Ar plaušu vēzi
mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika un modernas
ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi
sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par
plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža atklāšanas un ārstēšanas
iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta dr. Artjoms Špaks, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu
slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārsts-torakālais ķirurgs, bronhologs,
Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības viceprezidents.
Kādi ir
biežākie simptomi, kas likuši pacientiem vērsties pie ārsta?
Runājot par pacientiem ar plaušu vēzi, ir jāsaprot, ka tā ir
ļoti viltīga slimība, kas ilgu laiku var attīstīties bez simptomiem. Tas ir fakts,
ka lielākā daļa pacientu atnāk pie ārsta brīdī, kad slimība jau ir vēlīnā
stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas. Simptomi parasti ir
klepus. Ne vienmēr tas ir klepus ar asins piejaukumu krēpām, kā pārsvarā tiek
uzskatīts. Tas ir diezgan reti, aptuveni 15% gadījumu. Var būt arī sauss,
kairinošs klepus. Gadījumos, ja audzējs pieguļ pleirai un kairina starpribu
nervu, var būt arī sāpes. Ilgu laiku audzējs var attīstīties pilnīgi bez simptomiem. Reizēm simptomi jau
rodas nevis no paša audzēja, kas atrodas plaušās, bet no metastāzēm, piemēram,
galvas smadzenēs vai kaulos. Paļauties
tikai uz sūdzībām vai simptomiem nevar. Ja mēs runājam par veiksmīgu agrīna
vēža ārstēšanu, tad pamatā ir agrīna diagnostika. Jo vairāk audzēju tiks atrasti agrīnā stadijā, jo radikālāka
terapija ir iespējama. To var izdarīt tikai ar skrīningu, kas ir zemas devas datortomogrāfija, ar kuru
var konstatēt maza izmēra audzēju
plaušās. Tādējādi iespējams samazināt mirstību par aptuveni 20%. Kā arī, lai efektīvi cīnītos ar plaušu vēzi,
vajag cīnīties arī ar smēķēšanu.
Pie jums
nonāk pacienti ar aizdomām par plaušu vēzi. Kas ir nepieciešams, lai to
apstiprinātu?
Daļai pacientu pietiek ar klīnisku un radioloģisku diagnozi.
Kā arī ir pacienti ar smagām blakus
slimībām, kuriem specifiska
terapija nav iespējama. Tas nozīmē, ka smaga vispārējā stāvokļa dēļ pacientam
nevar piedāvāt ne ķīmijterapiju, ne staru terapiju, ne operāciju, un tā ir
kategorija, kura saņem paliatīvo aprūpi.
Eiropā tie ir aptuveni 15% no visiem plaušu vēža pacientiem. Pārējiem
pacientiem nepieciešama papildus izmeklēšana ar invazīvām metodēm diagnozes
morfoloģiskai apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka tā ir kāda veida biopsija jeb
audu paraugs no audzēja. Mums ir pieejami vairāki moderni biopsijas paņemšanas
veidi. Mikroskopā iespējams redzēt audzēja šūnas. Patologs apstiprina, ka šis
izmeklējumā redzamais process ir plaušu vēzis, kā arī precizē audzēja veidu.
Ko vajadzētu
zināt pacientam, pirms braukt uz specializētu centru pie plaušu ķirurga? Kas
pacientu sagaida pēc diagnozes uzstādīšanas?
Daļa pacientu atnāk uz pieņemšanu pie ķirurgiem vai
pneimonologiem nezinot, kāpēc viņi ir atnākuši. Ticis atrasts kāds veidojums
vai aizēnojums un tad pirmo reizi šo diagnozi pacienti dzird pie mums
pieņemšanas laikā. Laika ir maz un jautājumu ir daudz, bet mēs cenšamies izskaidrot,
kāda ir problēma. Parasti, kad mēs piedāvājam biopsiju vai operāciju, mēs
vēlamies pierādīt vai izslēgt sliktāko scenāriju, kas ir plaušu vēzis. Ja mums
ir pamatotas aizdomas, ka tas ir plaušu vēzis, jārīkojas ātri. Protams,
cilvēkam ir grūti pieņemt šo diagnozi. Īpaši, ja tas notiek tik ātri. Mēs
cenšamies izrunāt ar pacientu diagnostikas un ārstēšanas plānu. Bez pareizi
uzstādītas diagnozes cilvēks netik pie pareizas ārstēšanas. Plaušu vēzis ir
liela ļaundabīgu audzēju grupa, kuru apvieno šis nosaukums, bet zem tā ir simts
dažādu audzēju. Tie visi uzvedas citādāk, tāpēc ir būtiski noteikt audzēja
veidu.
Ceru, ka arī pie mums parādīsies plaši pieejama ģenētiska
audzēja testēšana un genotipa
noteikšana. Tas sniedz ļoti daudz informācijas onkologiem par medikamentu
izvēli, un pret ko audzējs var būt jutīgs vai nejutīgs.
Kādas cerības
sniedz modernā terapija – ķirurģiskā, staru, medikamentozā?
Jo ātrāk mēs diagnosticējam audzēju, jo lielākas izredzes ir
izdzīvot ilgu mūžu. Stadijas ir parametrs, kuru izmanto onkoloģijā, kad runā
par prognozi. Ja tā ir, piemēram, 1.
stadija plaušu vēzim, tad no 100 cilvēkiem ap 90 nodzīvos vismaz 5
gadus. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr, ja tā ir pēdējā plaušu vēža stadija,
4.B stadija, 5 gadu dzīvildze ir
pielīdzināma nullei. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt diagnozi un
noteikt stadiju. Pie agrīnas stadijas tā ir ķirurģiska ārstēšana – mēs veicam
gan modernas endoskopiskas operācijas, gan klasiskas liela apjoma operācijas. Tomēr
jāatceras, ka vēzis ir visa organisma slimība. Slimības process ir plašs, un,
kad audzējs jau ir izplatījies, ir nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir sistēmiska
terapija, tā ietekmē visu organismu un šie medikamenti cirkulē kopā ar asinīm
gandrīz jebkurā organisma vietā. Šobrīd onkoloģija strauji attīstās un arvien
vairāk jaunu medikamentu kļūst pieejami Latvijas iedzīvotājiem.
Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli pasaulē ir
ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar onkoloģiskām slimībām?
Reizēm rodas iespaids, ka, kopš mums ir
sākusies Covid-19 pandēmija, nav nevienu citu saslimšanu, un vienīgā aktuālā
tēma ir Covid. Tomēr vēzis negaida, kad beigsies pandēmija, tāpēc mēs cenšamies sniegt neierobežotu
palīdzības apjomu onkoloģisiem pacientiem kā pirms Covid, tā arī Covid laikā. Stradiņa
slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā mēs varam nodrošināt
pacientiem praktiski visu izmeklējumu un procedūru klāstu, kā to nosaka
mūsdienu laba klīniskā prakse. Turklāt mūsu slimnīcā šogad parādījās iespēja
veikt endobronhiālās sonoskopijas. Tā ir viena no diagnostikas metodēm
pacientiem ar plaušu vēzi. Var teikt, ka šobrīd Latvijā mēs esam aprīkoti ar
modernākajām tehnoloģijām diagnostikai. Galvenais, lai pacienti paši nebaidās
nākt, kā arī ģimenes ārsti sūta pacientus pie mums. Jāņem vērā, ka mums visiem šobrīd ir jāizvairās no kontaktiem
Covid dēļ. Vizīte pie ārsta arī ir kontakts. Pastāv pacientu grupa, kura izvairās
no konsultācijām, reizēm arī bez Covid saslimšanas riska. Protams, pacients
labprātāk paliktu mājās, lai gan laiks plaušu vēža ārstēšanā ir viens no
būtiskākajiem faktoriem.
Vairāk informācijas:
