Ir cilvēki, kuri arī vēlētos izbaudīt vasaru pilnā sparā,
taču viņu ceļš diemžēl ved nevis pie dabas krūts, bet uz
analīzēm, lai noteiktu, kas īsti ir alerģijas izraisītājs. Tur
arī nereti uzzina – vainīgie ir vairāki! Visai bieži tad, ja
alerģija ir pret ziedputekšņiem, uzturā nevar lietot arī
noteiktus pārtikas produktus. Par krustenisko alerģiju īpatnībām
un izpausmēm stāsta alergoloģe Ieva Cīrule, savukārt sertificētā
farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kā atvieglot alerģiskos
simptomus.
Tā dēvēto krustenisko alerģiju mehānisms ir salīdzinoši
vienkāršs – dažādos šķietami atšķirīgos alergēnos
sastopamas līdzīgas aminoskābes un to kombinācijas, ko jutīgāks
organisms atpazīst kā svešas. “Katra viela sastāv no noteiktām
olbaltumu struktūrām, ko veido aminoskābes un to kombinācijas,
bet noteiktiem augiem, produktiem, putekšņiem vai putekļu ērcītēm
dažas šo aminoskābju kombināciju struktūras ir līdzīgas pēc
sastāva. Tāpēc, ja cilvēkam ir alerģiska reakcija pret vienu
produktu, līdzīga reakcija varētu izpausties arī pret citu
produktu, kurš sastāva ziņā ir “radniecīgs”,” skaidro
alergoloģe Ieva Cīrule.
Svaigu ēdot “jāraud” – zupā bauda droši
Jāņem vērā arī fakts, ka tad, ja cilvēkam ir krusteniskā
alerģija, piemēram, pret bērzu ziedputekšņiem un burkāniem,
āboliem, selerijām vai kartupeļiem, tas galvenokārt attiecas uz
termiski neapstrādātu produktu lietošanu uzturā. “Baudot zupu,
kurā būs vārīti burkāni, selerijas, kartupeļi, alerģiskā
reakcija visbiežāk neizpaudīsies. Taču tie, kuri bērzu
ziedēšanas laikā sūdzas par acu asarošanu un šķaudīšanu,
alerģisku reakciju mēdz novērot arī, mizojot jaunos kartupelīšus
vai graužot svaigu burkānu – tūlīt piepampst lūpas, kņudina
aukslējās, parādās gļotādas tūska, nātrene ap lūpām,
apsārtums mutes dobumā,” skaidro alergoloģe.
Tomēr arī situācijā, ja zināms, ka pret noteiktiem svaigiem
produktiem ir alerģiska reakcija, iesaka tos neizslēgt no
ēdienkartes un turpināt baudīt termiski apstrādātā veidā. “Ar
gadiem alerģijas paaugstinātā reaktivitāte izzudīs, un atkal
varēs visu droši lietot uzturā. Vērts arī konsultēties ar savu
ārstu, lai apspriestu, kā, nezaudējot komfortu, varētu veicināt
organisma pieradināšanu pie konkrētā alergēna, lai sekmētu
toleranci pret to,” iesaka Ieva Cīrule.
Alerģijas pret kaut ko vienu un konkrētu – bīstamākas
Lai gan krusteniskās alerģijas novēro daudz biežāk nekā solo
alerģijas pret kādu konkrētu alergēnu, tās nav dzīvībai tik
bīstamas un parasti nenorit tik smagi, atšķirībā no situācijas,
ja cilvēkam ir alerģiska reakcija, piemēram, tikai pret riekstiem
vai tikai pret olām. Smagākos alerģijas izpausmes gadījumos var
iestāties pat anafilaktiskais šoks, kad ir apgrūtināta elpošana,
krītas asinsspiediens, zūd samaņa – pamanot šādas pazīmes,
nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Tā saukto orālās alerģijas sindromu (OAS), kad, lietojot
uzturā riekstus, svaigus augļus vai dārzeņus, sākas nieze
aukslējās, uz mēles, iespējama mēles tūska, kņudināšana un
apsārtums mutes dobumā, novēro 40–60 % cilvēku, kuriem ir
zināma arī ziedputekšņu alerģija. Savukārt tikai ar
ziedputekšņu alerģijām atsevišķi sastopas 8–15 % cilvēku
visā populācijā. Savukārt klasiskās pārtikas alerģijas novēro
vēl retāk – tikai 1–2 % cilvēku no visas populācijas,” ar
statistiku iepazīstina alergoloģe.
Paaugstināta jutība – tā vēl nav alerģija!
Nodot analīzes laboratorijā, lai noteiktu molekulāros antigēnus
un uzzinātu, pret ko organismam ir paaugstināta jutība, visbiežāk
sev par lielu pārsteigumu atbilde apstiprina nevis vienu, bet veselu
virkni alergēnu. Kā tā? Alergoloģe Ieva Cīrule izskaidro, ka,
lai arī mūsdienās ar šo testu palīdzību patiešām var ļoti
vienkārši atšifrēt alerģijas izraisītāju, ar to vien vēl nav
gana.
“Lai apstiprinātu alerģiju, noteikti jābūt arī simptomiem,
pacientam veic alergēnu testu, nepieciešamības gadījumā vēl
arī provokācijas testu stacionārā diagnozes apstiprināšanai.
Taču šie testi parāda tikai paaugstinātu organisma jutību pret
noteiktiem alergēniem, savukārt par alerģisku reakciju var runāt
vienīgi tad, ja tas sakrīt ar pacienta sūdzībām un ir simptomi.
Analīzes var uzrādīt paaugstinātu jutību, piemēram, pat pret
desmit dažādiem alergēniem, bet reālajā dzīvē alerģija
izpaužas tikai pret vienu. Man ir daudz pacientu, kuriem pavasarī,
kad zied koki, jāšķauda vienā laidā un, nododot analīzes, tiek
apstiprināta paaugstināta jutība arī pret vērmeli, timotiņu,
kas zied daudz vēlāk nekā šie koki. Taču pacients vasarā dzīvo
laimīgs un ne par ko nesūdzas. Tātad – nevaram runāt, ka viņam
būtu alerģija arī pret timotiņu. No šī viedokļa raugoties, ir
aplami uz savu galvu noteikt veselu alergēnu paneli, izdarīt
secinājumus un no uztura izslēgt visus produktus, pret kuriem
uzrādīta paaugstināta jutība. Ar paaugstinātu organisma jutību
pret kādu alergēnu cilvēks var nodzīvot visu mūžu un par to tā
arī neuzzināt, jo var būt tā, ka alerģiska reakcija dzīves
laikā tā arī nesākas,” skaidro speciāliste.
Izplatītākie krustenisko alerģiju pāri
1. Bērzu ziedputekšņi + rieksti, āboli, burkāni, selerijas,
kivi, svaigi kartupeļi, zemesrieksti.
2. Mājas putekļu ērcīte (to apvalciņi) + vēžveidīgie
(garneles, vēži, krabji).
3. Kaķa spalva + cūkas gaļa.
4. Vistas gaļa + olas.
5. Olas + vistu spalvas, dūnas.
6. Vībotņu, balandu ziedputekšņi + saulespuķu sēkliņas.
7. Labības ziedputekšņi + milti, klijas, tomāti, pākšaugi.
Kā rīkoties, ja sākusies alerģiska reakcija?
1. Vispirms – jāpārtrauc kontakts ar iespējamo alergēnu.
2. Jādzer vēss ūdens lielā daudzumā.
3. Ja iespējams, jāiedzer antihistamīni jeb pretalerģijas
medikamenti.
4. Jāpastāsta savam ģimenes ārstam par šādu reakciju. Ārsts
ieteiks, vai nepieciešams veikt alerģijas testu, un
nepieeciešamības gadījumā izsniegs nosūtījumu pie alergologa.
5. Zinot, ka iespējama alerģiska reakcija, vērts mājas
aptieciņā turēt vismaz 7–10 kādu antihistamīnu saturošu
medikamentu tabletīšu – katram gadījumam.
“Alerģijas gadījumā nepieciešams pasargāt deguna gļotādu,
tāpēc to ieteicams mitrināt, lietojot jūras ūdeni, savukārt tās
kontrolēšanai var izmantot gan pirmās, gan otrās paaudzes
antihistamīna preparātus. Pie pirmās paaudzes preparātiem
klasificējams klemastīns, hloropiramīna hidrohlorīds,
kvifenadīns, taču tie var izraisīt miegainību un samazināt
koncentrēšanās spējas. Efektīvāki ir otrās paaudzes
antihistamīna medikamenti, piemēram, loratidīns, cetirizīns
u.tml. Tie mazāk ietekmēs ikdienas aktivitātes, jo neizraisa
miegainību, un tos jālieto retāk nekā pirmās paaudzes
medikamentus,” stāsta Mārīte Šukele.
