Ļoti retos gadījumos novērotais un patlaban neapstiprinātais trombozes
risks, vakcinējoties ar “AstraZeneca” vakcīnu, ir sievietēm vecumā no 20
līdz 55 gadiem, šodien žurnālistiem preses konferencē sacīja Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un
hematoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)
profesore Sandra Lejniece.
Runājot par “AstraZeneca” vakcīnas drošumu, profesore uzsvēra, ka
novērotās trombozes neattiecas uz tām prioritārajām iedzīvotāju grupām,
kuras Latvijā patlaban vakcinē.
Viņa skaidroja, ka tromboembolijas risks cilvēkiem pastāv, kļūstot
vecākiem, kā arī lietojot jebkuru medikamentu. Lejniece uzsvēra, ka
interese par tromboemboliju ir tik liela, jo tās ir ļoti retas un tiek
konstatētas vienam līdz pieciem cilvēkiem uz vienu miljonu iedzīvotāju
gada laikā.
Profesore skaidroja, ka turpinās pārbaudes un tiek meklētas
antivielas pret trombocītiem, kas saistās ar konkrēta trombocīta virsmas
receptoru un, iespējams, ka patoģenēze tiks atklāta. Ja nākamnedēļ
pārbaudēs atradīs antivielas, tad, iespējams, varēs runāt, ka ir kāda
saistība ar vakcināciju un imūnreakciju. Lejniece piebilda, ka patlaban
vēl nav pārliecības un dati tiek analizēti, un tromboembolijas gadījumi
ir ļoti reti.
Profesore uzskata, ka nevajadzētu krist panikā un prognozēt, ka būs
tromboze pēc vakcīnas ievadīšanas. “Riska grupa ir sievietes vecumā no
20 līdz 50 gadiem, tāpat ir jāvērtē, vai viņas ir slimojušas ar kādām
imūnajām slimībām, kādus medikamentus lieto, kā arī hormonālo
kontracepciju, ja tāda ir lietota, kas arī ir viens no riska faktoriem
trombozei,” norādīja Lejniece.
Viņa uzskata, ka patlaban nav pamata apšaubīt vakcīnu, taču ir
jārīkojas atbilstoši tam, kādas rekomendācijas sniedz Eiropas atbildīgās
institūcijas.
Viņa aicina izvērtēt datus par to, cik cilvēku dienā Latvijā nomirst
no Covid-19 komplikācijām, un paskatīties, kāds ir labums un glābtās
dzīvības ar vakcīnām pret to ļoti mazo risku sapotēšanās gadījumā, ja
vispār šāds risks pastāv.
“Es aicinu atsāk Latvijā vakcināciju un es ceru, ka arī ģimenes ārsti
profesionāli saviem pacientiem izskaidros vakcinācijas ieguvumus un
riskus,” sacīja Lejniece, piebilstot, ka patiesībā sēdošais dzīvesveids,
kas pašlaik ir visiem cilvēkiem, ir lielāks riska faktors trombozēm,
nekā tas, ja iedod šo vakcīnu.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra
vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) profesors, kardiologs Andrejs
Ērglis atgādināja, ka orālā kontracepcija kopā ar smēķēšanu rada daudz
lielāku risku veidoties trombozēm.
LETA jau vēstīja, ka, vakcinējot miljonus, ir sagaidāms, ka
izgaismosies gan neatkarīgas retas slimības, gan arī retas
blakusparādības. Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace
Zavadska skaidroja, ka visu uzdevums ir šo informāciju ātri izpētīt un
izanalizēt, un saprast, vai vakcinācija ir saistīta ar slimībām vai arī
tā ir vienkārša sagadīšanās.
Viņa norādīja, ka plašās vakcinācijas kampaņās šādas situācijas ir
normāla parādība. “Mēs bijām gatavi, ka atsevišķas valstis ziņos par
iespējamajiem nelabvēlīgajiem notikumiem, bet tas nenozīmē, ka šie
notikumi ir saistīti ar vakcināciju,” sacīja Zavadska, uzsverot, ka šis
gadījums norāda, ka uzraudzības sistēma darbojas un ir ieviesta efektīva
kontrole.
Zavadska atgādināja, ka Imunizācijas padome turpinās sekot Eiropas
Zāļu aģentūras (EZA) un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
“Ģimenes ārsti saņems konkrētas rekomendācijas par simptomiem, kuriem
ir papildus jāpievērš uzmanība,” teica Zavadska, papildinot, ka
cēloņsakarība starp trombozes gadījumiem un vakcīnu nav pierādīta.
Kā vēstīts, EZA ceturtdien “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.
Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA
vadītāja Emera Kuka, “komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski
slēdziena – šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās,
aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un
hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus”.
“Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu,” sacīja Kuka.
