Cilvēka papilomas
vīruss (CPV) ir plaši sastopams vīruss, ar ko dzīves laikā ir
inficējušies līdz pat 80 % pasaules iedzīvotāju. CPV rada
dažādus ādas bojājumus – kārpas, kandilomas un papilomas –
un izraisa vairāk nekā 5 % visu ļaundabīgo audzēju, tostarp
dzemdes kakla vēzi. Ar mērķi atklāt slimību agrīnā stadijā
valsts apmaksā bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm
vecumā no 25 gadiem, taču atsaucība uzaicinājumam ir zema – tā
nesasniedz pat 40 %.
Inficēšanās ar CPV
Dzemdes kakla vēzis
ir otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm
vecumā līdz 45 gadiem. Ik gadu to šo diagnozi ārsta kabinetā
izdzird teju 250 sievietes visā Latvijā.
Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir
augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ilgstoša atrašanās
gļotādas šūnās. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā –
gan sadzīves, gan dzimumkontaktu ceļā. Caur mikroplaisu vīruss
iekļūst cilvēka ādas un gļotādas šūnu kodolā jeb galvenajā
informācijas nesējā un sāk vairoties. Prezervatīvu lietošana
neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama,
piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus
vai orālā seksa laikā. Tādēļ labākais veids, kā izvairīties
no CPV infekcijas, ir vakcinācija.
Vakcīna pret CPV
CPV infekcijai nav simptomu, tādēļ
tā paliek nepamanīta, kamēr vīruss inficē dzemdes kakla gļotādas
un ādas šūnas. Vairumā gadījumu cilvēka imūnsistēma pati
uzvar vīrusu, un tas ar laiku izzūd, neatstājot sekas uz cilvēka
veselību. Taču daļā gadījumu, ja cilvēka organisms ir
novājināts, var attīstīties onkoloģiskas saslimšanas, visbiežāk
– dzemdes kakla vēzis.
Vakcīna pret CPV palīdz ne tikai aizsargāt
no CPV izraisītu bojājumu un dzemdes kakla vēža attīstības, bet
arī aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt
dzimumorgānu kārpas un elpceļu papilomatozi. Vakcinēties pret CPV
ir iespējams jebkurā vecumā.
Latvijā meitenes no 12 līdz 17 gadu vecumam
bez maksas var saņemt vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem jeb tā
saucamo deviņvalento vakcīnu. To veic pie ģimenes ārsta
atbilstoši imunizācijas kalendāram, vakcīnu ievadot augšdelma
muskulī vai gurnā.
Pie ginekologa reizi trijos gados – par velti!
Ikviena sieviete vecumā
no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem savas deklarētās
dzīvesvietas pastkastītē vēstuli ar aicinājumu doties uz
profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa un veikt
onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Vēstulē
ir norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas
vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir
līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja
sieviete izvēlas doties pie ginekologa, kuram ir līgums ar NVD,
ginekoloģiskā pārbaude un uztriepes izmeklēšana ir bez maksas.
Ja sieviete vēlas uz pārbaudi doties pie sava
ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, no valsts
budžeta tiek apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana,
taču maksa par vizīti ir jāsedz pašai.
Ja sieviete pastkastītē nav saņēmusi
uzaicinājuma vēstuli vai tā ir nozudusi, nav jāsatraucas, jo
informācija par uzaicinājumu uz pārbaudi ārstniecības iestādēs
ir pieejama elektroniski. Vēstule ir derīga trīs gadus līdz
nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr ir ieteicams
izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no vēstules saņemšanas
dienas.
Ja sievietei vēl nav iestājusies menopauze,
vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir 8.-19. diena pēc
menstruāciju sākuma.
Izmaiņas šūnās
nenozīmē audzēju
Ņemot vērā, ka pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā
parastas ginekoloģiskās apskates laikā vēl nav saskatāmas, un
sieviete neizjūt nekādus slimības simptomus, skrīninga mērķis
ir laikus atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un
dzemdes kakla vēzi, tā ievērojami palielinot izredzes slimību
izārstēt pavisam.
Ginekoloģiskās pārbaudes laikā ārsts no dzemdes kakla ārpuses
un dzemdes kakla priekšējās daļas nesāpīgi pāris sekunžu
laikā paņem uztriepi ar šūnu paraugu. Paraugs tiek nosūtīts uz
laboratoriju, kur to rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai noteiktu,
vai tajā ir kādas šūnu izmaiņas, kam nepieciešams pievērst
uzmanību. Ja veiktās analīzes uzrāda izmaiņas šūnās, tas
uzreiz nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. Ja
sievietei ir atklātas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, ārsts veic
bezmaksas CPV testu. Ja sievietei atklāj CPV, viņa tiek novirzīta
pie kolposkopijas speciālista, kurš veic detalizētu dzemdes kakla,
maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību.
Gadījumā, ja bojājums ir vieglas pakāpes, visbiežāk
organisms pats ar to tiek galā, un sievietei pēc laika būs
jāierodas uz atkārtotu pārbaudi. Šajā laikā var lietot vaginālo
“Papilocare” gelu, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla
gļotādā, radot aizsargbarjeru un kavējot CPV iesaistīšanos
šūnā. Tas palīdz novērst jaunu bojājumu veidošanos un darbojas
kā papildu līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai.
Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes
bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs specifisku ārstēšanu.
