Ik
gadu 29. oktobrī
tiek atzīmēta Vispasaules Insulta diena. Lai arī par insulta
riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta
skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un
mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir
būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses
iespējas? Stāsta Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule
un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Laiks ir smadzenes
Mūsu
galvas smadzenes ir unikāls orgāns! Tik mazas – tikai divi trīs
procenti no ķermeņa kopējās masas, bet tās patērē piekto daļu
no organisma uzņemtā skābekļa un ceturto daļu no uzņemtās
glikozes daudzuma. Smadzenes nepārtraukti strādā – ar smadzeņu
palīdzību mēs redzam, dzirdam, jūtam, runājam, kustamies,
saožam, spējam domāt, atcerēties, radīt, smadzenes koordinē
visus dzīvības procesus organismā, arī elpošanu, sirdsdarbību.
Ja smadzeņu šūnas nesaņem skābekli un glikozi, tās iet bojā.
Mirstot smadzeņu šūnām, izzūd vai ievērojami samazinās kāda
no smadzeņu funkcijām. Tāpēc insults – akūts galvas smadzeņu
asinsrites traucējums, kas rada smadzeņu šūnu bojāeju –, ir
slimība, no kuras cilvēki baidās visvairāk. Gandrīz katrā
ģimenē ir kāds, kurš to pārcietis un nu cīnās ar paliekošām
sekām – jušanas, koordinācijas, runas, saprašanas traucējumiem,
nespēju kustēties…
„Zināms,
ka saslimstība ar insultu pieaug pēc 55 gadu vecuma, ar to būtu
jārēķinās. Tātad pastāv riska faktors, no kura mēs nevaram
izvairīties, – vecums. Arī ģenētika – ir īpašas insulta
formas, kas pārmantojas no vecākiem,” saka I. Ķikule. „Bet ir
riska faktori, kurus mēs noteikti varam koriģēt un vispirms jau ar
dzīvesveidu, ievērojot veselīgas ēšanas pamatprincipus, regulāri
nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, mazinot stresu,
nesmēķējot, nelietojot pārmērīgi daudz alkoholu. Savukārt
lielie riska faktori, kas noved līdz insultam, ir nekontrolēts
augsts asinsspiediens jeb – kā mediķi saka – arteriālā
hipertensija, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze, kad asinsvada
lūmens ir sašaurinājies vai daļēji aizsprostojies. Šie riska
faktori ir cits citam pakārtoti, cieši saistīti. Augsts
asinsspiediens izmaina asinsvadu sieniņas iekšējo
slāni, tajā rodas
mikroplaisas, samazinās asinsvadu elasticitāte. Ja ir augsts
holesterīna līmenis asinīs, asinsvada sieniņas sabiezē, veidojas
pangas. Ja panga vēl nav sacietējusi, tās mīkstais saturs var
veidot trombu, nosprostot asinsvadu un – attīstās insults.
Savukārt, ja ir sirds ritma traucējumi un cilvēks nelieto
medikamentus, kas šķidrina asinis, tad, sirdij strādājot
nevienmērīgi, tās artērijās veidojas trombi – emboli, kas pie
paaugstināta asinsspiediena ar asins plūsmu tiek aiznesti tālāk
uz galvas smadzenēm un tur nosprosto attiecīgā diametra asinsvadu.
Insults ir kā komplikācija daudzām citām slimībām un nepareizam
dzīvesveidam.
Aktuālā
situācija
Pēdējos
trīs gadus insultu skaits Latvijā būtiski nemainās – apmēram 7
tūkstoši pacientu ik gadu cieš no šīs katastrofas galvas
smadzenēs. Tiesa, uzlabojoties profilakses un ārstniecības
iespējām, mirstība no insulta nedaudz samazinās – pēc Slimību
profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā insults kā nāves
cēlonis bija 2200 cilvēkiem; 2017. gadā – 2115, bet 2018. gadā
– 2045 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr aptuveni trešdaļai insulta
pacientu paliek būtiski kustību traucējumi, vēl daļa nespēj
sevi aprūpēt un viņiem nepieciešama kopšana. Kāpēc situācija
neuzlabojas, ja ārsti masu medijos tik daudz runā par insultu?
Kā
skaidro neiroloģe, pirmkārt, insulta upuru skaitam visā pasaulē
un arī Latvijā piemīt tendence palielināties iedzīvotāju
novecošanās dēļ. Proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir daudz
citu blakusslimību, kas ir insulta riska faktori. Otrkārt, šodien
galvenā problēma varētu būtu tā, ka cilvēki, kuriem nekad
iepriekš nav bijusi saskare ar insultu, neatpazīst tā pirmos
simptomus – it sevišķi, ja simptomi ir viegli – un adekvāti
nenoreaģē. Viņi padomā, ka „gan jau dīvainās sajūtas pēc
brīža pāries” un neizsauc neatliekamās medicīniskās
palīdzības brigādi. Daudzi cilvēki arī baidās no nepamatota
NMPD izsaukuma, lai par to pēc tam nebūtu jāmaksā. Citreiz
pacients cenšas sazvanīt savu ģimenes ārstu, lai izstāstītu
simptomus, ja viņš vēl spēj runāt. Taču tas paņem laiku, un
bieži vien paliekošo insulta seku iemesls ir tieši nokavēts
laiks, kurā jau varēja sniegt akūtu palīdzību – izmantot
jaunākās specifiskās insulta ārstēšanas metodes.
Tipiskās
un ne tik tipiskās pazīmes
Insulta
simptomi visiem nav vienādi.
Tie ir atkarīgi no tā, kurā asinsvadā pārtraukusies asins plūsma
un cik liels smadzeņu rajons palicis bez skābekļa apgādes. Tas
nosaka arī insulta smagumu un prognozi. Ir divu veidu insulti.
Visbiežākie ir išēmiski insulti jeb smadzeņu infarkti, kas
rodas, ja trombs nosprosto asinsvadu un tāpēc smadzenēm tiek
pārtraukta asins piegāde un līdz ar to arī skābekļa piegāde.
Otrs ir hemorāģiskais insults jeb asinsizplūdums galvas smadzeņu
vielā vai starp smadzeņu apvalkiem, kuru izraisa plīsis asinsvads.
Asinsvadu nosprostojums arī var rasties divējādi: vai nu
veidojoties trombiem pašā asinsvadā – tas ir aterotrombotisks
smadzeņu infarkts, vai trombiem nokļūstot smadzeņu asinsvados no
citiem orgāniem, visbiežāk no sirds – tas ir trombembolisks
smadzeņu infarkts. Visiem insulta veidiem ir viena kopēja pazīme –
insults notiek pēkšņi.
„Tas
būtu jāuzraksta sarkaniem burtiem!” ir
pārliecināta
I. Ķikule. „Vakar biju vesels, un šodien man pēkšņi
parādījušies simptomi. Pēkšņi ir vienas puses nespēks – ja
tiek nosprostota, piemēram, vienas puses miega artērija, tad
pretējā ķermeņa pusē attīstās notirpums, pēkšņa parēze
(muskuļu vājums) vai paralīze (pilnīgs kustību spējas zudums),
parādās vienas sejas puses asimetrija, runas traucējumi. Cilvēks
neuztver vai nesaprot, ko runā, vai arī pats nevar parunāt, vai
runā neskaidri. Apmēram 80 procentos gadījumu insults notiek tieši
ar šīm pazīmēm. Vēl ir cits išēmiskā insulta paveids, kad
aizsprostojas mugurkaula artērijas, kas tālāk savienojas pamata
artērijā un tās zari savukārt apsaiņo smadzeņu stumbru, kurā
atrodas dzīvībai svarīgie centri. Tad simptomi izpaužas nedaudz
citādāk: ar pēkšņu, stipru galvas reiboni, koordinācijas un
līdzsvara zaudēšanu, troksni ausīs, redzes traucējumiem –
cilvēks visu laiku redzēja, un pēkšņi puse no redzes lauka pazūd
–, ar sliktu dūšu, neskaidru runu, rīšanas grūtībām. Šis
insulta paveids ir retāk sastopams, bet ir ļoti bīstams. Savukārt
hemorāģisks insults visbiežāk izpaužas ar pēkšņām
galvassāpēm, reiboni, vemšanu, mēdz būt bezsamaņa, kas var ilgt
no dažām stundām līdz pat divām, trim dienām. Ir traucēta
rīšana, elpošana, sirdsdarbība, var būt urīna aizture vai
nesaturēšana. Cilvēkam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā
ķermeņa pusē, šķība seja. Ļoti smags stāvoklis rodas pēc
asinsizplūduma smadzeņu stumbrā. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka
šādā situācijā, kad parādās pirmās insulta pazīmes, jāreaģē
uzreiz – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.”
Ārste aicina īpašu uzmanību pievērst vientuļiem cilvēkiem
gados: „Kaimiņi tikai pēc laika ievēro, ka vecais cilvēks kādu
brīdi nav manīts, un, kad policija atver dzīvokļa vai mājas
durvis, viņš tiek atrasts nokritis uz grīdas un tādā veidā
nogulējis jau vairākas dienas. Tad insulta ārstēšanas iznākums
vairs nebūs labvēlīgs.”
Palīdzēt
var, bet – ir nosacījumi
Neirologi
visā
pasaule, runājot par insultu, izmanto saukli “Laiks
ir smadzenes!”.
Tas nozīmē, ka ne tikai medikamenti, tehnoloģijas un ārsti ir
tie, kas nosaka ārstēšanas iznākumu. Ļoti būtisks ir laika
faktors, lai varētu sniegt ātru un efektīvu palīdzību, uzsver
neiroloģe. Katras piecpadsmit minūtes smadzeņu šūnām bez
apasiņošanas nozīmē, ka funkcionālie traucējumi, par kuriem tās
atbild, būs par četriem procentiem izteiktāki. Šūnas iet bojā,
un tās vietas smadzenēs vairs neatjaunojas. Kādreiz notiek pat tā,
ka cilvēks no rīta pamostas un – vairs nespēj parunāt vai
netiek laukā no gultas, jo insults viņam noticis vēlu vakarā vai
naktī, smadzenēs kāds apgabals jau ilgstoši bijis bez asinsrites,
bet laika logs, kurā mēs cilvēkam varam palīdzēt smadzenēm
atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai tuvu tam, ir ārkārtīgi
ierobežots. Līdz četrām ar pusi stundām, lai veiktu trombolīzi
– trombus šķīdināšanu ar zālēm, bet trombektomijai jeb
tromba mehāniskai izvilkšanai no lielā asinsvada – līdz
sešām, reizēm līdz deviņām stundām. Lai viss izdotos, svarīgs
arī paša pacienta organisma stāvoklis – kādi ir viņa
asinsvadi, blakus slimības. Proti, dažkārt trombu šķīdināšanas
metodi nav iespējams pielietot, jo risks, ka pacients varētu sākt
asiņot, ir ļoti liels. Jāsaprot, ka, ievadot speciālo medikamentu
asinsritē, trombs tiek šķīdināts ne tikai konkrētajā
aizsprostotajā asinsvadā, bet visā organismā. Tāpēc var
attīstīties komplikācijas, cilvēkam var sākt asiņot, piemēram,
kuņģa čūla, neveselās smaganas, un reizēm asiņošanas dēļ
nākas pārtraukt uzsākto trombolīzi. Bet tas nav novērojams ļoti
bieži.
Savukārt,
ja ir hemoroģisks insults, ārstēšana ir pavisam cita: stabilizē
visus pacienta vitālos radītājus, mazina asinsspiedienu un veic
datortomogrāfiju, lai izmeklētu un pierādītu asinsvada plīsuma
iemeslu. Ja tas ir ļoti augsts asinsspiediens, tad ārstēšana ir
asinsspiediena korekcija un prettūskas terapija galvas smadzenēm.
Ja atklājas, ka asinsizplūduma iemesls ir asinsvada patoloģija,
piemēram, aneirisma, tad lēmumu pieņemšanā tiek pieaicināti
neiroķirurgi un invazīvie radiologi.
Cītīga
vingrošana un digitālā terapija
Pēc
insulta diemžēl bieži vien saglabājas sekas. Piemēram, cilvēks
vairs nevar pakustināt roku – tātad galvas smadzeņu reģions,
kas atbild par rokas kustībām, gājis bojā. Taču, par laimi, mūsu
smadzenēm piemīt brīnumaina spēja – neiroplasticitāte. Proti,
blakus reģioni var uzņemties plašāku funkciju un daļēji vai
pilnībā tikt galā ar insulta posta darbiem – kustību,
līdzsvara, jušanas, rīšanas, runas traucējumiem, arī veicināt
rokas kustības atjaunošanos. Tādā veidā notiek atlabšana,
skaidro neiroloģe. Tāpēc rehabilitācija, vingrināšanās, jāsāk
uzreiz pēc insulta, vēl atrodoties slimnīcā. Pētījumi liecina:
ko atgūsi pirmā gada laikā, tas arī būs. Ja pēc insulta pagājis
gads, tad mediķi sāk jau runāt par insulta seku parādībām. Gads
ir nogrieznis, pēc kura var aptuveni spriest par ieguldītā
rehabilitācijas darba iznākumu, ieguvumiem, par maksimālo
sasniegumu.
Vienīgā
problēma – ne vienmēr valsts apmaksātā rehabilitācija uzreiz pēc
ārstēšanās slimnīcā ir ieejama. Tāpēc sadarbībā ar
nacionālo
rehabilitācijas centru “Vaivari“
neiroķirurgs Jānis Šlēziņš un inovāciju eksperts Kristaps
Krafte radījuši digitālu rehabilitācijas asistentu “Vigo”
tiem insulta pacientiem, kuri ir saglabājuši kognitīvās iemaņas
– spriestspēju un kuriem izdodas nospiest taustiņu uz ekrāna.
Programma ir ērti lietojama planšetdatorā, un tā katram insulta
pacientam, izvērtējot viņa funkcionālās spējas, izstrādā
atbilstošu plānu rehabilitācijai mājas apstākļos. Kopā ar
lietotni iespējams vingrot, novērtēt savu fizisko un emocionālo
stāvokli, vērot progresu. Tas motivē vingrināties un
koncentrēties uz insulta seku mazināšanu. Līdz šim pierādījies,
ka “Vigo”
patīk arī vecāka gadagājuma insulta pacientiem.
Mācība
nākotnē
Domājot
par savu veselību atbildīgi, gudri, zinoši, risks piedzīvot
insultu kļūst arvien mazāks. Piemēram, neārstēts augsts
asinsspiediens palielina iespēju saslimt ar insultu piecas-septiņas
reizes. Tas nozīmē, ja cilvēks precīzi lieto ārsta izrakstītās
zāles un asinsspiediens turas normāls, insulta iespējamība
samazinās. Cilvēkam ar sirds aritmiju risks saslimt ar insultu
samazinās divas-trīs reizes, ja viņš lieto antikoagulantus jeb
asins šķidrinātājus un sasniedz asins recēšanas mērķa
radītāju. Reizi gadā vai divos var veikt miega artērijas
izmeklējumu dopleropgrāfiju, lai novērtētu asinsvada sieniņu
biezumu. Dažkārt, ja miega artērija ir ļoti sašaurinājusies,
tajā ievieto stentu vai aterosklerotisko plātnīti no asinsvada
izoperē, lai neattīstītos insults.
Tiem,
kam insulta nav bijis, ļoti
svarīga ir primārā profilakse. Jāievēro veselīgs dzīvesveids
un jānovērš insulta riski. Tātad – kontrolēt savu
asinsspiedienu un holesterīna līmeni, noskaidrot, vai nav sirds
ritma traucējumu un vismaz reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu,
lai nodotu analīzes – noteiktu cukura līmenis asinīs,
holesterīnu, iekaisuma radītājus, vajadzētu veikt kardiogrammu,
reizēm pataustīt savu pulsu. To visu var izdarīt, tikai
jāparūpējas par sevi, jāmīl sevi, uzsver ārste.
Farmaceita padoms
Farmaceite
Zanda Ozoliņa
insulta profilaksei iesaka veikt regulāras asinsspiediena pārbaudes,
kā arī cukura līmeņa asinīs un holesterīna mērījumus. Tos
ikviens var ērti veikt uz vietas aptiekās. Tāpat būtisks ir
veselīgs dzīvesveids – uzturs, fiziskās aktivitātes, garīgais
līdzsvars. Mums ir jāmācās mazināt ikdienas stresu, rast veidu,
kā ar to tikt galā. Tāpat ir jārūpējas par savu miega
kvalitāti, ja nepieciešams, lietojot nomierinošas tējas vai
uztura bagātinātājus uz augu bāzes. Arī Omega-3 taukskābju
lietošana var mazināt insulta iespējamības riskus. Lietojiet
uzturā bioflavonoīdus, un kā vienu no tiem – rutīnu. Tas
stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo asins cirkulāciju.
