Ar
Latvijas medicīnas
un tehnoloģiju speciālistu izstrādātās sabiedrības līdzdalības
pētnieciskās platformas “Skrinings.lv” palīdzību, Latvijas
Universitātes Medicīnas fakultātes un Datorikas fakultātes
pētnieki uzsākuši Latvijā unikālu epidemioloģisko pētījumu
par krūts vēža riskiem, lai palīdzētu vairot profilakses kultūru
Latvijas sieviešu vidū. Pētījuma veikšanai tiek izmantota
digitāla platforma, ar kuras palīdzību ne tikai pētnieki iegūst
pētījumam nozīmīgus datus, bet arī sievietes, kas piedalās
pētījumā, saņem plašu un personalizētu informāciju par saviem
krūts vēža riskiem. Pētījumā kopumā plānots iesaistīt 2000
sievietes.
Pētījuma
mērķis ir izvērtēt, cik daudzām Latvijas sievietēm krūts vēža
saslimšanas risks ir paaugstināts un kuri riska faktori to ietekmē
vizbiežāk. Pētnieki arī vēlas noskaidrot, kā riska faktoru
apzināšanās maina sabiedrības attieksmi pret šo saslimšanu un
skrīninga pasākumiem, kuriem Latvijā jau gadiem ir zema atsaucība,
tomēr vēl vairāk tā pasliktinājusies vīrusa COVID-19 izplatības
dēļ. Tāpat pētniekus interesē platformas “Skrinings.lv”
iespējas iesaistīt sievietes slimības agrīnā diagnostikā un
novēršanā. Šis ir viens no pirmajiem mēģinājumiem Latvijā ar
digitālas platformas palīdzību iesaistīt sabiedrību medicīnas
pētnieciskā iniciatīvā.
“Krūts
vēzis ir slimība, kura, skarot katru astoto sievieti, ierindojas
starp Latvijā visbiežāk diagnosticētajiem ļaundabīgajiem
audzējiem. Līdzīgi kā ar citām onkoloģiskajām saslimšanām,
krūts vēža agrīna diagnostika un novēršana ir galvenie rīki
cīņā ar tomBūtisks faktors gan cīņā ar slimību, gan tiecoties
pretī tās efektīvākai izpētei, ir zinātnes komunikācija,
tostarp sabiedrības proaktīva līdzdalība pētnieciskajās
aktivitātēs. Nodrošinot dinamisku digitālu vidi, kurā sieviete
saņem personalizētu informāciju par krūts vēža riskiem,
ieteikumus risku mazināšanai un iespēju iesaistīties ar krūts
vēzi saistītos zinātniskajos projektos, “Skrinings.lv”
platforma vēlas piesaistīt uzmanību digitālai pētījumu
vadīšanai, savedot kopā sabiedrību ar pētnieciskām grupām,
tādējādi veicinot arī kopīgu cīņu slimības izpētē,”
stāsta Latvijas Universitātes pētnieks, viens no “Skrinings.lv”
veidotājiem Emīls Sjundjukovs.
“Latvijā
tikai ap 35 % no sievietēm, kas saņem uzaicinājumu veikt
mamogrāfiju, piedalās skrīningā. Tas ir ļoti mazs procents,
salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur mamogrāfiju veic pat
līdz 90 % no attiecīgā vecuma sievietēm. Viens no iemesliem,
kāpēc sievietes Latvijā nepiedalās skrīningā, ir tas, ka
sabiedrība nav pietiekoši informēta par krūts vēža risku un
iespējām ārstēt šī tipa vēzi gadījumā, ja ļaundabīgais
audzējs ir atrasts agrīnā stadijā, respektīvi, par skrīninga
nepieciešamību. Bez tam, Latvijā ir gandrīz neiespējami veikt
epidemioloģiskus pētījumus, balstoties uz krūts vēža reģistra
datiem. Tam par pamatu ir nepietiekama informācija par sievietēm,
kas veic mamogrāfiju, un būtiski iztrūkstoša informācija par
sievietēm, kas mamogrāfiju izvēlas neveikt. Nav arī pietiekošas
informācijas par sievietēm, kuras ir jaunākas kā valstī
definētais vecums, kurā ir jāveic mamogrāfija. Bez
epidemioloģiskiem pētījumiem krūts vēža riska faktori Latvijas
populācijā nevar tikt identificēti, līdz ar to profilakses
pasākumus nav iespējams pielāgot tieši Latvijas sievietēm.
Platforma “Skrinings.lv” dos iespēju sievietei pašai apzināt
savus riskus, dodot pamatu pārdomām par mamogrāfijas veikšanu un
palielinot profilakses pasākumu efektivitāti. Tajā pašā laikā
platforma sniegs informāciju pētniekiem un dos iespēju vairāk
apzināt krūts vēža riskus, kas ir specifiski Latvijas sievietēm,”
atzīst Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā
profesore Liliāna Civjāne.
“Mūsdienu
IT tehnoloģijas sniedz plašas iespējas cilvēka veselības
stāvokļa noteikšanai un šis pētījums ir sākotnējais solis,
lai ar pilnu jaudu nākotnē varētu izmantot jau pašlaik zināmās
statistiskās un mākslīgā intelekta metodes. Jo vairāk cilvēku
piedalās pētījumā, jo lielāka ir datu bāze un precīzāka
statistika. Ar mākslīgā intelekta palīdzību, piemēram, neironu
tīkliem un dziļo mašīnmācīšanos, izmeklējamā persona var
reālā laikā uzreiz saņemt sava stāvokļa novērtējumu, t.i.,
kur un kādas nobīdes ir no normas, savukārt, veicot papildu
izmeklēšanas, iespējams saņemt precīzus ieteikumus tālākai
rīcībai. Dažādu reģionu cilvēkiem šī “norma” var būt
atšķirīga, tāpēc ir būtiski, lai Latvijas iedzīvotāju dati
tiek salīdzināti ar lielu daudzumu citu Latvijas iedzīvotāju
datiem. Katrs, kas piedalās šādos pētījumos un pārbaudēs,
kontrolē ne tikai savu veselību, bet palīdz to kontrolēt arī
citiem cilvēkiem. Pēc kāda laika sistēma sniegs vēl precīzākus
slēdzienus, jo katra persona faktiski saņems palīdzību no citām
personām, kas ir iesaistītas procesā,” uzsver Latvijas
Universitātes Datorikas fakultātes dekāns profesors Guntis
Arnicāns.
Pētījuma
veikšanai tiek izmantota inovatīva pieeja – digitāls rīks, kas
spēj reālā laikā analizēt dažādus dzīvesveida, ģenētiskos
un citus faktorus un piedāvāt personalizētu risku apkopojumu un
ieteikumus to mazināšanai. Īpaša vērība ir pievērsta privātuma
jautājumam – platforma ir orientēta uz lietotāju un sniedz
iespēju katrai sievietei pašai pārvaldīt savu datu izmantošanu
un aicinājumus piedalīties pētnieciskajās iniciatīvās.
Pētnieki
aicina ikvienu Latvijas sievieti piedalīties šajā iniciatīvā un
palīdzēt stiprināt profilaktiskās medicīnas kultūru Latvijā,
lai kopīgi cīnītos pret krūts vēzi. Visas interesentes to var
izdarīt, ienākot “Skrinings.lv” tīmekļa vietnē
HYPERLINK
“https://skrinings.lv/”https:/HYPERLINK
“https://skrinings.lv/”/skrinings.lv/,
iepazīstoties
ar informāciju un izpildot testu. Visi materiāli ir brīvi pieejami
trīs valodās – latviešu, krievu un angļu.
