Ir
noslēdzies
Veselības ministrijas (VM) pētījums* par sāls un joda patēriņu
Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Pētījuma rezultāti
liecina, ka lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% Latvijas
iedzīvotāju
ar
uzturu uzņem pārāk lielu sāls daudzumu, savukārt 71%
nepietiekami uzņem jodu.
Lai
gan pētījuma
dalībnieku zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir vērtējamas
kā labas, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū sāls patēriņš
vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības
organizācijas rekomendētos 5 gramus sāls dienā. Latvijā
sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, bet vīrieši –
12,8 gramus sāls dienā. Tāpat 71% pētījuma dalībnieku
nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.
Galvenie
sāls
avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas,
piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize) un gaļas
produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti). Ēdiena
gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma
dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu
maisījumi, kuru sastāvā jau ir pievienots sāls. Gandrīz 70%
pētījuma dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā
daudzumā, patiesībā uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma
dalībnieki, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls,
faktiski uzņem optimālu sāls daudzumu.
No
uztura dienasgrāmatām
iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju
uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz
trešdaļa jeb 31% pētījuma dalībnieku atzīst, ka zina par joda
nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi,
savukārt 70% aptaujāto labprāt saņemtu izglītojošu informāciju
par jodu.
Pētījuma
rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem
vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura
ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu,
graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un
vitamīnu nodrošinājumu.
Tāpat
pētījuma rezultāti liecina, ka 48% iedzīvotāju neuzņem
pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un
augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana, papildus pārmērīgam
sāls daudzumam uzturā, rada risku sirds un asinsvadu sistēmas
veselībai.
Plašāk
ar pētījuma gala ziņojumu iespējams iepazīties šeit:
https://esparveselibu.lv/petijums/sals-un-joda-paterins-latvijas-pieauguso-iedzivotaju-populacija
*Pētījums
par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju
populācijā īstenots ESF projekta “Kompleksi veselības
veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas
Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros, un to īstenoja Pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.
Autori: Inese Siksna, Ilva Lazda un Māris Goldmanis. Datu vākšana
norisinājās no 2018. gada novembra līdz 2020. gada februārim.
