Zobu veselība ir
svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka
organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā
orgānu darbību un pašsajūtu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina,
ka Latvijā 12 gadu veciem bērniem vidēji
3,4 zobi ir bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi.
Savukārt apmēram trešdaļai divgadīgu
bērnu jau ir kariozi zobi, kamēr Rietumeiropas
valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu
stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir
tikai 0,6 bojāti zobi. Par pareizas zobu kopšanas paradumiem un to,
kādi faktori ietekmē zobu veselību, stāsta Rīgas Stradiņa
universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas
zobārste Darja Ķīse un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas ietekmē zobu veselību?
Kariess ir saslimšana, kur ir
iesaistīti vairāki faktori. Viens no tiem ir mutes higiēna. Zobu
tīrīšana ar nepareizām kustībām, vēlamā tīrīšanas ilguma
neievērošana un pavirša tīrīšana noved pie tā, ka netiek
noņemts mīkstais aplikums no zobiem, ko mutes dobuma mikrobi
izmanto kā barības vielu avotu. D. Ķīse vērš uzmanību uz to,
ka mūsdienās ēšanas paradumi gan bērniem, gan pieaugušajiem ir
tādi, ka uzturā tiek lietots daudz produktu ar paaugstinātu cukura
daudzumu, piemēram, neveselīgie našķi, saldinātie un gāzētie
dzērieni. Ogļhidrātiem bagāto pārtiku izmanto mutes dobuma
mikrobi, kuri pārstrādes procesā ražo zobu emalju bojājošas
skābes. Tāpat pastāv arī daudzi citi faktori, kas ietekmē
kariesa attīstību – pacienta siekalas, to plūsma un ātrums,
fluorīdu lietošana zobu pastās vai to nepietiekams daudzums.
Zobu veselības atslēga – pareizs
režīms
Visos vecumos
absolūtais minimums ir tīrīt zobus 2 reizes dienā ar fluorīdu
saturošu zobu pastu vismaz 10 reizes katru zobu virsmu.
Fundamentālais princips, ko atcerēties, ir 2×2: tīrām zobus 2
minūtes vismaz 2 reizes dienā. Zobu tīrīšana būtu jāveic no
rīta pēc brokastīm, vakarā pēc vakariņām un dienas laikā pēc
ēdiena uzņemšanas. Mutes
skalojamos līdzekļus iesaka lietot, sākot no 6 gadu vecuma, tomēr
tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo
vidi mutē. Bet kopumā zobu skalojamam līdzeklim ir maza nozīme,
ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un birsti. Sākot
no 7 gadu vecuma, pēc ēšanas jālieto arī zobu diegs. Pacientiem,
kuriem ir ortodontiskās aparatūras (piemēram, breketes) vai
implanti, būtu īpaši jārūpējas par zobiem – regulāri jālieto
speciālās starpzobu birstītes. Ilze
Priedniece atgādina, ka zobu veselību būtiski ietekmē arī
uzturs. Ikdienā ieteicams veidot veselīgu un sabalansētu
ēdienkarti, uzturā iekļaujot ar kalciju bagātus produktus un
zivis. No uztura bagātinātājiem zobiem
vērtīgākie ir tie, kuru sastāvā ir kalcijs un D vitamīns.
Kā izvēlēties zobu kopšanas
līdzekļus?
Zobu pastai
noteikti ir jābūt fluoru saturošai.
Fluorīdu saturam jābūt ne mazāk par 1000-1500 ppm, tas ir
flourīdu daudzums pastā, kas norādīts uz zobu pastas iepakojuma.
Bērniem līdz 2 gadu vecumam uz zobu birstītes liekams minimāls
zobu pastas daudzums – ļoti plāns slānītis. Savukārt no 2 līdz
6 gadu vecumam fluorīdu saturam jābūt 1000 ppm, bet no 6 gadu
vecuma – 1450 ppm – pusei no zobu birstītes galviņas garuma.
Pieaugušajiem zobu pasta jālieto vismaz ar 1450 ppm, kā arī uz
zobu birstes tā jāuzklāj zirņa lielumā. Izvēloties zobu birsti,
jāpievērš uzmanība sariņu cietības pakāpei – tai ir jābūt
mīkstai. Pacienti, kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem,
kairina smaganas, tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un
smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu
tīrīšanas laikā nav jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet
gan jātīra ar pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti.
Pacientiem, kuriem jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta
elektroniskā birste. Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd
starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām
starpzobu spraugām zobārsti var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma
ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu. Mutes skalojamais
līdzeklis ir tikai kā mutes dobuma higiēnu uzturošais palīgs,
nevis pamatelements. Lai neitralizētu skābo vidi un atsvaidzinātu
elpu, zobārsti iesaka izvēlēties skalojamo, kas satur fluoru.
Skalojamie, kas satur spirtu, sausina gļotādu. Līdzekļi, kuru
sastāvā ir antibakteriālā viela hlorheksidīns, būtu lietojami
kursa veidā pēc zobārsta rekomendācijas pēc smaganu kabatu
ārstēšanas vai ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā, jo
hlorheksidīns pēc ilgstošas lietošanas pigmentē zobus un izjauc
mikrofloras līdzsvaru mutes dobumā. Zobārste D. Ķīse atgādina,
ka par jebkura līdzekļa izvēli obligāti nepieciešams
konsultēties ar savu zobārstu, kas ieteiks piemērotu mutes dobuma
kopšanas līdzekli atkarībā no pacienta mutes veselības stāvokļa.
Nepietiekamas mutes dobuma higiēnas
sekas
Pasliktinoties mutes dobuma higiēnai,
aplikums uzkrāsies uz zobiem un smaganām, veicinot smaganu
iekaisuma attīstību. Ilgstoša iekaisuma rezultātā smagana
atkāpjas, samazinās arī kaula balsts, kas notur zobu, parādās
smaganu kabatas un zobu kustīgums.
Viena no izplatītākajām zobu
veselības problēmām ir asiņojošas smaganas. D. Ķīse skaidro,
ka asiņojošas smaganas ir signāls, kas liecina par iekaisumu.
Vesela smagana ir rozā krāsā, elastīga un stingra. Savukārt,
uzkrājoties aplikumam ap zobu kakliņu, smagana iekaist. Tā kļūst
irdena, uztūkusi, spilgti rozā līdz viegli zilganā nokrāsā.
Sākoties smaganu asiņošanai, pacienti nereti cenšas izvairīties
no zobu tīrīšanas ar domu, lai smaganas nekairinātu. Bet tā
rezultātā veidojas apburtais loks – jo mazāk pacients tīra
zobus, jo vairāk pasliktinās smaganas stāvoklis un tā kļūst vēl
jutīgāka un asiņo stiprāk.
Biežākās zobu kopšanas kļūdas
Pacienti nereti nepievērš pietiekami
daudz uzmanības mutes kopšanai, norakstot to uz laika trūkumu un
dzīves ritmu, norāda D. Ķīse. Taču profilakses pasākumi, tīrot
zobus mājās, aizņem krietni mazāk laika un ir lētāk nekā zobu
bojājumu ārstēšana. Pirmreizējā vizītē pie zobārsta
noskaidrojas, ka higiēnas paradumi ir nepietiekami, jo zobi netiek
tīrīti regulāri un pietiekami ilgi, turklāt zobu tīrīšana tiek
veikta ar nepiemērotiem zobu kopšanas līdzekļiem. Tāpat zobārste
vērš uzmanību uz to, ka, tīrot zobus, bieži vien tiek lietots
pārāk liels spēks, veicinot smaganu atkāpšanos un zobu jūtīguma
parādīšanos. Šiem cilvēkiem ieteikums būtu lietot elektrisko
zobu birsti, kur ir iestrādāts spiediena sensors, ieprogrammēts 2
minūšu taimeris, kā arī ir mīksti zobu birstes galviņas sari.
Regulāras sadarbības nozīme
D. Ķīse uzsver, ka mutes dobuma
veselības veicināšanai svarīga ir regulāra sadarbība starp
pacientu, zobārstu un higiēnistu. Zobārsts un higiēnists
jāapmeklē vismaz reizi gadā. Taču katrs pacients ir individuāls,
ar savām problēmām un mutes dobuma stāvokli. Līdz ar to zobārsts
un higiēnists var rekomendēt veikt regulāras vizītes ik pēc 4
vai 6 mēnešiem. D. Ķīse atgādina, ka savam zobārstam un
higiēnistam ir jāuzticas, jo tikai tad ir iespējams uzlabot
pacienta mutes dobuma veselību.
