Vairāku mēnešu ilgušajā Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskā institūta vadītajā
projektā top jauns ātrās reaģēšanas Covid-19 siekalu tests, telpu
epidemioloģiskās drošības sensors “Viedā telpa” un īpaša elpināšanas
palīgaparāta modifikācija, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve
Janita Veinberga.
Projektā “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai
monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)” spēkus apvienojuši
Stradiņa slimnīcas un Latvijas Universitātes (LU) profesori, kā arī
speciālisti no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.
Projekta laikā savu artavu snieguši arī Kembridžas universitātes kolēģi.
Sadarbojoties LU un Kembridžas universitātes speciālistiem, top
produkts “Viedā telpa”. Infektologi atzīst, ka Covid-19 izplatības
ierobežošanā būtiska loma ir distances ievērošanai, tomēr ir situācijas,
kurās tā ir iespējama vien daļēji.
Tādēļ, sadarbojoties zinātniekiem, top īpašs sensoru komplekts, kurš
spēs aprēķināt telpā esošo cilvēku skaitu, izvietojumu un cilvēku
izelpas intensitāti. Iesaistoties mākslīgajam intelektam, sensoru
komplekts spēs aprēķināt telpā esošo cilvēku epidemioloģisko drošību un,
līdzīgi kā luksofors, ziņos par mērījumiem.
Tas ir tiks darīts ar krāsu kodu palīdzību – zaļais signāls nozīmēs,
ka telpa ir droša, dzeltenais, ka pastāv apdraudējuma iespēja, savukārt
sarkanais, ka telpa ir nekavējoties jāpamet, jo tā nav droša. Šādā veidā
daudz drošāk varētu justies gan skolēni mācību telpās, gan dažādu
iestāžu apmeklētāji, kā arī kolēģi, veicot ikdienas darba pienākumus
darba vietās, kad attālināti strādāt nav iespējams, norādīja slimnīcā.
Latvijas Biomedicīnas un pētījumu un studiju centra darba grupa
veikusi izpētes darbu, lai radītu augstākas jutības ātrās diagnostikas
testu. Tas ļaušot ātrāk identificēt šī vīrusa klātbūtni uztriepēs vēl
pirms antivielu produkcijas pacienta organismā.
Pat tad, ja tomēr ir notikusi saskarsme ar kontaktpersonu, laiks no
kontakta līdz rezultāta saņemšanai parasti prasa zināmu laiku, tādēļ
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošās pētnieces
Renātes Rankas vadītās darba grupas veikums, ar kura palīdzību testa
rezultātu varēs iegūt mazāk nekā 30 minūtēs, varētu būt plaši
izmantojams, piemēram lidostās vai citās vietās, kurās pulcējas cilvēki,
akcentēja slimnīcā.
Šobrīd mediķi, kuri strādā ar Covid-19 pozitīviem pacientiem, uzsver,
cik būtiski ir noteikt un mērīt skābekļa saturāciju organismā, ko mājas
apstākļos viegli izdarīt ar pulsa oksimetra palīdzību. Stradiņa
slimnīcas speciālistiem sadarbojoties ar Rīgas Tehniskās universitātes
kolēģiem, izstrādes finālstadijā šobrīd ir īpaša elpināšanas
palīgaparāta modifikācija.
Tā pievienota elpošanas ierīcei, kuru šobrīd sekmīgi izmanto miega
apnojas gadījumā, nodrošinās ierīces lietotāju ar pietiekamu skābekļa
plūsmu, kas ir īpaši būtiski Covid-19 pozitīvu pacientu veseļošanās
laikā. Šobrīd jau ir izstrādāts pirmais adaptera prototips, kuru
klīnisko pētījumu ceļā testēs Stradiņa slimnīcā. Iestādē skaidro, ka
miega apnoja ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas, guļus stāvoklī
periodiski noslēdzoties augšējiem elpceļiem.
Modifikācijas izstrādātāji ir pārliecināti, ka radīto iekārtu varēs
sekmīgi izmantot ārstniecības iestādēs, vieglas vai vidēji smagas
pneimonijas gadījumā, tādejādi atslogojot iestāžu resursu izmantošanu.
PSKUS projekta vadītājs ir slimnīcas profesors Valdis Pīrāgs.
Savukārt tajā piedalījās Stradiņa slimnīcas profesors Imanuels Taivāns,
PSKUS pneimonoloģe, Latvijas tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas
valdes locekle Dace Žentiņa, LU vadošais pētnieks, laboratorijas
vadītājs profesors Andris Jakovičs un LU profesors Leo Seļāvo.
Tāpat projektā piedalījās LU profesors Guntis Arnicāns, RTU profesors
Dmitrijs Blizņuks un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra
asociētā profesore Renāte Ranka.
Projekta budžets ir 486 838 eiro.
Latvijas zinātnes padomes Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku
mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti desmit projekti, kas
nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās.
Starptautiskie zinātniskie eksperti šiem desmit projektiem piešķīruši
augstu novērtējumu – vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir
12,98 no 15 iespējamajiem punktiem.
Konkursam pieejamais kopējais piešķirtais valsts budžeta finansējums
ir līdz pieciem miljoniem eiro desmit projektiem sešu mēnešu periodam.
Viena projekta pieteikuma maksimālais finansējums nepārsniedz 497 581
eiro
