Atteikšanās no medikamentu lietošanas
ir viens no nozīmīgākajiem nāves
cēloņiem no sirds asinsvadu slimībām
starp Latvijas iedzīvotājiem. Atmaskosim 5 visizplatītākos
pacientu maldus par holesterīnu
Latvija jau daudzus gadus pēc kārtas nokļūst
bēdīgi slavenajā Eiropas valstu TOP-3 ar augstākajiem
mirstības rādītājiem
no kardiovaskulārajām slimībām1
un īsāko prognozējamo dzīves ilgumu2.
„Bez dzīvesveida situāciju spēcīgi ietekmē
pašārstēšanās un atteikšanās
no medikamentiem. Piemēram, cīņai ar paaugstinātu
holesterīna līmeni, kas izraisa sirds slimības,
bieži nozīmē statīnus (medikamentu grupa), taču
pacientiem ar to ir saistīti tik daudz aizspriedumu, ka viņi
var atteikties no to lietošanas. Daži
dara to slepus,” stāsta Roberts Feders, kardiologs ar ilggadēju
darba stāžu Vācijas klīnikās, tajā skaitā leģendārajā
Šaritē – Berlīnes
Universitātes slimnīcā.
Kardiologs analizē dažus no izplatītākajiem mītiem un
aizspriedumiem.
1. mīts: Manai vecmāmiņai bija paaugstināts
holesterīns un viņa nodzīvoja
līdz 100 gadiem!
Ārsts apgalvo, ka viņam šādu argumentu bieži
nākas dzirdēt savā kabinetā –
Latvijas iedzīvotāji pārāk bezrūpīgi
izturas pret paaugstinātu holesterīnu, uzskatot, ka tas nav
bīstams. „Patiesībā
svarīgi saprast, ka holesterīns var būt labs un nepieciešams
organismam, bet viens no tā veidiem,
un tieši – ZBL-H (zema blīvuma
lipoproteīnu holesterīns) – ražo tauku nogulsnējumus, tā
saucamos aterosklerotiskos perēkļus,”
skaidro R. Feders. Šie
perēkļi ierobežo
asinsplūsmu, kas var kaitēt organismam kopumā un novest
līdz sirdslēkmei vai insultam.3
Gandrīz 3 miljoni nāves
gadījumu gadā visā pasaulē
ir saistīti tieši ar paaugstinātu ZBL-H.4
Lai arī ir patīkami vērot, ka jaunā paaudze daudz nopietnāk
izturas pret paaugstinātu holesterīna līmeni un savlaicīgi
vēršas pie ārsta
pēc palīdzības,
tomēr no šī bīstamā
aizsprieduma izriet otrs – vēl bīstamāks.
2. mīts: No jūsu
tabletēm ir tikai kaitējums – tā
visa ir farmakoloģisko kompāniju
sazvērestība!
Ja par holesterīna
kaitējumu Latvijas iedzīvotāji ir
informēti nepietiekami, tad par medikamentu iespējamām
blaknēm – pārmērīgi! Nenoliedzami, katram medikamentam
ir savas blaknes, taču svarīgi pievērst
uzmanību tam, cik bieži tās ir sastopamas. „Statīni,
kas tiek nozīmēti paaugstināta
ZBL-H
gadījumā, ir medikamentu grupa, ko ikdienas lieto 200
miljoni cilvēku visā pasaulē.
Šis medikamentu tips ir izgājis vairāk kā 27 plaša mēroga
testus, kas ir pierādījuši, ka blaknes ir sastopamas ārkārtīgi
reti. Vai esam gatavi samierināties ar to, ka ar zemu
iespējamību var būt novērojams viegls muskuļu vājums, ja jums
teiks, ka mirstības risks no
kardiovaskulārajām slimībām, sirdslēkmēm un
insultiem jums samazināsies par 21 %?5
Domāju, ka šis jautājums ir retorisks,” komentē kardiologs.
Lai arī medicīnā ārkārtīgi reti
tiek izmantoti medikamenti ar plašu blakņu
spektru un šādi gadījumi vienmēr
tiek rūpīgi apspriesti ar pacientu, Latvijas iedzīvotāji
nereti patvaļīgi nolemj atteikties no nozīmētajiem medikamentiem.
Sliktākais tas, ka daudzi to dara slepus! „Manā praksē ir bijuši
gadījumi, kad pacienti nāca ar jau ilgstošu laiku
paaugstinātu holesterīna līmeni, tomēr tika noskaidrots, ka
iepriekšējais vai ģimenes
ārsts viņiem ir nozīmējis zāles,
taču pacients vienkārši pats ir
izlēmis, ka viņam jau būs
labāk zināt, ko viņam
lietot un ko ne,” stāsta R. Feders. „Bet
pēc tam mēs lasām
medijos virsrakstus – „Priekšlaicīgi
miris”, „Pēkšņi aizgājis no dzīves”… Diemžēl,
daudzos šādos negaidītas
nāves gadījumos
ir pie vainas nolaidīga attieksme pret paaugstinātu
holesterīnu un nozīmēto
ārstēšanu. Manā skatījumā nepamatota
atteikšanās no statīniem kļūst
par vienu no cēloņiem tam, ka Latvija ietilpst Eiropas
valstu TOP-3 pēc nāves gadījumu
skaita no kardiovaskulārajām slimībām”.
3. mīts: Es neko tādu neēdu – no kurienes lai
būtu radies paaugstināts
holesterīns?!
Lai arī ar uzturu un pareizu dzīvesveidu var
atrisināt daļu problēmu (tikai
dzīvesveida sakārtošana ļauj samazināt
holesterīnu par 5-10 %, kas vairumā
gadījumu ir nepietiekami), šiem
faktoriem ir svarīga loma infarkta un insulta
profilaksē. Piemēram, katrs
piektais Latvijas iedzīvotājs regulāri
patērē lielu daudzumu alkohola, katrs
ceturtais – katru dienu smēķē, bet aptaukošanās
rādītāji mums
ir otrie augstākie Eiropā un
turpina augt – 20 % pieaugušo Latvijas
iedzīvotāju cieš no liekā svara.6
„Alkoholismu un smēķēšanu nav pat jēgas apspriest – visi
tāpat zina, ka tas ir kaitīgi. Ja pacients
necīnās ar šo ieradumu, tad tā
ir viņa apzināta izvēle.
Tomēr problēmas ar uzturu bieži rodas
nezināšanas dēļ. Manā
praksē bija kuriozs gadījums: pacients zvērēja, ka kategoriski
neēd saldumus, bet tajā pat brīdī rokā
viņam bija sauja cepumu, ko viņš aktīvi grauza. Tas liecina par
to, ka daudzi pacienti īsti nezina, kas ir kaitīgi,
bet kas nē. Tā, pirmais, ko analizē
uztura speciālists, kad mēs sākam
darbu pie pacienta diētas, ir dzērieni.
Saldinātie dzērieni (sulas, limonādes,
kvass utt.) ir slepenie ienaidnieki, jo tie šķiet
nevainīgi, lai arī tajos
esošā cukura daudzums ir milzīgs.
Ideālajā variantā vajadzētu dzert tikai ūdeni,” skaidro
kardiologs, piemetinot, ka ēdienkartes
analīzes gaitā tādu
pārsteigumu un negaidītu atklājumu mēdz būt ļoti daudz.
4. mīts: Starp paaugstinātu holesterīnu un infarktu biežumu nav
saistības.
Protams,
tas tā nav: visā pasaulē
33 % no sirds koronārajām slimībām
izraisa paaugstināts holesterīna līmenis,
kas ir novērojams vairāk kā pusei
Eiropas iedzīvotāju (54 %).7
Ārsts piemetina, ka katra dekāde, ko eiropietis
vecumā no 35 līdz 55 gadiem
nodzīvo ar paaugstinātu ZBL-H, necīnoties
ar to, paaugstina sirds saslimšanas
attīstības iespēju par 39 %, lai
arī problēma varētu tikt atrisināta,
vienkārši lietojot tabletes un savlaicīgi konsultējoties
ar ārstu.
5. mīts: Ārsts man nozīmēja
tabletes, lai arī analīzēs ir skaidri redzams, ka
holesterīns man ir normā!
Tiksim
skaidrībā: kardiovaskulāro slimību attīstības
risks katram pacientam individuāli tiek
aprēķināts ar īpašiem
kalkulatoriem. Visbiežāk tiek izmantots Eiropas Kardiologu
savienības izstrādātais kalkulators, ar kura palīdzību var
aprēķināt saslimšanas risku tuvākajiem desmit gadiem. Balstoties
uz analīžu rezultātiem, ārsts pieņem
lēmumu par ZBL-H normām konkrētam
pacientam. Lai arī analīžu rezultātos
bieži tiek norādīta
norma „<3 mmol/l”, tomēr
atsevišķiem pacientiem šim rādītājam ir
jābūt zemākam par 2,6;
1,8 vai pat par 1,4 mmol/L. Tādēļ nevajadzētu
patstāvīgi sev noteikt diagnozi, bet
uzticēties ārstējošajam ārstam.
1
https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/37359.pdf
2
http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0009/355986/Health-Profile-Latvia-Eng.pdf?ua=1
3
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/high-blood-cholesterol/symptoms-causes/syc-20350800
4
https://www.who.int/gho/ncd/risk_factors/cholesterol_text/en/
5
https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(16)31357-5/fulltext
6
http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0009/355986/Health-Profile-Latvia-Eng.pdf?ua=1
7
Hyperlipidemia in Early Adulthood Increases Long-Term Risk of
Coronary Heart Disease; Circulation, 26 Jan., 2015
