Pludmales sezona ir klāt, un pēc saules izslāpušie nomet
liekos apģērba gabalus, lai baudītu siltumu. Taču pirms došanās
atklātā saulē ir jāatceras par ādas aizsardzību. Ik gadu vairāk
nekā 200 cilvēkiem Latvijā tiek konstatēts ādas vēzis jeb
melanoma. Par to, kā sevi pasargāt no šīs saslimšanas un kā
rūpēties par savu ādu vasaras sezonā, pieredzē dalās
dermatoloģe Evita Jakušonoka.
Kas ir galvenie melanomas riska faktori?
Melanomas galvenie riska faktori ir iedzimtība un saules radītais
ultravioletais starojums. Lielāks risks saslimt ar melanomu ir tiem,
kuriem ģimenē bijuši melanomas gadījumi, kā arī cilvēkiem ar
noteiktu fenotipu.
Ja cilvēkam ir ļoti gaiša ādas krāsa, gaiši vai rudi mati un
vasaras raibumi, risks ir lielāks. Parasti šie cilvēki arī ātrāk
apdeg saulē. Arī tiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju, lielas
dzimumzīmes (lielākas par 5 mm) vai netipiski ādas veidojumi,
melanomas risks ir augstāks.
Pie riska faktoriem var minēt arī paaugstinatu jutību pret
sauli. Jo lielāka jutība pret sauli, jo lielāka korelācija ar
ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Jutība pret sauli palielinās
brīžos, kad mums ir zema imunitāte, kā arī pie atsevišķu
medikamentu lietošanas.
Diemžēl mēs nevaram mainīt savus gēnus un ārējā izskata
īpatnības, taču mēs varam novērst riska faktorus, kas saistīti
ar saules negatīvo ietekmi, un aizsargāt savu ādu, lai dzīves
laikā melanoma mums neattīstītos.
Vai ir atšķirība starp sauļošanos saulē un solārijā?
Jā, atšķirība noteikti ir. Sauļošanās solārijā ir
bīstamāka kā sauļošanās saulē. Solārija starojums satur līdz
pat 99 % ultravioletos A starus jeb UVA starus, kas ir kancerogēni
un var izraisīt ādas vēzi. Turklāt, sauļojoties solārijā, mēs
varam gūt tikai iedegumu, taču neuzņemam D vitamīnu. Palielināts
risks dzīves laikā saslimt ar melanomu ir tiem, kuri solāriju
regulāri ir apmeklējuši līdz 25 gadu vecumam.
Jāpiebilst gan, ka jebkura sauļošanās ir uzskatāma par
melanomas riska faktoru, tāpēc vēlme iegūt pēc iespējas tumšāku
iedegumu ir pretrunā ar ādas veselību.
Kapēc cilvēki ir aizrāvušies ar sauļošanos?
Manuprāt, daudzi joprojām dzīvo ar mītu, ka skaista āda ir
iedegusi āda. Aristokrātijas laikā bālums bija skaistuma etalons,
bet tumša āda bija vienkāršu strādnieku pazīme. Šo viedokli
lauza Koko Šanele, pasludinot, ka brūna āda ir veselīga un
skaista. Taču šobrīd pasaulē pamazām atgriežas tendence, ka
skaists ir viss, kas ir dabīgs, tātad arī bāla āda. Es kā
dermatologs varu piekrist, ka gaiša āda ir ne vien skaista, bet arī
vesela. Ja cilvēks ļoti vēlas iegūt tumšāku ādas toni,
mūsdienās ir pieejami dažādi tonējošie kosmētikas līdzekļi,
kā arī mākslīgais iedegums, kas rada tādu pašu efektu, taču
neapdraud veselību.
Vai mēs vispār varam runāt par tādu jēdzienu kā „droša
sauļošanās”?
Droša sauļošanās ir tikai tāda sauļošanās, pirms kuras
vismaz 20 – 30 minūtes uz ādas tiek uzklāti aizsarglīdzekļi.
Ja ieziežamies tikai esot pludmalē, pirmās 20 minūtes mūsu āda
nebūs aizargāta, jo vajadzīgs laiks, lai aizsarglīdzekļi
absorbētos ādā.
Mēs neatzīstam par drošu sauļošanos bez aizsargkrēma, pat ja
tās ir tikai pārdesmit minūtes. Noteikti nevajadzētu sauļoties
laikā, kad ir aktīvā saule, t.i., no pulksten 11.00 līdz 16.00,
jo tad UV indekss ir visaugstākais.
Dažkārt cilvēki nelieto aizsarglīdzekļus, jo uzskata, ka tas
neļaus viņiem uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīnu.
Patiesībā, lai uzņemtu D vitamīna ikdienas devu, mums pietiek
15-20 minūtes uzturēties saulē ar atklātu seju un plaukstām. Nav
speciāli javelk peldkostīms un jadodas uz pludmali, pietiek
saulainā laikā aiziet uz veikalu vai uz darbu. Turklāt, atrodoties
saulē mēs varam uzņemt D vitamīnu tikai konkrētajai dienai, jo
mūsu ķermenis neveido D vitamīna rezerves.
Ko vajadzētu ievērot cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar
ilgstošu atrašanos ārā? Ceļu strādniekiem, dārzniekiem un
citiem?
Ja mūsu darbs vai hobijs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos
ārtelpās, pirms došanas ārā no mājas noteikti vajadzētu uzklāt
saules aizsarglīdzekļus un neaizmirst tos atjaunot ik pēc 2-3
stundām. Noteikti būtu jālieto arī galvassega un, ja iespējams,
arī saulessbrilles. Tāpat būtu jāpiedomā pie apģērba.
Neskatoties uz to, ka laiks ir karsts, labāk izvēlēties gaišu,
plānu apģērbu, taču ar garām rokām. Šortu vietā priekšroka
būtu dodama biksēm, bet sintētisku audumu vietā – kokvilnai,
jo kokvilna neveicina UV staru uzsūkšanos. Sintētiski apģērbi
pret ultravioleto starojumu tik labi neaizsargā.
Saules aizsarglīdzekļi būtu jālieto arī šoferiem, kuri garas
stundas pavada ceļā. Automašīnas stikls nelielu daļu
ultravioleto staru tomēr izlaiž cauri. Ne velti tālbraucējiem
bieži viena sejas puse ir vairāk iesauļota un ātrāk noveco.
Ko nozīmē uz saules aizsarglīdzekļiem norādītais
SPF marķējums? Kā orientēties plašajā piedāvājuma
klāstā?
SPF norāde
garantē, ka saules aizsarglīdzeklis pasargās no UVB starojuma. To,
vai konkrētais līdzeklis
pasargā arī no UVA starojuma, jāskatās atsevišķi, lasot
aprakstu par līdzekli.
Cilvēkiem Latvijā pārsvarā ir 2 un 3 ādas fototips, kas ir
diezgan gaišs un jutīgs pret sauli, tāpēc es kā dermatologs
vasaras laika dodoties atklātā saulē pilnīgi visiem ieteiktu
lietot aizsarglīdzekļus ar faktoru SPF50. Šie līdzekļi bloķēs
98 % UVB starus, bet, piemēram, SPF15 bloķēs tikai 93 % UVB
starus. Pavasara un rudens periodā, ilgāk uzturoties saulē, var
lietot līdzekļus ar faktoru SPF30. Bieži vien saules
aizsargfaktors SPF30 tiek iestrādāts sejas dienas krēmos.
Aizsarglīdzekļi ir dažāda veida – krēmi, gēli, pieniņi,
losjoni, spreji. Cilvēkiem ar sausu ādu vairāk būs piemēroti
krēma konsistences līdzekļi, cilvēkiem ar taukainu sejas ādu vai
pusaudžiem, kam ir kombinēta āda, vairāk būs piemēroti gēli
vai losjoni, kas neaizsprostos poras, savukārt jutīgai ādai
piemērotāki būs gēli vai pieniņi. Spreja formai priekšroku
bieži dod vīrieši, jo šos līdzekļus atliek uzsmidzināt un
nevajag izsmērēt uz sejas vai ķermeņa ar rokām.
Vai ultravioletā starojuma intensitāte ir saistīta ar to, cik
augsta ir temperatūra?
Parasti lielāka iespēja gūt apdegumus ir tieši karstā laikā,
taču UV indekss nekorelē ar gaisa temperatūru. Piemēram, kalnos,
kur ir ļoti labas atstarošanās iespējas, UV intensitāte ir ļoti
augsta, tāpēc tur var viegli apdegt arī pie zemas temperatūras.
Vasaras laikā lielākas atstarošanas iespējas ir ūdens tuvumā,
jo tas spēj atstarot līdz pat 25 % un saules iedarbība var būt
spēcīgāka arī mēreni siltā dienā.
Kādos gadījumos būtu jāapmeklē dermatologs?
Ja īsā periodā tiek pamanītas izmaiņas dzimumzīmēs vai
netipiski ādas veidojumi, noteikti vajadzētu atrādīties
dermatologam un veikt ādas veidojumu pārbaudi. Tiem, kuriem ir
daudz tetovējumu, var būt grūti pašiem pamanīt kādu jaunu
veidojumu vai izmaiņas esošajas dzimumzīmēs, tāpēc šai cilvēku
grupai āda jāpārbauda īpaši rūpīgi.
Būtisku lomu aizdomīgu dzimumzīmju atklāšanā var nospēlēt
frizieris, masieris, fizioterapeits vai jebkurš cits pakalpojumus
sfēras pārstāvis, kas ikdienā ir ciešā kontaktā ar cilvēku
ķermeņiem. Svarīgi, la viņš neklusētu, bet saudzīgi mudinātu
savu klientu doties pie ārsta pārbaudīties.
Taču arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sūdzību, profilakses
nolūkos reizi gadā būtu rekomendēts veikt dermatoskopiju. Agrīnās
stadijās melanomu vai citus ādas audzējus cilvēks pats nevar
pamanīt, kā arī nebūs izmēra vai formas izmaiņas, tāpēc
svarīgas ir ikgadējās pārbaudes ar dermatoskopu, kur mēs spējam
vizualizēt sīkās struktūras izmaiņas.
Tematiskais raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas
fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par tematiskā raksta saturu atbild biedrība “Soli priekšā
melanomai”.
