Dārza darbi, grilēšana, aktīvā atpūta
brīvā dabā – šīs ir tikai dažas vasaras nodarbēm, kuras
veicot esam pakļauti dažādu sadzīves traumu riskam, piemēram,
iegrieztām brūcēm vai pirmās pakāpes apdegumiem. Lai traumas par
sevi neatgādinātu arī vēlāk, svarīgi ir tās pareizi iztīrīt
un apkopt. Vairāk par to, kas veicina rētu rašanos un kā apkopt
brūces, lai no rētām izvairītos, skaidro sertificētā farmaceite
Alīna Fleišmane.
Rētas var veidoties pēc griezumiem, apdegumiem un kodumiem.
Visbiežāk rētas rodas, ja āda tiek sagriezta un citādi bojāta,
piemēram, nokrītot no velosipēda uz asfalta seguma, āda tiek
apdedzināta, saskrāpēta un var gadīties arī dziļāki
iegriezumi. Iegrieztas brūces sadziedēt var ļoti labi – ja vien
tās tiek pareizi iztīrītas un apkoptas.
Paceltas un iekritušas rētas
Savainojot ādu, ķermenis dabīgi cenšas šo bojājumu novērst.
Tas, cik ātri vai labi organisms dziedē bojājumu, atkarīgs no tā,
cik dziļš ir ievainojums. Ja bojāts tikai ādas virsējais slānis,
brūcei sadzīstot, izveidosies jauna āda. Ja ievainojums ir dziļāks
par virsējo slāni, organisms veido audus, kas biezāki par ādu –
šie biezie audi kļūst par rētām. Jaunām rētām ir rozā līdz
sarkanīga nokrāsa, taču ar laiku tās kļūst gaišākas vai gluži
pretēji – tumšākas par ādu. Dažreiz ķermenis veido pārāk
daudz lieko audu, tad rēta var būt pacelta un pat lielāka par
sākotnējo brūci, šāda tipa rētas sauc par keloīdu rētām.
Savukārt iekritušas rētas rodas, ja iekaisums iznīcinājis
kolagēnu ādā, un visbiežāk šāda tipa rētas izveidojas pēc
aknes un vējbakām.
Iekaisums rada lielāku iespējamību veidoties rētai
Lai saprastu, kā veidojas rētas, noderīgi izprast ādas
dzīšanas procesu, ko iedala trīs fāzēs. Iekaisuma fāzē
organisms nodrošina asiņošanas apstādināšanu un šūnas veic
brūces attīrīšanu no kaitīgiem mikroorganismiem un mirušo audu
paliekām. Šajā brīdī var pamanīt apsārtumu, pietūkumu,
karstumu un sāpes. Lielāks iekaisums nozīmē arī lielāku
iespējamību, ka veidosies rēta. Jaunu šūnu veidošanās jeb
proliferācijas fāzē granulācijas audi haotiski aizpilda brūces
gultni, bet no brūces malām uz centru pakāpeniski notiek
epitalizācija, tas nozīmē, ka epitēlija šūnas nosedz virskārtu.
Ir redzams, ka kreveles malas samazinās, atstājot aiz sevis jaunu
ādu – šajā brīdī rētaudos ir 3. tipa kolagēns. Savukārt
pārveidošanās jeb remodelācijas fāzē no 3. tipa kolagēna
izveidojas 1. tipa kolagēns. 3.tipa kolagēns ir ar tīklveida
uzbūvi un tam ir svarīga loma, lai jaunās šķiedras būtu
izturīgākas, savukārt 1.tipa kolagēnam ir šķiedraina struktūra.
4 padomi brūces kopšanā, lai neveidotos rētas
1. Arī mazas brūces var stipri asiņot, tāpēc sākumā
noteikti jāaptur asiņošana – lai to izdarītu, stingri jāuzspiež
uz ievainotās vietas un jānotur spiediens vismaz desmit sekundes.
Lai apturētu asiņošanu, var izmantot arī spiedošo pārsēju.
2. Brūcei jābūt tīrai, jo dažādas baktērijas atklātā ādā
var izraisīt infekciju un pagarināt dzīšanas procesu. Lai no tā
izvairītos, brūci jāapstrādā ar speciāliem brūču
dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brūces apkārtni jāapmazgā
ar spirta šķidrumu vai ar 5 % joda spirta šķīdumu.
3. Lai tīrā brūcē neiekļūtu svešķermeņi, tā jānosedz –
mazus nobrāzumus var pārklāt ar plāksteri, savukārt lielākus ar
sterilu marles pārsēju. Svarīgi, lai tas nosegtu visu brūci.
4. Brūce ir regulāri jākopj, līdz tā ir sadzijusi – var
izmantot arī dažādas ziedes un gelus, piemēram, dekspantenolu vai
ārstniecības augus saturošus līdzekļus, kas dzīšanu paātrina.
Nevajadzētu atkārtoti bez vajadzības izmantot dezinfekcijas
līdzekļus, jo tie traucēs dzīšanu. Kad brūce dzīst, tā kļūst
sausa un veidojas krevele, kuru nekādā gadījumā nedrīkst plēst
vai kasīt, jo tā brūce atkal tiks atvērta, dzīšana sāksies no
jauna un pastāv lielāks risks, ka izveidosies rēta.
Arī apdegumi var izveidot rētas
Pirmās pakāpes apdegumi sastopami diezgan bieži, un tie parasti
rodas neuzmanības dēļ, piemēram, nejauši pieskaroties pie karsta
grila. Tomēr svarīgi zināt, kā rīkoties, lai tie neatstātu
rētu. Ja gadījies apdegums, pirmkārt, apdeguma vieta jāatdzesē,
piemēram, iegremdējot to vēsā krāna ūdenī vai uzklājot aukstu
kompresi. Tas jādara vismaz desmit minūtes vai līdz izzūd sāpes.
Noteikti uz apdeguma vietas nedrīkst lietot eļļainus krēmus,
sviestu vai krējumu, jo tie aizsprostos ādas poras un radīs
labvēlīgu vidi dažādiem mikroorganismiem. Tā vietā labāk
izvēlēties tieši apdegumiem paredzētus līdzekļus aptiekā vai
pretapdegumu pārsēju.
Sadzijusi brūce jāsargā no saules
Kad jebkura brūce jau sadzijusi, uzturoties saulē, tai
nepieciešams uzklāt saules aizsarglīdzekli – tas palīdzēs
mazināt sarkano vai brūno krāsu un palīdzēs rētai ātrāk
izbalēt. Izveidojušos rētu pēc iespējas ātrāk nepieciešams
sākt apstrādāt ar speciālu līdzekli, kas atrodams aptiekās un
nodrošina C vitamīna uzsūkšanos rētaudos, tādējādi veicinot
kolagēna sintēzi audos un palīdzot izlīdzināt rētas. Lai
panāktu estētisku rezultātu, līdzekli nepieciešams lietot
ilgstoši – vairākus mēnešus, divas reizes dienā.
Dziļu iegriezumu un dzīvnieku kodumu aprūpe jāuztic ārstam
Ar dažādiem ievainojumiem jābūt piesardzīgiem, ne vienmēr
tos var ārstēt mājas apstākļus. Pie ārsta noteikti jādodas, ja
gadījies dziļš iegriezums, kas turpina asiņot, ir dziļa durta
brūce, jo tajā var būt dažādas baktērijas, kā arī tad, ja
sakodis dzīvnieks – koduma brūces aprūpe jāuztic profesionālim.
Noteikti jādodas uz neatliekamo palīdzību, ja gadījies nopietns
apdegums vai ja pēc brūces iegūšanas ir stipras sāpes un
drudzis, jo tas var liecināt par infekcijas nokļūšanu organismā.
