Aizlikts deguns, asarojošas acis un bieža
šķaudīšana – šie un vēl citi
simptomi var liecināt, ka tuvumā atrodas alergēni. Latvijā katrs
ceturtais iedzīvotājs izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī,
tāpēc šajā laikā svarīgi sekot līdzi saviem paradumiem un
apkārtējai videi, lai savlaicīgi atpazītu alergēnus un no tiem
izvairītos. Alergoloģe
Dace Kārkliņa dod padomus,
kā mazināt to ietekmi uz cilvēka organismu.
Kas ir alerģija?
Alerģija ir
imūnsistēmas pārspīlēta atbildes reakcija pret parasti
nekaitīgām ārējās vides vielām jeb alergēniem. Alergēni ir
sastopami apkārtējā vidē un nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav
pret tiem jutīgi. Visizplatītākās alerģijas reakcijas ir pret
mājas putekļu ērcītēm, pelējuma sēņu sporām un
ziedputekšņiem. Alerģija var izpausties dažādās ķermeņa daļās
un tās pazīmes var būt dažādas – aizlikts deguns, niezošas un
iekaisušas acis, klepus, izsitumi.
Mājas putekļu
ērcīte
Apmēram 10 %
alerģisko pacientu alerģiju izraisa tieši putekļu ērcīte. Tās
radītās alerģiskās izpausmes visbiežāk novēro agrā pavasarī
vai rudens sākumā. Putekļu ērcītes ir sīki zirnekļveidīgi
organismi, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt. Tās izvairās no
gaismas, tāpēc slēpjas matraču, spilvenu, segu, mīksto mēbeļu,
paklāju, drēbju un gultas veļas audumu šķiedrās, mīkstajās
rotaļlietās, autosēdekļos. Viskomfortablākie apstākļi putekļu
ērcītēm ir silta un mitra vide. Tās dzīvo aptuveni mēnesi un
savas dzīves laikā mātītes izdēj aptuveni simts oliņu, taču
tās nekož un nav slimību pārnēsātājas.
Mājas putekļu ērcītes barojas no cilvēka atmirušajām epidermas
šūnām, savukārt šķidrumu tās iegūst, absorbējot mitrumu no
apkārtējās vides. Katru nakti ar šīm radībām mēs pavadām
kopā vairākas stundas, tāpēc alerģijas simptomi pastiprinās,
atrodoties vietās, kur ir vairāk ērcīšu.
Kā cīnīties pret
mājas putekļu ērcītēm?
Ik dienu veiciet dzīvokļa
mitro uzkopšanu. Slaukiet telpas un mēbeles ar mitru drānu,
vislabāk – mikrošķiedras. Izvairieties no mīkstiem grīdu
klājumiem vai paklājiem, aizstājiet tos ar linoleja, lamināta,
flīžu vai koka grīdu. Savukārt mīkstās rotaļlietas, grāmatas,
avīzes turiet slēgtos skapjos, atvilktnēs. Gultas veļu
nepieciešams mazgāt karstā ūdenī (virs 60° C), kārtīgi to
izžāvējot veļas žāvētājā. Šādos gadījumos lieliski noder
veļas mašīnas ar iebūvētu tvaika funkciju, kuros iestrādāta
“Allergy Care” mazgāšanas programma, kas likvidē 99,9 % dzīvo
putekļu ērcītes un citus alergēnus. Šī tvaika funkcija ir
atrodama arī vairākos veļas žāvētājos, kuros ir pašattīrošais
kondensators, kas savāc alergēnus un pūciņas filtrā un pēc
veļas žāvēšanas nav jātīra, ietaupot jūsu laiku.
Ziedputekšņi
Katrs ceturtais alerģijas
slimnieks Latvijā visvairāk izjūt alerģiskas reakcijas tieši
pavasarī, kad mostas daba – zied koki un dažādi augi.
Ziedputekšņus jeb ziedošo augu šūnas vējš var aiznest līdz
pat 400 kilometru attālumā. Visbiežāk pavasara sākumā alerģiju
izraisa bērzi, alkšņi un lazdas, savukārt retāk izraisa augi ar
spilgtiem ziediem, piemēram, rozes vai lilijas. Jo lielāka būs
ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas
izpausmes.
Pavasarī – martā,
novēro koku ziedputekšņu izraisītās alerģijas, savukārt maijā,
jūnijā un jūlijā aktivizējas dažādu zāļu un labības
alerģijas, un visbeidzot augustā un rudens sākumā aktuālas ir
nezāļu – nātru vai ceļmallapu, izraisītās alerģijas.
Ziedputekšņu
alerģiju izraisītos simptomus izjūt karstā, sausā un vējainā
laikā, jo tiek radīta ziedputekšņu kustība. Šādos
laikapstākļos savā dzīvesvietā un automašīnā logus ieteicams
turēt aizvērtus, lai nepieļautu alergēnu iekļūšanu.
Kā cīnīties pret
ziedputekšņu izraisītu alerģiju?
Vislabāk sausās,
vējainās dienās uzturēties iekštelpās, īpaši no rītiem, kad
ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Nevēdiniet
telpas, lietojiet gaisa kondicionētājus.
Uzturoties ārā,
lietojiet saulesbrilles, savukārt pēc pastaigas pārvelciet drēbes,
nomazgājiet seju, izmazgājiet matus. Nepieciešams izvairīties no
zāles pļaušanas vai citiem dārzkopības darbiem. Cilvēkiem,
kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem jāatsakās no apģērba
žāvēšanas ārā, pretējā gadījumā uz apģērba var nokļūt
alergēni, kas kopā ar tīro apģērbu var tikt ienesti telpās.
Savukārt automašīnā iespējams ierīkot speciālu filtru, lai
samazinātu ziedputekšņu nonākšanu automašīnas salonā.
Pelējuma sēņu
sporas
Pelējuma sēnītes
ir mikroorganismi, kas apbrīnojami ātri izplatās ar sporu
palīdzību. Tās sastopamas it visur – gan iekštelpās, gan ārā,
neatkarīgi no gadalaika. Dabā pelējuma sēnītes mēdz būt
trūdošu lapu kaudzēs, kompostā, malkas grēdās, purvainās,
mitrās vietās. Sporas vislabāk aug un izplatās, ja ir pietiekams
mitrums un bieži mainās laika apstākļi. Pelējuma sēnītes
iekštelpās visvairāk sastopamas mitros pagrabos, slikti vēdinātās
telpās. Dzīvokļos un mājās tās mēdz būt pie mitrām sienām,
īpaši, ja tās atrodas ziemeļu pusē un ziemas laikā atdziest
straujāk. Bieži pelējums mēdz būt aiz tapetēm, aiz koka
apdares, skapjiem, uz flīzētām virsmām, arī polsterētās
mēbelēs, matračos, paklājos, grāmatās, apģērbā, puķupodos,
gaisa kondicionieros. Svarīgi apskatīt, vai jūsu mājās, birojā
nav pelēku, melnu vai dzeltenu plankumu uz sienām un, vai nav
mitruma smakas. Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka
veselībai, jo izraisa gan alerģiskās reakcijas, gan toksiskas
reakcijas, gan arī var provocēt elpceļu infekcijas.
Kā cīnīties pret
pelējuma sēņu sporām?
Visā pamatā ir
kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta
zona katram cilvēkam ir ļoti subjektīva, gaisa temperatūra
dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir no 19° C līdz 22° C.
Savukārt, lai samazinātu telpās esošo mitrumu, veļu ieteicams
žāvēt ārā vai veļas žāvētājos. Ja izmazgāto veļu izkar
vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz
ventilators. Jāatceras regulāri vēdināt telpas – lai izvairītos
no kondensācijas guļamtelpā, katru rītu jāatver logs vismaz uz
15 minūtēm, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu.
Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa
cirkulācija.
