Ir cerība, ka Covid-19 izraisošā vīrusa
Ugandas paveids Latvijā neizplatīsies, šorīt intervijā LTV raidījumam
“Rīta panorāma” sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra
Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Viņš atzina, ka no pēdējās nedēļas sekvenēšanas tika atrasts tikai
viens Ugandas paveids no 100 gadījumiem, kas liek cerēt, ka šis vīrusa
paveids nebūs no tiem, kurš strauji izplatīsies.
Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā
Lielbritānijas paveida gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas
pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību
izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 paveids, kas lokāli izplatījies
Liepājā. Savukārt 22.martā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP)
paziņoja, ka Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19
Dienvidāfrikas paveidu.
Līdz šim Latvijā Dienvidāfrikas paveids nebija atklāts, lai gan tas bija izplatījies citās pasaules valstīs.
Kloviņš šorīt intervijā “Rīta panorāmai” norādīja, ka Latvijā
arvien vairāk pieaug Covid-19 izraisošā vīrusa Lielbritānijas paveids,
kas liek vairāk uzmanības pievērst jautājumiem par ceļošanas
ierobežošanu.
Kloviņš stāstīja, ja vēl pagājušajā nedēļā Covid-19 slimību izraisošā
vīrusa Lielbritānijas paveids Latvijā bija izplatīts 20-25% gadījumu,
tad pēc pēdējiem sekvenēšanas datiem tas tiem atrasts jau gandrīz pusē
no paraugiem. “Līdzīgi dati ir arī no ātrās testēšanas un es aplēšu, ka
tas jau sasniedzis 40-45% gadījumu,” sacīja Kloviņš.
Viņš stāstīja, ka cilvēki ar Lielbritānijas paveidu slimo smagāk, bet
ir sākta straujāka vakcinācija, kas neļauj lipīgākajam vīrusa paveidam
pieaugt. “Tā cilvēku grupa, kurai ir lielāks risks saslimt smagāk pēc
vakcīnas saņemšanas pakāpeniski iziet no riska zonas un, iespējams,
tādēļ mēs nenovērojam, ka būtu pieaugusi mirstība pēc saslimšanas ar
Covid-19,” sacīja Kloviņš.
Tāpat apkopotie dati apliecina, ka vīruss pārāk tālu neizplešas, lai
gan nepārtraukti nāk iekšā jauni infekcijas gadījumi, kas liecina, ka
viena no lielākajām problēmām ir vīrusa ievešana no ārzemēm. “Domāju, ka
būtu vairāk uzmanības jāpievērš jautājumiem par ceļošanas ierobežošanu
un stingrāku robežkontroli,” pieļāva Kloviņš.
