Izplatītākie
mīti par imunitāti un padomi tās stiprināšanai
Atgriežoties vēsākam
un drēgnākam laikam, aktuālāka kļūst arī saaukstēšanās un
vīrusi. Šis ir noslogotāks periods gan bērniem un jauniešiem,
gan pieaugušajiem – vairāk stresa, lielāka slodze, vairāk
uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt imunitāti. Arī
senioriem šajā laikā jākļūst uzmanīgākiem no iespējamas
saaukstēšanās un vīrusiem. Kā šajā laikā stiprināt imunitāti
un pēc iespējas pasargāt sevi no saslimšanām? Padomos dalās
ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Imunitātes
stiprināšanas pamatprincipi visos gadalaikos ir vienādi un ietver
sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu un veselīgas fiziskās
aktivitātes svaigā gaisā. Tomēr, atgriežoties vēsajam, mitrajam
laikam un palielinoties stresam un ikdienas slodzei, mēdzam daudz
vairāk izjust to, ka mūsu organisma dabīgās aizsargspējas
krītas.
Imunitātes
stiprināšanai svarīgs ir C vitamīns, uzsver ģimenes ārste
Z.Zitmane. Tāpēc šajā laikā vēlams ēst daudz svaigu augļu –
īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs,
smiltsērkšķos –, kā arī dārzeņus – papriku, kāpostus.
Tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas.
Vai var palīdzēt
rūdīšanās?
Lai norūdītos,
rudenī vēlams pāragri nepārtuntulēties, bet tā vietā trenēt
organisma termoregulāciju un mācīt sasildīties, skaidro ģimenes
ārste. Jāģērbjas tā, lai nesaltu, bet arī, lai nepārkarstu.
Rūdīties var arī,
ejot aukstā dušā vai peldoties vēsā ūdenī. Taču organisms pie
aukstuma jāpieradina pamazām, piemēram, ik nedēļu dodoties
peldēt, ūdens temperatūra ezerā, upē vai jūrā pazeminās
pakāpeniski. Tāpat jārīkojas, arī ejot aukstās dušās, –
ūdens temperatūra katru reizi mazliet jāpazemina, nevajag uzreiz
izmantot visaukstāko ūdeni. Jāļauj ķermenim pierast, pielāgoties
un norūdīties.
Imunitāte un stress
Rudens sākums
daudziem mēdz būt noslogotāks un nervozāks. Bērnu vecākiem
vairāk jāpievēršas bērnu skolas un bērnudārza gaitu
atsākšanai, var būt vairāk saslimšanu, mājasdarbu, iespējams,
arī lielāka darba slodze. Tas viss var radīt stresu un nogurumu.
Savukārt psihoemocionālais stāvoklis var ietekmēt mūsu
imunitāti, tāpēc jācenšas uzturēt pozitīvu noskaņojumu un
novērst stresa avotus, ja tas ir iespējams. Ja stresa cēloņus
novērst nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa vai
psihoterapeita vai, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai
farmaceitu, sākt lietot nomierinošus medikamentus. Ļoti svarīgi
ir regulāri atvēlēt laiku atpūtai, labāk svaigā gaisā. Tikpat
svarīgs stresa mazināšanai ir arī pilnvērtīgs miegs, uzsver
ārste.
Imunitāte bērniem
Bērna imunitātes
stiprināšanai jāievēro tie paši noteikumi, kas pieaugušajiem.
Jāsaprot, ka bērniem slimošana ir normāla imūnsistēmas
attīstības daļa, skaidro ārste. Līdz apmēram divu gadu vecumam
bērnu vēl aizsargā antivielas no mātes, bet, uzsākot bērnudārza
gaitas, apkārt ir vairāk dažādu vīrusu, bet imūnsistēma vēl
nav pilnībā nobriedusi, tāpēc pirmsskolas vecuma bērni parasti
slimo biežāk.
Imunitātes
stiprināšana senioriem
Arī senioriem ir
jāievēro tie paši ieteikumi imunitātes stiprināšanai, kas visos
citos vecumos. Taču jāņem vērā, ka senioriem bieži vien ir
dažādas hroniskas saslimšanas, tāpēc imunitātes stiprināšana
ir īpaši nozīmīga. Rūdīšanās senioriem būtu jāveic īpaši
pakāpeniski. Turklāt par imunitātes stiprināšanu senioriem
vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu. Tāpat senioriem, cik
iespējams, ieteicams izvairīties no vietām, kur ir īpaši liela
iespēja iegūt dažādus vīrusus, – sabiedriskais transports,
dažādas publiskas vietas, ko apmeklē daudz cilvēku, u. c.
Izplatītākie mīti
par imunitāti
-
Imūnsistēma ir
nemainīga – šis mīts nav patiess, jo imunitāte dzīves laikā
mainās, tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem. -
Vakcīnas vājina
imunitāti – šis mīts nav patiess, jo patiesībā vakcinācija
stiprina imūnsistēmu, izstrādājot organismā antivielas pret
konkrēto vīrusu un, kad organisms sastop šo vīrusu, tas nav tik
bīstams. -
Jo vairāk
uztura bagātinātāju un vitamīnu lieto, jo stiprāka imunitāte –
šis mīts nav patiess, jo pārmērīga uztura bagātinātāju
lietošana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Uztura
bagātinātāji jālieto, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,
un nav vēlams tos lietot bez konkrētas nepieciešamības.
Imunitātes
stiprināšanas pamatnoteikumi vīrusu sezonai:
-
sabalansēts un
veselīgs uzturs; -
fiziskas aktivitātes,
vēlams, svaigā gaisā, katru dienu vismaz 1 stundu; -
pilnvērtīgs
miegs; -
rūdīšanās;
-
roku mazgāšana,
higiēna; -
D vitamīna
lietošana; -
vakcinēšanās
pret gripu.
Farmaceita padoms
Zanda Ozoliņa
atgādina, ka vīrusu un saaukstēšanās laikā ir īpaši svarīgi
padomāt ne vien par savu, bet arī apkārtējo veselību. Tādēļ,
ja esat saaukstējies, nedodieties uz darbu, bet palieciet mājās,
līdz veselības uzlabojas. Dažas atpūtas dienas noteikti nāks par
labu atlabšanas procesam. Tāpat arī bērnus ar saaukstēšanās
pazīmēm nedrīkst laist uz bērnudārzu vai skolu, jo tas kavē ne
vien bērnu atveseļošanos, bet apdraud arī citus.
Ilgstoši atrodoties iekštelpās,
atcerieties par regulāru telpu vēdināšanu – svaigs gaiss ir
ļoti svarīgs mūsu veselībai! Tieši tāpat kā miegs. Tāpēc
pievērsiet uzmanību savai miega kvalitātei un ilgumam un ļaujiet
organismam atpūsties, atgūt spēkus.
Rudens ir arī
vietējās ražas laiks, kas dod lielisku iespēju papildināt
ikdienas uzturu ar veselīgām piedevām – dārzeņiem un augļiem.
Tie palīdzēs nodrošināt organismu ar vajadzīgajiem vitamīniem,
mikroelementiem, šķiedrvielām. Ja jūtat, ka zaudējat ikdienas
enerģiju, ieteicams papildus uzņemt D un C vitamīnu, arī zivju
eļļu. Imunitāti stiprināt palīdzēs arī cinks un selēns.
Izvēloties lietot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar ārstu
vai vaicājiet farmaceitam par to, kas būtu jums ieteicamākais.
Neaizmirstiet arī
par tādiem tradicionāliem imunitātes stiprinātājiem kā ķiploks,
medus, ingvers, augļi un ogas ar augstu C vitamīnu saturu. Tie
noteikti nāks talkā, lai stiprinātu organismu!
