Pateicoties speciālistu sadarbībai, Paula Stradiņa klīniskās
universitātes slimnīcas Radioloģijas institūtā pacientei ar diagnozi
“karotīdi-kavernoza fistula”, glābjot viņas redzi, veiksmīgi veikta
sarežģīta operācija, kas līdz šim nebija realizēta ne Latvijā, ne
Baltijā, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību
speciāliste Evija Mileiko.
Slimnīcas speciālisti uzver, ka pieredze, kad, apvienojot spēkus no
dažādām klīnikām, ir iespējams izdarīt ko nebijušu, paver daudz plašākas
ārstniecības iespējas nākotnē.
Iestādes Radioloģijas institūta vadītājs un operējošais ārsts,
profesors Kārlis Kupčs skaidroja, ka pacientei galvas vēnās bija
izveidojies savienojums ar artērijām, tāpēc vienā vēnā asins plūsma bija
izmainīta, tās nevis atplūda no acs ābola, kā tam vajadzētu būt, bet
gan plūda otrā virzienā, kā rezultātā acs pamazām gāja bojā un paciente
lēnām zaudēja redzi. Parasti šādas vēnas tiek slēgtas caur asinsvadiem,
kuriem piekļūst caur cirkšņa vēnām, taču ir atsevišķas situācijas, kā
šī, kad asinsvadu īpatnības dēļ, tas nav iespējams.
“Literatūrā ir aprakstīta prakse, kad šādās situācijās acs vēnai
piekļūst caur aci, atgriežot plakstiņu, taču neviens no mums šādā
operācijā nebija piedalījies. Tāpēc liels paldies profesorei Gunai
Laganovskai, neiroķirurgam Raimondam Mikijanskim, kā arī anestezioloģei
Ilzei Lācei, kuri bija pietiekami drosmīgi, uzņēmās atbildību un
piekrita piedalīties šajā operācijā,” pateicās Kupčs.
Viņš atzina, ka negāja viegli, bet, pateicoties ārstu
profesionalitātei, vēnu gar acs ābolu izdevās atrast un novirzīt
asinsplūsmu tā, kā nepieciešams. Paciente jūtas labi, acis ir veselas un
viņa šodien tiek izrakstīta no slimnīcas.
“Mēs bieži dzīvojam katrs savā “aliņā” un nezinām, ko dara citi
kolēģi, bet, pateicoties šai pieredzei, kad sadarbojās Radioloģijas
institūts ar Neiroķirurģijas, Oftalmoloģijas un Anestezioloģijas
klīnikām, ieraudzījām, ka varam veikt ļoti sarežģītas operācijas, tādas,
kas iepriekš nav veiktas, un tas ārstniecībā paver daudz plašākas
iespējas, kuras noteikti izmantosim,” uzskata Kupčs.
Savukārt neiroķirurgs Mikijanskis skaidroja, ka tā bija nozīmīga
operācija, jo pacientei nebija citas iespējas, kā slēgt fistulu, kā
tikai caur vēnu, kas ir acī. Ja tas nebūtu izdarīts, paciente pamazām
zaudētu redzi.
“Esmu pateicīgs sarežģītiem pacientiem, kuri mūs, ārstus, saved kopā,
jo bieži nezinām par kolēģiem, ko kurš var izdarīt, cik daudz gatavs
izkāpt no savas komforta zonas. Lieliskā tandēmā ar profesori Laganovsku
izveidojām pieeju orbītas vēnai, kuras diametrs trīs milimetri, un
kateterizējām to, lai profesors Kupčs ar savu komandu varētu veiksmīgi
turpināt operāciju un slēgt asinsvadu nepareizo savienojumu,” komentēja
Mikijanskis.
Pēc viņa paustā, profesors Kupčs ir ļoti īpašs cilvēks, kura vārds
jau ir ierakstīts mūsu medicīnas vēsturē, jo viņš ne tikai ir izveidojis
invazīvās radioloģijas nozari Latvijā, bet, daloties ar savu pieredzi
un zināšanām, veido jauno paaudzi.
Arī profesore Laganovska stāstīja, ka ir ļoti gandarīta gan par operācijas rezultātu, gan veiksmīgo sadarbību.
“Līdz šim nebiju nokļuvusi neiroradiologu operāciju zālē, un man bija
liels atklājums, ka ar tik mazinvazīvām metodēm ir iespējams paveikt
tik daudz. Tā bija ļoti izglītojoša operācija, jo ieraudzīju, kādas ir
neiroradioloģijas iespējas un kā tās varam izmantot savā nozarē,” atzina
Laganovska.
Viņa ir pateicīga operācijas idejas autoram profesoram Kupčam par
Oftalmoloģijas klīnikas iekļaušanu operācijas grupā, kā arī talantīgajam
neiroķirurgam Mikijanskim, kurš ar savu drosmi, enerģiju un vēlmi
palīdzēt pacientei pārliecināja arī viņu iesaistīties operācijā.
