Lai Latvijas iedzīvotāji lietotu veselīgāku uzturu, Veselības
ministrija ir izstrādājusi jaunus veselīga uztura ieteikumus
pieaugušajiem. Lai veicinātu izpratni par to, cik daudz un kāda
veida produktus būtu ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, vadlīnijās
iekļauts ieteikums ikdienas maltītes gatavot pēc tā saucamā
šķīvja principa, kā arī sniegti piemēri par to, kas ir viena
pārtikas produktu grupas vai pārtikas produkta porcija.
Uztura ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Diētas un
Uztura Speciālistu asociāciju, Latvijas Diētas ārstu asociāciju
un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrību. Ieteicamās
enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem izstrādātas
saskaņā ar Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām un Pasaules
Veselības organizācijas rekomendācijām.
Aktualizētajos uztura ieteikumos uzsvērta dažādota un veselīga
uztura ietekme uz veselību, aicinot iekļaut uzturā vairāk augu
izcelsmes produktu, tostarp palielinot ikdienā apēsto augļu un
dārzeņu patēriņu līdz vismaz 500 gramiem. Kā liecina 2018. gadā
veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību
ietekmējošajiem paradumiem1,
ik dienu svaigus dārzeņus lietojuši vien nedaudz vairāk kā
trešdaļa (36 %) pieaugušo, bet augļus un ogas – vien ceturtā
daļa (24 %).
Lai nodrošinātu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu
daudzumu, jāatceras par daudzveidību un ikdienas ēdienkarte
jāpapildina sākot ar sakņu un lapu dārzeņiem un zaļumiem un
beidzot ar dažādiem augļiem un ogām. Dārzeņus un augļus
ieteicams iekļaut katrā galvenajā ēdienreizē, kā arī uzkodu
laikā. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie
svaigie augļi un dārzeņi. Iedzīvotāji aicināti arī palielināt
uzņemtā šķidruma daudzumu, tai skaitā ūdens, līdz vismaz 2–2,5
litriem dienā. Svarīgi lietot vairāk šķidruma karstā laikā, kā
arī nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm vai veicot fiziski
smagu darbu.
Lai uztura ieteikumus būtu vieglāk izprast, ieteikumos sniegti
piemēri par to, kas ir viena porcija. Piemēram, viena porcija
olbaltumvielu ir 2 olas, 1 glāze pākšaugu, 80–100g gaļas vai
100–140g zivs filejas. Viena porcija graudaugu ir 2 šķēles kliju
maizes vai 1 glāze vārītu griķu. Viena porcija augļu ir vidēja
lieluma ābols vai septiņas zemenes un tamlīdzīgi.
Iedzīvotāji aicināti ikdienas maltītes gatavot pēc tā
saucamā šķīvja principa: šķīvis domās jāsadala trīs daļās
un puse no šķīvja jāpiepilda ar svaigiem un termiski apstrādātiem
dārzeņiem vai augļiem, viena ceturtā daļa – ar graudaugiem vai
kartupeļiem, savukārt atlikusī daļa – ar olbaltumvielas
saturošiem produktiem (olām, gaļu, zivīm, biezpienu u.c.). Šķīvja
principu ieteicams ievērot visās galvenajās ēdienreizēs,
piemēram, brokastīs pagatavojot graudaugu putru ar pienu un augļiem
vai vārītas olas ar dārzeņiem un pilngraudu maizi; pusdienās
izvēloties salātus, graudaugu produktus un gaļu, zivis vai
pākšaugus; vakariņās izvēloties dārzeņu sautējumu vai zupu.
Uzkodām ieteicams izvēlēties augļus vai dārzeņus.
Veselības
ministrijas sagatavotos veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem
var izlasīt šeit
