Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, ikdienā uzņemtā
ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli
svarīgs. Zaudējot vien 1-2 % organisma šķidruma, iespējama
organisma dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās, cilvēka
organismam radot nelabvēlīgas sekas. Par to, kā ūdens ietekmē
cilvēka organismu un kā labāk parūpēties par regulāru ūdens
uzņemšanu, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Cilvēki cieš no pārmērīga karstuma radītajām sekām
lielākoties gada siltākajos mēnešos, jo īpaši tad, kad valda
tveice un ir gada karstākās dienas. Piemēram, pērn jūnijā, kad
Latvijā ilgstoši valdīja tveice, Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta mediķi (NMPD) devās vairāk nekā 200
izsaukumos Latvijā, kur cilvēkiem karstuma dēļ bija radušās
veselības problēmas, turpretim augustā, kad karstums nebija tik
liels, tika reģistrēti vien 30 izsaukumi, liecina NMPD dati.
Cēloņi organisma pārkaršanai
Biežākie cēloņi cilvēku pārkaršanai vasarā ir intensīva
sportošana karstā laikā, ilgstoša laika pavadīšana pludmalē,
fiziska darba veikšana tveicē (dārza darbi, ceļu būve), kā arī
uzturēšanās karstā saulē bez galvassegas. Nereti cilvēki
piedzīvo pārkaršanu arī slēgtās telpās – birojos, dzīvoklī,
automašīnā. Tomēr kļūda numur viens un galvenais iemesls
sliktai pašsajūtai, kā atzīst mediķi, ir nepietiekama šķidruma
uzņemšana tveicīgās dienās. Paaugstināta gaisa un ķermeņa
temperatūras, kā arī intensīvas slodzes apstākļos organisms
pastiprināti svīst un straujāk zaudē šķidrumu.
Riska grupas – bērni un seniori
Līdzko organismā ir nepietiekams šķidruma daudzums, sākas
organisma atūdeņošanās jeb dehidratācija, kas samazina organisma
veiktspēju, paaugstina sirds ritmu, kā arī var radīt apziņas
traucējumus. Visvairāk dehidratācijas riskam pakļauti bērni un
seniori, kā rezultātā iespējami nopietni kognitīvo spēju
traucējumi.
Senioriem, jo īpaši karstā laikā, nepieciešams piedomāt pie
atbilstoša apģērba izvēles. Nereti izvēlētais apģērbs ir
tumšās krāsās, biezs un gaisu necaurlaidīgs, kā dēļ iespējama
strauja pārkaršana, ūdens dehidratācija un pat ģībonis. Lai no
tā izvairītos, iesakām izvēlēties vieglu un elpojošu apģērbu.
Savukārt ārpus mājas iesakām līdzi ņemt pudeli ar ūdeni. Īpaši
piesardzīgiem karstā laikā jābūt insulīna pacientiem, kuriem
pēc aptiekas apmeklējuma nevajadzētu apmeklēt publiskas vietas,
jo iegādātie medikamenti (insulīns) jātur aukstumā un pēc
iespējas ātrāk jānovieto atbilstoši nosacījumiem.
Īpaši piesardzīgiem vasarā jābūt arī bērnu vecākiem.
Bērni nejūt brīdi, kad organismā sākas dehidratācija, tādēļ
vecākiem jo īpaši jāseko līdzi bērnu uzņemtajam ūdens
daudzumam dienā. Ieteicams viņiem iegādāties personalizētu
pudeli, kas ūdens dzeršanu padarīs interesantāku. Zīdaiņus vai
mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt automašīnā vienus pašus, jo
īpaši vasarā. Karstā laikā stāvoša automašīna uzkarst ātri,
bet maziem bērniem termoregulācija vēl nav nostabilizējusies un
viņiem ļoti strauji var sākties ķermeņa pārkaršana, kā dēļ
bērns var iet bojā.
Kas liecina par ūdens trūkumu organismā?
Maldīgs ir uzskats, ka par ūdens trūkumu organismā liecina
slāpes. Tās organismā rodas vien tad, kad jau ir sākusies
dehidratācija. Par ūdens trūkumu organismā signalizē arī
garastāvokļa maiņas un lēna reakcija, sauss deguna dobums, tumšas
krāsas urīns, vājums un nogurums, sausas vai sasprēgājušas
lūpas un galvassāpes.
Viens no būtiskiem dehidratācijas signāliem ir arī izsalkums.
Ja aizmirsies iedzert ūdeni, var rasties maldinoša sajūta, ka
gribas ēst. Tādos gadījumos visbiežāk kārojas saldumus vai
miltu izstrādājumus, tāpēc, pirms atsaukties kārdinājumam,
ieteicams izdzert glāzi ūdens, un, iespējams, izsalkums pazudīs
kā nebijis.
Ūdens dzeršana – kā to iemācīties?
Lai sevi pasargātu no dehidratācijas, dienā uzņemtā šķidruma
daudzumam jābūt aptuveni līdzvērtīgam zaudētā šķidruma
daudzumam – ne mazāk kā 2 litri ūdens dienā. Savukārt īpaši
karstā un tveicīgā laikā ūdeni nepieciešams uzņemt ik pa 15
minūtēm. Jāatceras, ka pie diennaktī izdzertā šķidruma nevar
pieskaitīt saldinātos un gāzētos dzērienus, kafiju un tēju.
Piemēram, izdzerot vienu krūzi kafijas, izdalās divtik lielāks
šķidruma daudzums.
Savukārt, lai pārliecinātos par to, ka ikdienā tiek uzņemts
nepieciešamais ūdens daudzums, ieteicams ūdens dzeršanu
vienmērīgi sadalīt. Ieteicams vismaz vienu glāzi ūdens dzert:
-
uzreiz pēc pamošanās,
-
30 minūtes pirms brokastīm,
-
1 stundu pēc brokastīm,
-
30 minūtes pirms pusdienām,
-
1 stundu pēc pusdienām,
-
30 minūtes pirms vakariņām,
-
īsi pirms došanās gulēt.
Lai ikdienā nepieciešamo ūdens devas uzņemšanu padarītu
vieglāku – izvēlies savu īpašo ūdens pudeli, ko regulāri
piepildīt un paņemt līdzi, gan ejot uz darbu, gan arī dodoties
brīvdienās. Izvēle pudelēm ir plaša – sākot no vienkāršākām
līdz pat tādām, kur speciālā tvertnē var ievietot citrusa augļa
šķēles, piešķirot ūdenim garšu. Iesakām ūdenim pievienot
nedaudz citrona, piparmētras vai svaigu gurķi, kas tam radīs
vieglu un patīkamu garšu.
Vēl viens efektīvs veids, ko izmanto daudz cilvēku visā
pasaulē, ir ūdens dzeršanas lietotne telefonā, kas ar
atgādinājuma palīdzību liks tev padzerties, kā arī uzskaitīs
jau izdzertā ūdens daudzumu. Tādā veidā nevarēsi
aizbildināties, ka “aizmirsi” padzerties.
Ko iesaka farmaceits?
Vasarā ikvienu atsvaidzinās izsmidzināms termālais avotu
ūdens, ko iespējams iegādāties aptiekās. Tas ir paredzēts
lietošanai gan uz sejas, gan ķermeņa, kā arī ir ļoti ērti
pārnēsājams, lai atsvaidzinātos jebkurā brīdī. Papildus tam
nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmiem, kā arī higiēniskām
lūpukrāsām ar SPF filtru.
Savukārt dehidratācijas gadījumos, kad bijusi liela fiziska
slodze, vemšana, caureja, ieteicams izvēlēties aptiekās pieejamos
sāļos minerālūdeņus, kas atjauno sāļu līdzsvaru organismā.
Noguruma mazināšanai, organisma darba spēju uzturēšanai
ilgtermiņā un elektrolītu līdzsvaram aptiekā pieejami arī
dzeramie ūdeņi, kur vienā pudelē pieejama 100 % magnija dienas
deva. Šāds ūdens jo īpaši piemērots vegāniem un veģetāriešiem,
grūtniecēm, diabētiķiem.
