Koronavīruss var izraisīt nopietnas komplikācijas, kad trombi
“aizsprosto” asinsvadus. Kardiologi brīdina, ka šī
vīrusa mērķis ir ne tikai plaušu audu šūnas, bet tas var iekļūt
arī endotēlijā jeb asinsvadu iekšējos audos, kas var izraisīt
infarktu vai insultu. Tas atspoguļojas arī Latvijas statistikā,
kas atklāj, ka par 50 gadiem vecāku cilvēku nāves gadījumu
skaits ir daudz lielāks. Slimību kontroles un profilakses centra
statistika liecina, ka 2020. gada pirmajos sešos mēnešos sirds un
asinsvadu slimības ir bijušas galvenais nāves cēlonis mūsu
valstī. Ar šo diagnozi mira 7659 cilvēki. Piemēram, šajā
periodā no onkoloģijas mira 2953 cilvēki, bet no Covid-19 – 32
cilvēki.
Viļņas Universitātes Santaras klīnikas kardioloģe Milda
Kovaite nožēlo, ka daudzi cilvēki nenovērtē koronavīrusa
viltīgumu. Cilvēki uzskata, ka tā ir tikai saaukstēšanās, bet
šī slimība var izraisīt daudz lielāku kaitējumu veselībai.
Pēc vairākiem pētījumiem, kas veikti par šī koronavīrusa
ietekmi uz hroniskām slimībām, zinātnieki ir pārliecināti, ka
stiprināt imunitāti ir tikpat svarīgi, kā arī pareizi kontrolēt
asinsriti. Saskaņā ar zinātnieku datiem tromboze ir viena no
bīstamākajām Covid-19 komplikācijām.
– Kā Covid-19 infekcija ietekmē sirds un asinsvadu slimības?
– Tiek novērots, ka daļa pacientu ar koronavīrusu infekciju
mirst trombozes komplikāciju dēļ. Ir vairāki mehānismi, kuru dēļ
attīstās venozas trombozes, kā arī arteriālās trombozes, lai
gan tās notiek retāk.
Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, aptuveni 20- 30%
pacientiem, kas ārstēti slimnīcā pret koronavīrusa infekciju, ir
trombozes risks, bet pacientiem, kas ārstēti reanimācijā,
trombozes risks ir vēl lielāks – aptuveni par 50%.
Pat plaušu asinsvados var veidoties recekļi. Tas norāda, ka
koronavīruss provocē bīstamu protrombotisku stāvokli.
– Kapēc tik svarīgs ir šis zinātnieku secinājums?
– Kādu laiku bija viedoklis, ka koronavīruss visvairāk mērķē
uz plaušu audiem, ietekmē plaušu alveolas. Pētījumi ir
parādījuši, ka koronavīruss spēj sabojāt arī endotēlija
šūnas, kas ir asinsvadu sieniņu iekšējais apvalks.
Koronavīrusa infekcija izraisa vispārēju iekaisuma reakciju
organismā, līdz ar to aktivizējas recēšanas sistēma un
palielinās trombu veidošanās risks asinsvados. Tas parasti notiek
vēnās (dziļo vēnu tromboze kājās). Ilgtermiņā šie trombi var
ceļot ar asins plūsmu uz plaušu asinsvadiem. Kad tie
aizsprostojas, skābekļa pietrūkst vēl vairāk.
Dažiem pacientiem novērota diseminēta intravaskulāra
koagulācija, kas ir atšķirīgs recēšanas sistēmas traucējums.
Šīs slimības laikā, recekļi veidojas dažos asinsvados, bet
citur tie asiņo, kas noved pie recēšanas faktoru izsmelšanas.
Tādēļ visi pacienti ar koronavīrusa infekciju, kuri ir uzņemti
slimnīcās, no pirmās dienas tiek ārstēti ar profilaktisku
antikoagulantu devu. Šādu ārstēšanu var turpināt arī tad, kad
pacienti tiek izrakstīti no slimnīcas.
Līdz šim zinātnieki ir sprieduši, kādai antikoagulantu devai
ir jābūt pēc Covid-19 infekcijas atklāšanas.
Viena no dabiskajām alternatīvām asinsrites traucējumu un
trombozes profilaksei ir natokināze – ferments, kas iegūts no
raudzētām sojas pupām. Salīdzinot ar citiem antikoagulantiem un
fibrinolitiķiem, natokināze neizraisa blaknes, tā viegli uzsūcas
zarnu traktā. Ir valstis, kurās natokināze ir pat iekļauta
anesteziologu ārstēšanas shēmās. Natokināzi ieteicams lietot
kopā ar heparīnu.
– Vai pētījumu rezultātus var izmantot klīniskajā praksē?
– Katrs pētījums ir svarīgs. Tagad mēs zinām, ka visiem
pacientiem, kuri Covid-19 infekcijas dēļ ir nokļuvuši slimnīcā,
ir jālieto zāles asins recēšanas mazināšanai. Ģimenes ārstiem
ir svarīgi, lai pacienti, kuri ir izrakstīti no slimnīcas, būtu
rūpīgi novērojami mājās. Ir gadījumi, ka cilvēks, kas
izrakstīts no slimnīcas, mājās pēkšņi nomirst. Un viens no
iemesliem ir trombemboliska komplikācija. Tādā veidā koronavīruss
palielina mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
– Daži domā, ka koronavīruss uzvedas kā gripas vīruss, jo to
arī cilvēki izjūt līdzīgi kā saaukstēšanos.
– Gripa nav saistīta ar trombozi. Gripa izraisa pneimoniju (kā
koronavīruss, kas tieši ietekmē plaušu audu alveolocītu šūnas).
Arī gripa var bojāt sirds muskuļa šūnas un izraisīt akūtu
sirds mazspēju. Šī komplikācija ir saistīta arī ar paaugstinātu
mirstību, kas mēdz notikt arī ar jauniešiem.
Tikmēr koronavīruss ir vairāk bīstams gados vecākiem
cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri slimo ar dažādām hroniskām
slimībām. Tomēr mēs nekad nevaram garantēt, ka nemirs bērns,
kurš inficējies ar koronavīrusu. Koronavīruss izraisa
trombembolijas komplikācijas arī jaunākiem, darbaspējīgiem
cilvēkiem.
Diemžēl mēs nezinām, kas notiks ar tiem, kas pārslimojuši ar
Covid-19 infekciju, kādas var būt sekas, jo tādi dati vēl nav
savākti.
Ir skaidrs, ka masveidīga saslimstība ar koronavīrusa infekciju
palielina sirds un asinsvadu saslimstību, kā arī mirstību.
Būs sarežģītāki infarkti un citu neārstēto slimību sekas –
šie rezultāti kļūs skaidri, kad pandēmijas inficēto un mirušo
skaitļi kļūs mazāki. Palielināsies arī pacientu skaits ar citām
hroniskām slimībām, un viņu stāvoklis pasliktināsies.
– Ar ko var būt noderīgi augu izcelsmes preparāti?
– Cilvēka organismā ir vairāki fermenti, kas atbild par asins
recēšanu, bet ir tikai viens – plazmīns, kas sadala nešķīstošus
asins proteīnus jeb fibrīnu (dažos gadījumos fibrīns ir
noderīgs, piemēram, brūci nevar sadziedēt bez fibrīna).
Ir pierādīts, ka augu vielas var labi sadalīt fibrīnu.
Piemēram, natokināze. 1980. gadā japāņu zinātnieks Hirojuki
Sumi pierādīja, ka natokināze spēj sadalīt fibrīnu, veicot
līdzīgu procesu kā cilvēka ķermenī esošais plazmīns, bet
natokināzes ietekme ir apmēram četras reizes lielāka.
Lai gan joprojām trūkst klīnisko pētījumu par natokināzi un
Covid-19, arvien vairāk ārstu un zinātnieku ierosina izmantot
natokināzi kā līdzekli Covid-19 komplikāciju samazināšanai.
Ierastie trombolītiskie līdzekļi ir injicējami, īslaicīgi
lietojami un izraisa blaknes, tāpēc tie nav piemēroti ilgstošai
trombozes profilaksei, bet natokināze varētu uzlabot klīnisko
prognozi pacientiem ar infekcijas un iekaisuma slimībām.
– Karantīnas laikā daudzi cilvēki ir spiesti atteikties no
sava aktīvā dzīvesveida? Ko iesaka kardiologi?
– Problēma ir tā, ka karantīna ir novedusi pie daudziem
nopietniem ierobežojumiem – sēdēšana, mazkustīgs dzīvesveids –
un tie ir bīstami asinsvadiem. Ir arī citi riska faktori, piemēram,
aptaukošanās.
Veselīgs dzīvesveids, svara korekcija, sabalansēts uzturs –
tas ir ļoti svarīgi karantīnas laikā. Mēs nevaram atļauties
atslābt un neievērot veselīgu dzīves veidu.
Karantīnas laikā vajag sportot, vingrot, neļaut slinkot
muskuļiem un rūpēties par savu asinsriti. Ja mēs lielāko dienas
daļu sēžam, maz kustamies, jau tāpēc vien palēninās asins
plūsma. Ja asins plūsma palēninās, recekļi veidojas ātrāk.
Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu jābagātina savs ēdiens
ar aktīvajām vielām, kas samazina recekļu veidošanās risku.
– Vai var teikt, ka, ja jums ir aizdomas par koronavīrusa
infekciju vai tests ir pozitīvs, ir nepieciešams rūpēties arī
par savu asinsriti?
– Ja inficēta persona ārstējas mājās, ir lietderīgi
bagātināt organismu ne tikai ar vitamīniem un minerālvielām, bet
arī ar natokināzes fermentu. Mums visiem ir jācenšas izvairīties
no Covid-19 infekcijas attīstības smagā formā un recekļu
veidošanās riska.
Bet aspirīns un antirecēšanas zāles nav ieteicamas pacientiem,
ja viņi nesaņem stacionāro ārstēšanu. Nevar būt tā, ka
cilvēks izdomāja kādu laiku dzert aspirīna tabletes, un viss būs
labi. Jābūt skaidrām norādēm, kad aspirīnu var lietot. To var
izlemt tikai ārsts.
Labai asinsritei ir nepieciešami arī antioksidanti, un viens no
spēcīgākajiem ir olīveļļā esošais hidroksitirozols.
Hidroksitirozols ne tikai neitralizē brīvos radikāļus, bet arī
stiprina organisma antioksidantu sistēmas.
Laboratoriskie testi ir parādījuši hidroksitirozola pretvīrusu
aktivitāti – šī nelielā polifenola molekula veiksmīgi mazināja
dažādas gripas vīrusu variācijas, kā arī putnu un cūku gripas
izraisītājus.
Vēl viens svarīgs padoms par koronavīrusa infekciju ir tas, ka
zāles nedrīkst pārtraukt lietot, ja tās nozīmējis kardiologs.
Koronavīrusa infekcijas gadījumā kardiovaskulāro slimību
ārstēšana nodrošina labāku iespēju izdzīvot.
