Īpaši
ceļgala traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti,
basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina
virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās
saites plīsums, turklāt 20 % gadījumu rodas arī meniska plīsums.
„Taču arī bez traumas sāpes,
stīvums, grūtības kāpt – liecina par nopietniem izmaiņu
procesiem ceļos,” apkopojot galvenos ieteikumus ceļu
locītavu veselībai saka
traumatologs ortopēds Visams Rafaels.
Ja visu dienu nostrādā pa dārzu it kā ierastā ritmā, bet
vakarā sajūti sāpes un stīvumu ceļos, kaut kas nav kārtībā.
Pirmās pazīmes parasti izdodas nomākt ar ziedi, pretsāpju zālēm,
taču problēma paliek un aug augumā. Nākamreiz jau sāp nedaudz
ilgāk, locītava pietūkst. Iedzerot pretsāpju zāles un samazinot
slodzi, sāpes, visticamāk, pierims, taču ar katru reizi tās kļūs
stiprākas un ilgstošākas, jo ceļa locītavas skrimslis nodilst
aizvien vairāk. Kādudien, lietojot tos pašus medikamentus, kas
reiz palīdzējuši, sāpes tomēr nepāriet. Parasti tas ir brīdis,
kad cilvēks dodas pie ārsta un rentgena izmeklējums atklāj, ka
deformācija patiešām ir notikusi. Tādēļ ir jāklausa savu
ķermeni un jānoskaidro sāpju iemesls, jau sajūtot pirmos
simptomus.
Hroniskas ceļu sāpes
“Ceļu locītavu sāpes var būt hroniskas vai akūtas.
Hroniskas sāpēs ir saistītas ar ceļa locītavas deformēšanos,
reimatodīdo artrītu vai citu slimību, piemēram, podagras artrītu,
deformējošu osteoartrozi (locītavas sāp naktīs un pie lielākas
slodzes). Locītavas skrimslis nodilst, somiņa iekaist un pamazām
rodas deformācija. Ja problēmu agrīni un pareizi diagnosticē,
deformāciju ir iespējams apturēt. Taču, ja diagnoze ir
deformējoša locītavu artroze, to nevar izārstēt, vienīgi
mēģināt apturēt, lai šis process neattīstās,” skaidro
traumatologs ortopēds.
Kā palīdzēt?
Ārstēšanas metodi ārsts izvēlas atkarība no tā, kurā
stadijā ir locītavu bijājums. Vispirms, protams, ieteicams mainīt
dzīvesveidu – samazināt slodzi uz locītavām, veikt ārstniecisko
vingrošanu, fizioterapiju. Papildus var lietot uztura bagātinātājus,
kas satur kolagēnu, glukozamīnu.
Hialuronskābes
injekcija locītavā.
Tā
ir efektīva metode, ar kuras palīdzību locītavā ievadītā
hialuronsābe darbojas kā lubrikants – smērviela, kas ļauj
locītavai kustēties bez sāpēm.
Plazmas
injekcija
ir
jaunākā metode – ceļa locītavā ievada paša pacienta plazmu.
To var veikt, ja artroze ir diagnosticēta agri. Plazma satur
augšanas faktoru, kas ļauj saglabāt esošo skrimsli. Plazmas
injekciju neveic, ja cilvēkam konstatēts kāds iekaisums.
Protezēšana
ir vienīgais iespēja palīdzēt, ja deformācija jau ir notikusi,
skrimslis ir nodilis. Tad nepieciešams nomainīt locītavas virsmu.
Pirms operācijas noteikti tiek veikta veselības stāvokļa
pārbaude, lai pārliecinātos, ka pacienta organisms varēs izturēt
operācijas un rehabilitācijas radīto slodzi. Tikai pēc tam,
izvērtējot izmeklējumu rezultātus, ārsts pieņem lēmumu par
operācijas veikšanu. Operācijas laikā traumatologs ortopēds
sagatavo apakšstilba un augšstilba locītavu virsmas un implantē
metāla virsmas, ievietojot tās kaula kanālā un nostiprinot ar
kaulu cementu. Starp implanta metāla detaļām ievieto plastmasas
starplikas. Jau nākamajā dienā pēc operācijas pacientam jāceļas
kājās un jāsāk staigāt, vienu mēnesi pēc operācijas jālieto
medikaments, kas pasargā no trombu veidošanās. Rehabilitācija pēc
ceļu locītavas protezēšanas ilgs aptuveni pusgadu.
Akūtas ceļu locītavu sāpes
Tās var parādīties gan pēc sporta vai sadzīves traumas,
nokrītot vai nepareizi piezemējoties, gan pēc nepareizas kustības
sadzīviskā situācijā.
Īpaši traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti,
basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina
virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās
saites plīsums, turklāt 20% gadījumu rodas arī meniska plīsums.
Lielākā daļa cilvēku pēc šādas traumas nekavējoties griežas
traumpunktā vai poliklīnikā pie ārsta. Ja rentgena izmeklējums
lūzumu neuzrāda, var doties mājās un pildīt ieteikumus –
ievērot miera režīmu, uzlikt celim aukstuma kompresi, ja
nepieciešams, iedzert pretsāpju zāles un novēro, vai sāpes
mazinās. Ja tās nepāriet, jāvēršas pie ārsta un būs jāveic
magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai noteiktu, kura ceļa
locītavas struktūra ir bojāta.
Dažkārt gadās gūt traumu, veicot kādu mājsaimniecības darbu
– viena nepareiza kustība un tai seko ceļa locītas trauma.
Piemēram, veicot kādu uzkopšanas darbu dziļā pietupienā un
mēģinot aizsniegt nepieciešamo priekšmetu aiz muguras. Ja tajā
mirklī ceļi un pēdas paliek nekustīgas, bet ķermenis –
pagriezts, var rasties sajūta, ka celī kaut kas pārplīst. Pēc
tam ir grūti piecelties, locītava pietūkst. Visticamāk, ir
nodarīts pāri meniskam.
Kā palīdzēt?
Skrimšļa
aizvietošana.
Ja
traumas rezultātā ir atplēsts gabaliņš no skrimšļa, var veikt
skrimšļa aizvietošanu – caur diviem nelieliem caurumiem ārsts
iekļūst locītavā un ielaiž tajā speciālu želeju. Aptuveni 10
minūšu
laikā tā kļūst cietāka un novērš skrimšļa defektu. 48
stundas pēc šīs manipulācijas ir jānēsā ceļa ortoze, nedēļu
– jāstaigā ar kruķiem. Pēc tam var uzsākt rehabilitāciju,
taču aktīvajā sportā varēs atgriezties tikai pēc gada.
Saites
atjaunošana.
Ja
kāda no ceļa locītavas saitēm plīsusi jaunam cilvēkam ar aktīvu
dzīvesveidu, to būtu vēlams veikt saišu atjaunošanas operāciju.
Pēc operācijas staigāt var uzreiz, taču nākamos sešus mēnešus
ar sportu nodarboties nedrīkst. Ja pārciesta krusteniskās saites
atjaunošanas operācija, pirmo mēnesi pēc operācijas jāstaigā
ar kruķiem.
Meniska
operācija.
Kaut gan magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātā ārsts
iegūst informāciju par meniska plīsumu, vispareizāko lēmumu par
operācijas taktiku var pieņemt tikai operācijas laikā, kad
menisks ir redzams.
Ja operācijas laikā ir izgriezts traumētā meniska gabaliņš,
staigāt var uzreiz, taču atgriezties pie aktīvāka dzīvesveida un
sporta – pēc 10 dienām.
3 ieteikumi ceļu locītavu veselībai
Sargies
no traumām! Bez
nopietnām traumām, ceļu veselību apdraud arī mikrotraumas,
piemēram, tās, ko var iegūt skrienot. Skriešana rada augšstilba
un apakšstilba triecienu. Lai to samazinātu, skriešanai jāizvēlas
atbilstošs ceļa segums un noteikti – speciāli skriešanas apavi,
kas amortizē triecienu.
Kontrolē
svaru! Pārslodzi
ceļu locītavām rada ne tikai liekais svars, bet arī smagu
priekšmetu pārnēsāšana. Ja nepieciešams, samazini gan vienu,
gan otru.
Kustini
locītavas! Locītavas
ir noteikti jākustina, taču locītavu veselībai ieteicamas
kustības bez slodzes, piemēram, ārstnieciskā vingrošana,
velotrenažieris vai velosipēds bez pretestības, peldēšana.
Ko
lietot profilaksei – iesaka farmaceite Ērika Pētersone
Populārākie
profilakses līdzekļi ir uztura bagātinātāji, kas satur
glikozamīnu
un hondroitīnu.
Glikozamīns arī dabiski rodas organismā un piedalās jaunu
saistaudu veidošanā, taču ar gadiem tā sintēze samazinās.
Glikozamīna ieteicamā diennakts deva ir 1500 mg un parasti to
iesaka lietot kā triju mēnešu kursu vismaz pāris reižu gadā.
Hondroitīns ir viela, kas pasargā skrimšļaudus no bojājuma,
aiztur ūdeni skrimšļaudos un sekmē amortizāciju.
Līdzekļi,
kas satur haizivs
skrimšļus,
palīdz mazināt sāpes locītavās, kavē asinsvadu ieaugšanu
skrimslī un mazina citokīna – vielas, kas rodas locītavu
iekaisumu gadījumā, izdalīšanos, skaidro Ērika
Pētersone.
Kolagēns
ir viena no vielām, kas atbild par locītavu veselību. Tas ir
dabīgais proteīns, galvenais saistaudu komponents. Ar uztura
bagātinātājiem ir iespējams uzņemt papildus kolagēnu, taču
jāskatās, lai uztura bagātinātāja sastāvā ir II tipa kolagēns
(pavisam ir trīs kolagēna tipi). Svarīgi pievērst uzmanību, vai
izvēlētais uztura bagātinātājs satur arī mikroelementus.
Piemēram, C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, nodrošina kalcija
vielmaiņu kaulos. Mangāns atbild par normālu kaulaudu, skrimšļaudu
un saistaudu veidošanos.
Aptiekā
nopērkami arī tādi līdzekļi, kuru galvenās izejvielas ir
avokado
un sojas
eļļas,
kas aizkavē skrimšļaudu noārdīšanās procesu, palīdzot uzturēt
locītavu veselību.
