropilspirts, ir labvēlīgāka alternatīva? Soda un etiķis ir laba alternatīva — lēta un efektīva ļoti daudzos gadījumos. Izopropilspirts tomēr jau jālieto ar piesardzību. Ja to norij vai ieelpo, tas var būt kaitīgs veselībai — var rasties slikta dūša, reibonis u. tml. Ieteiktu tomēr neaizrauties ar šādiem līdzekļiem izsmidzināmā formā. Labāk, ja tas ir vienkārši šķidrums, kurā iemērcat lupatu. Tāpat, saudzējot rokas, var izmantot cimdus. Diezin vai mājās vispār nepieciešams aizrauties ar dezinficēšanu ikdienā. Es teiktu — nē.
