Daudziem cilvēkiem
mūsdienu aizņemtajā pasaulē galvassāpes ir kļuvušas par arvien
biežāku parādību. Lai gan galvassāpēm var būt arī medicīnisks
iemesls, bieži vien tās parādās dzīvesveida ietekmē –
galvassāpes veicina stress, dehidrācija, darbs vēlās nakts
stundās un pārstrādāšanās. Lai sāpes mazinātu, pats galvenais
ir uzzināt to cēloni. Par to, kāpēc sāp galva un kā galvassāpes
mazināt, stāsta farmaceite Līga Cīrule.
“Galvassāpes ir
nepatīkamas un var būtiski ietekmēt ikdienu, tāpēc, kad tās
piemeklējušas, bieži vien cilvēki izvēlas ātrāko un
vienkāršāko variantu – bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Lai
arī tie tik tiešām var palīdzēt mazināt sāpes, jāatceras, ka
tie neārstē sāpju cēloni un bez ārsta vai farmaceita
konsultācijas pārāk bieži tos lietot nedrīkst. Ļoti daudzos
gadījumos, galvassāpes var mazināt arī bez medikamentiem,
pārdomājot savu dzīvesveidu,” skaidro farmaceite Līga Cīrule.
Primārās un
sekundārās sāpes
Galvassāpes kā
simptoms nav specifisks, jo ir iespējami ļoti daudzi iemesli, kāpēc
šādas sāpes rodas. Galvassāpes iedala primārās un sekundārās.
Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma sāpes un
migrēna. Savukārt sekundārās galvassāpes rodas pēc galvas
traumām, pēc alkohola, kofeīna lietošanas, hormonu svārstību
rezultātā, samazināta skābekļa dēļ, piemēram, ceļojot ar
lidmašīnu, nirstot, paaugstināta vai pazemināta arteriāla
asinsspiediena rezultātā, bakteriālas infekcijas dēļ, vīrusa
infekcijas dēļ, deguna blakusdobuma iekaisuma un auss iekaisuma dēļ
vai psihisku traucējumu dēļ, piemēram, depresijas, trauksmes un
daudzu citu iemeslu dēļ.
Saspringuma radītas
galvassāpes
Saspringuma sāpes
rodas spriedzes rezultātā – ar šādām sāpēm pazīstama ir
liela daļa cilvēku, jo mūsdienu dzīves ritms ir straujš un
nereti stresa pilns. Tām raksturīgas vieglas līdz vidējas vai
spiedošas sāpes, parasti abās galvas pusēs, un tās nepastiprina
fiziskās aktivitātes – visbiežāk kustības palīdz sāpes
samazināt. Tās neietekmē redzi un līdzsvaru un ilgst no 30
minūtēm līdz dažām dienām. Cilvēkam, esot stresā un spriedzē,
muskuļi savelkas – visbiežāk tas notiek kakla un plecu daļā un
šādi saspringti muskuļi arī rada galvassāpes.
Kā atpazīt migrēnu?
Ja galvassāpes ir
ļoti spēcīgas un tās pavada arī citi simptomi, turklāt,
nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, sāpes tikai pastiprinās,
visticamāk, tiek piedzīvota migrēnas lēkme. Migrēna ir vidējas
vai stipras galvassāpes, pulsējošas, parasti vienpusējas –
pieres un deniņu rajonos. Bez galvassāpēm migrēnu pavada arī
šādi simptomi – ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana,
caureja vai aizcietējumi, pastiprināta jutība pret gaismu, skaņu,
smaržām. Migrēnas lēkmes parasti ilgst 4–72 stundas, un tās
parādās 2–4 reizes mēnesī, taču tas ir individuāli. Migrēnu
var iedalīt divās grupās – migrēna bez auras un migrēna ar
auru. Migrēnai ar auru raksturīgi, ka pirms galvassāpēm parādās
tādi simptomi kā ņirbēšana gar acīm, izkropļota redze, balti
plankumi redzes laukā, džinkstēšana ausīs, retāk var būt ar
ožas, runas vai līdzsvara traucējumi. Pēc lēkmēm var būt
nogurums, zaudēta ēstgriba un muskuļu vājums.
Pārāk bieža
bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietošana mazina to efektivitāti
Gan saspringuma, gan migrēnas
galvassāpes var palīdzēt mazināt ar aptiekā nopērkamajiem
pretsāpju līdzekļiem, bet jāatceras, ka pārāk bieža to
lietošana – vairāk nekā divas dienas nedēļā – var mazināt
to efektivitāti un iepriekš lietotā deva var vairs nepalīdzēt.
Bez ārsta vai farmaceita konsultācijas nedrīkst devu palielināt,
jo var izpausties arī kādas no blakusparādībām. Ja galvassāpes
ir bieži un ir iepriekš pieminētie simptomi, jādodas ir pie
ģimenes ārsta vai neirologa, kurš noteiks galvassāpju veidu un
ārstēšanu, lai samazinātu lēkmju biežumu un intensitāti.
Ūdens, auksta komprese, tumša istaba un citas metodes sāpju
mazināšanai
Galvassāpes
iespējams mazināt arī ar vienkāršām un mājās veicamām
metodēm. Pirmkārt, šķidrums – nepietiekama ūdens uzņemšana
ir viens no izplatītākajiem iemesliem sliktai pašsajūtai un
galvassāpēm. Var lietot arī zāļu tējas, galvassāpju gadījumā
var palīdzēt piparmētru vai kumelīšu tējas, kurām ir
nomierinoša iedarbība. Tāpat palīdzēt var aukstas kompreses uz
galvas un gulēšana tumšā istabā ar aizvērtām acīm. Dažreiz
galvassāpēm var būt fizisks iemesls, piemēram, spiediens, kas
rodas no pārāk stingri ieveidotiem matiem (cope, aste u.tml.). Ja
sāpes ir saspringuma izraisītas, palīdzēt var arī mērenas
fiziskās aktivitātes – pastaiga, izbrauciens ar velosipēdu vai
vingrošana.
Visnozīmīgākā
ārstēšana – dzīvesveida maiņa
Visnozīmīgākā
visa veida galvassāpju ārstēšana ir dzīvesveida maiņa.
Plānojot darba dienu, jāievēro atpūtas brīži un jāpiedomā pie
veidiem, kā mazināt stresu. Ir jāatrod laiks, lai atslābinātu
ķermeni un prātu – katram ir savs veids, kā to izdarīt, var
noderēt psihoterapija, meditācija, masāžas. Tikpat svarīgs ir
arī kvalitatīvs miegs, regulāras un sabalansētas ēdienreizes,
pietiekama ūdens uzņemšana un fiziskās aktivitātes.
