Ir sācies vasaras brīvlaiks, un, ņemot
vērā dažādos valstī noteiktos ierobežojumus, vasara būs
citādāka nekā ierasts. Neatkarīgi no tā, kādi ir bērna
paradumi vai plāni brīvlaikam – pavadīt to mājās vai laukos
pie vecvecākiem, jāatrod risinājumi, lai laiks tiktu pavadīts ne
tikai interesanti, bet arī ar dažādām aktivitātēm tiktu
stiprināta bērna veselība. Ar ieteikumiem, kas jāatceras plānojot
bērnu ikdienu, dalās farmaceite Anna Kivleniece.
Vecākiem šogad ir lielāks satraukums par gaidāmo vasaru, jo,
lai arī ierobežojumi tiek mazināti, šī vasara nebūs tik brīva,
kā ierasts, un arvien nozīmīgāka loma būs dažādu pasākumu un
aktivitāšu plānošanai. Pēdējo mēnešu laikā, mācoties un
komunicējot ar draugiem attālināti, viedierīces un digitālā
vide kļuvusi par bērnu ikdienu. Sākoties vasaras brīvlaikam,
svarīgi pārliecināties, ka šis ieradums mazinās un bērns
ikdienu pavada pilnvērtīgi, tādējādi stiprinot imunitāti un
uzkrājot spēkus rudenim.
Svaigs gaiss uzlabo bērna pašsajūtu un stiprina imunitāti
Jau no zīdaiņa vecuma
bērnam svaigā gaisā ieteicams atrasties vismaz 30 līdz 60 minūtes
dienā, taču – jo vairāk, jo labāk, īpaši ja ir komfortabli
laikapstākļi. Svaigs gaiss uzlabo kopējo pašsajūtu, miega
kvalitāti, kā arī stiprina imunitāti. Dienās, kad ir karsti,
jābūt uzmanīgiem laika periodā no plkst. 10.00 līdz 16.00, jo
tad saules intensitāte ir visaugstākā, kā arī jāpadomā par
apģērbu – tam jābūt elpojošam, vēlams gaišā krāsā un
jābūt galvassegai. Tāpat jāatceras arī par saules
aizsarglīdzekļu uzklāšanu – bērnu āda ir plānāka nekā
pieaugušajam, turklāt tai vēl nav pilnīgi attīstījusies ādas
pigmentācija, tāpēc tā jo īpaši jāsargā.
Fiziskās aktivitātes vismaz stundu dienā
Bērniem un pusaudžiem ieteicams būt fiziski aktīviem katru
dienu vidēji 60 minūtes, veicot vidējas līdz augstas intensitātes
fiziskās aktivitātes. Ja pieaugušajiem kā viens no aktīva
dzīvesveida rādītājiem ir noieto soļu skaits, tad bērniem tas
nav būtiskākais. Ja bērns ir fiziski aktīvs ieteicamo laiku –
vismaz stundu dienā –, soļu skaita ziņā tiek panākts līdzīgs
rezultāts kā pieaugušajiem. Muskuļus un kaulus stiprinošas
fiziskās aktivitātes ieteicams veikt vidēji trīs reizes nedēļā.
Katram vecumam atbilstoša fiziskā slodze
Bērniem, atkarībā no vecuma, ir piemērotas dažādas
aktivitātes, taču pats galvenais, lai tās ir drošas, interesantas
un attīsta dažādas iemaņas. Bērniem līdz viena gada vecumam
aktivitātes jāsaista ar motorikas un muskuļu attīstīšanu –
atbilstoša būs dažādu mantiņu satveršana, stumšana u.tml.
Līdz piecu gadu vecumam piemērotas ir spēles un aktivitātes, kas
attīsta līdzsvaru un dažādas iemaņas – lekšana, skriešana,
peldēšana un dejošana. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam
ieteicamas kombinētas mērenas un augstas intensitātes fiziskās
aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, ideāli – ja vairāk. Šajā
vecumā ir svarīgi izvēlēties aktivitātes, kas stiprina muskuļus
un kaulus – tie var būt dažādi spēka, pretestības
vingrinājumi, rāpšanās. Svarīgas ir arī augstas intensitātes
fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana un skriešana.
Fiziskās aktivitātes var veikt gan ģimenes, gan draugu lokā –
ar to palīdzību tiek attīstītas arī sociālās prasmes.
Saliktie ogļhidrāti enerģijai
Lai nodrošinātu normālu fizisko un garīgo attīstību, bērna
uzturam jābūt pilnvērtīgam – jāuzņem visas nepieciešamās
uzturvielas (tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas un šķiedrvielas),
vitamīni un minerālvielas. Ņemot vērā, ka vasarā bērns ir
īpaši aktīvs, uzturā jāiekļauj pietiekami daudz ogļhidrātu,
vēlams – salikto ogļhidrātu, kas ilgāk notur sāta sajūtu un
sniedz tik nepieciešamo enerģiju. Saliktie ogļhidrāti atrodami
pākšaugos, auzu pārslās, griķos, pilngraudu produktos, dažādos
augļos, dārzeņos un ogās. Lai bērnam radītu interesi par
augļiem un dārzeņiem, tos var sagriezt dažādās formās vai
izvēlēties dažādu krāsu kombinācijas. Dienas laikā, lai
remdētu pēkšņu izsalkumu, ieteicams bērnam sagatavot veselīgas
uzkodas – svaigus augļus, dārzeņus, nelielā daudzumā nesālītus
riekstus un žāvētus augļus. Pats galvenais – jāatceras, ka
vasarā produkti ātrāk bojājas, tāpēc īpaši jāpievērš
uzmanība, kā tie tiek uzglabāti. Tāpat būtu jāuzmanās, lai
bērns neēd zaļas vai nezināmas ogas. Sagatavojot uzkodas,
jāizvairās arī no produktiem, kuru sastāvā ir saldinātāji,
cukurs un krāsvielas. Nepareizi izvēlētas uzkodas ne tikai kaitē
bērna attīstībai, bet arī novērš interesi no veselīgām
ēdienreizēm.
Ūdens vai pašu gatavoti ogu dzērieni
Vislabākais šķidruma avots ir ūdens. Atkarībā no vecuma un
svara nepieciešamais ūdens daudzums var mainīties, taču vidēji
tie ir 50 līdz 60 mililitri uz vienu kilogramu svara dienā. Lai
uzlabotu garšu, ūdenim var pievienot nedaudz svaigi spiestas
citronu sulas, piparmētru lapiņas vai citu augļu gabaliņus.
Jāatceras, ka pārmērīgs saldinātu gāzētu dzērienu patēriņš
ne tikai palielina aptaukošanās risku, bet arī var veicināt kaulu
trauslumu un lūzumus. Arī ogu sīrupi vai sulas, kas nopērkami
veikalos, satur lielu daudzumu cukura, tāpēc, ja bērns nevēlas
dzert ūdeni, vēlams ogu dzērienu un morsus pagatavot pašiem.
Staigāšana basām kājām norūda organismu
Imunitātes nostiprināšanai bērniem, tāpat kā pieaugušajiem,
liela nozīme ir ne tikai uzturam un fiziskajām aktivitātēm, bet
arī kvalitatīvam miegam. Tāpat, ja iespējams, ieteicams bērniem
staigāt basām kājām vai plānās zeķītēs, jo tas norūda
organismu un stiprina tā aizsargspējas. Tāpat īpaši vasarā
regulāri jāvēdina telpas vai jāuzturas pie atvērtiem logiem.
