Ministru kabinets 4.februārī atbalstīja Veselības ministrijas
izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc
tā dēvētā “luksofora principa”. Šobrīd lemt par pakāpenisku
ierobežojumu mazināšanu varēsim, kad esošie saslimstībās
rādītāji samazināsies gandrīz trīs reizes. Par to informē
Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs pašlaik
ir 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tāpēc
mazināt drošības pasākumus nav iespējams. Pirmā iespēja lemt
par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās
tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz
100 000 iedzīvotāju.
Skaidrs apliecinājums joprojām kritiskajai situācijai ir
stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji
101 cilvēks. Kopš janvāra sākuma par 57 % pieaudzis pacientu
skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags.
“Luksofora princips” sastāv no četrām riska pakāpēm:
-
“Tumši sarkanās gaismas” – ļoti augsta riska
situācijas, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk
nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000
iedzīvotāju (precīzs rādītājs – 563,2); -
“Sarkanās gaismas” – augsta riska situācijas, kurā 14
dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus
uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības
pasākumus sākt mazināt; -
“Dzeltenās gaismas” – vidēja riska situācijas, kurā
14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas
gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju; -
“Zaļās gaismas” – zema riska situācijas, kurā 14
dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000
iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez
būtiskiem ierobežojumiem.
Sasniegtā riska pakāpe ļaus prognozēt, kā varētu mazināt
piesardzības pasākumus. Piemēram, augsta riska situācijā varēs
pulcēties pieci un, iespējams, vairāk cilvēku, bet pasākumi
joprojām būs aizliegti. Tie varētu atsākties, ja saslimstība
samazinātos, sasniedzot vidēja riska līmeni. Arī izklaides vietas
pakāpeniski varētu atsākt darbu tikai tad, ja būtu vidēja riska
situācija. Tas pats attiecas uz sporta grupu nodarbībām
iekštelpās.
Katrai riska pakāpei rekomendētie drošības pasākumi tiks
ieviesti pakāpeniski, vadoties no situācijas, nevis vienlaikus.
Mazinot drošības pasākumus, svarīgi ir nepieļaut atkārtotu
vīrusa izplatības pieaugumu un slimnīcu noslodzes palielināšanu.
Paredzēta arī rīcība, ja situācija krasi pasliktināsies. To
noteiks pēc vismaz viens no trīs kritērijiem:
-
ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu
kumulatīvais rādītājs pārsniedz 700 saslimšanas gadījumus; -
ļoti straujš saslimstības pieaugums – 14 dienu
kumulatīvais rādītājs ir virs 200 saslimšanas gadījumiem un
vienlaikus 7 dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaug
par 20 %; -
nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu
skaita vairāk nekā 5 % gadījumu atklāj jaunos vīrusa variantus
un ir aizdomas par vietējo transmisiju.
Izpildoties kādam no šiem kritērijiem, varētu lemt par
stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Piemēram, varētu
noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, bērnudārzos
strādātu tikai dežūrgrupas u.tml. (Plašāka informācija
pieejama Ministru kabinetā apstiprinātajā dokumentā:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40497735&mode=mk&date=2021-02-04.)
Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos un ievērojami
mazinātu Covid-19 izplatību, vajadzīgs:
-
aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un ieviest pienākumu
deklarēt ceļojuma mērķi; -
pārskatīt un samazināt personu grupas, kurām, ieceļojot
Latvijā un ievērojot pašizolāciju, ir noteikti izņēmumi
Covid-19 testu veikšanai; -
pastiprināt atbildību un kontroli par “Covidpass”
aizpildīšanas kvalitāti un pašizolācijas prasību ievērošanu; -
nekavējoties pastiprināt epidemioloģiskās drošības
prasību kontroli un atbildību par prasību neievērošanu.
Efektīva
minēto pasākumu ieviešana un vīrusa izplatības mazināšanās
sabiedrībā, ļautu mainīt atsevišķus drošības pasākumus,
piemēram, atjaunot klātienes mācības 1. – 2. klašu skolēniem,
pieļaut individuālas konsultācijas vai pārskatīt tirdzniecības
ierobežojumus.
Par konkrētu drošības pasākumu pastiprināšanu vai mazināšanu
lēmumus pieņems Ministru kabinets.
